Rīgas mērs: Rīdzinieki var lūgt domes ekspertus apsekot viņu īpašumu un sniegt padomus patvertnes izveidē 0

Lelde Veinberga, TV24

Lielajā talkā Rīgas dome aicināja pilsētas iedzīvotājus sakopt savu namu pagrabus drošai patvēruma izveidei. Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (Jaunā Vienotība) TV24 raidījumā “Ziņu TOP. Rīga runā” informē, kā norit pašvaldības ēku piemērošana patvertnēm un ko var darīt rīdzinieki, lai sakoptu savu privātīpašumu un iekārtot patvertnes telpas pareizi.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

Kā norāda Rīgas domes priekšsēdētājs, darbs pie pagrabu sakārtošanas notiek divās daļās. Viena daļa ir pašvaldības pārziņā esošās ēkas – skolas, sociālās aprūpes centri u.c. – un otra ir iedzīvotāju privātīpašumi. V. Ķirsis atzīst, ka darba ir daudz, lai savestu kārtībā pašvaldības aprūpē esošos namus: “Martā mums Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izstrādāja vadlīnijas – pēc kādiem principiem skatīties, vai šīs vieta atbilst patvērumam, vai ir droša utt. Tad mēs ejam cauri šīm vadlīnijām un saucam VUGD pārbaudīt. Ja atbilst, tad mēs līmējam uzlīmes, ka šajā vietā var doties patverties.”

Attiecībā uz rīdzinieku īpašumiem situācija ir sarežģītāka, jo pašvaldībai pašlaik nav tiesības ieguldīt naudu privātīpašumā, atmaksāt atkritumu izvešanu vai izvietot rezerves. “Iedzīvotāji, kuriem tas interesē, ir aicināti vērsties Rīgas domes Civilās aizsardzības pārvaldē un mēs varam nosūtīt speciālistu, kurš konsultēs un pateiks, ko nepieciešams izdarīt [patvertnes izveidei],” informē Rīgas mērs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Daudzdzīvokļu namu pagrabos, ja tajos atrodas iemītnieku mantas, neieciešams izsvērt, kam topošajās patvertnēs ir jāatrodas un ko ir jāizvāc. Apsaimniekotājam secīgi jāorganizē lieko mantu izvešana, taču, kā norāda V. Ķirsis, iedzīvotāju iesaiste ir ļoti nepieciešama. “Vienlaicīgi šobrīd runājam ar valdības institūcijām, ka mēs varētu pagrozīt likumu, ka pašvaldība tomēr var atmaksāt, piemēram, centralizētu atkritumu izvešanu, metālu durvju iegādi un dot pārvaldniekam uzstādīt u.c.” min politiķis.

Kopumā Rīgā pašvaldības īpašumā ir ap 500 ēku no kurām 90 ir apskatītas un 4 piešķirtas patvertņu uzlīmes no VUGD. Viena no ēkām, kas atbilst patvertnei, ir bijusī RTU ēka Kaļķu ielā 1, bet, kā norāda Rīgas mērs, gandrīz jebkurā vietā vēl ir lietas, kas jāuzlabo, lai ēka atbilstu patvertnes nosacījumiem. Pašvaldība pieturēsies decentralizētu patvertņu izveides, taču, ja būs nepieciešamība un loģistikas prasības, varētu izveidot arī jaunas patvertnes, taču uzsvars paliks uz esošo pagrabu pielāgošanu.

Uzzini aktuālo galvaspilsētā un iztaujā Rīgas domes pārstāvjus katru ceturtdienu plkst. 16:30 TV24 raidījumā “Ziņu TOP. Rīgā runā”! Rīt, 9. maijā, raidījumā viesosies Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina (neatkarīgā deputāte). Runāsim par izglītību galvaspilsētā, vasaras kultūras programmu Rīgā un citām aktualitātēm. Tiešraides laikā uzdod savus jautājumus, zvanot uz studiju pa tālruni 67630301 vai rakstiski WhatsApp lietotnē – 20019275.

SAISTĪTIE RAKSTI