Rīgas mērs: Ja “Rail Baltica” vilciens nekursēs caur Rīgu, tad šis projekts par 80% zaudē savu jēgu 160
Ja “Rail Baltica” vilciens nekursēs caur Rīgu, tad šis projekts par 80% zaudē vispār savu jēgu, tā intervijā TV24 raidījumā “Ziņu top” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (Jaunā Vienotība), runājot par apjomīgo “Rail Baltica” projektu, kas paredz izbūvēt Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas Igaunijā līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm.
“Tad mēs to izbūvēsim igauņiem – savienosim Tallinu ar Berlīni par savu naudu, pie tam ne mazo. Noteikti vilcienam ir jāiet caur Rīgu. Un, ja mēs pirmajā kārtā neuzbūvēsim [trasi] caur Rīgu, tad mūsu reģionā veidosies tāda cita pārvietošanās loģika. (…) Ja mēs izkritīsim ārā, tad var izveidoties situācija, ka, piemēram, Viļņa vai Tallina kļūs par tādu kā Baltijas valstu centru, kur var ātri aizkļūt,” skaidroja Rīgas mērs, kādēļ ir svarīgi “Rail Baltica” trasi uzreiz būvēt caur Rīgu vienlaikus, kad tas notiek Tallinā un Viļņā.
Ja “Rail Baltica” dzelzceļa trase netiks uzreiz izbūvēta caur Rīgu, bet, piemēram, tā tiks savienota ar šo starptautisko dzelzceļa tīklu tikai pēc 10 gadiem, tad jau “Rīgai būs jāskrien pakaļ un to attālumu noķert būs neiespējami”, uzskata Ķirsis. “Es teiktu – ja tas neiet caur Rīgu, tad tā ir pilnībā uzdāvināta nauda, kas mums pēc tam nākotnē nesīs ļoti daudz problēmas,” atzina Rīgas mērs intervijā TV24 raidījumā “Ziņu top”, runājot par situāciju, ja “Rail Baltic” neies caur Rīgu – Centrālo dzelzceļa staciju – un netiks izveidots savienojums arī ar Rīgas lidostu.
Jau ziņots, ka patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumā.
Atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Kā ziņots, “Rail Baltica” pamatlīnijas būvniecību plānots sākt šovasar, šajā būvniecības sezonā, aģentūru LETA informēja par dzelzceļa projekta “Rail Baltica” izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” pārstāvji.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Ceturtdien, 27.jūnijā, tika ziņots, ka Satiksmes ministrija (SM) sadarbībā ar Baltijas valstu kopuzņēmumu AS “RB Rail” un par dzelzceļa projekta “Rail Baltica” izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgo SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) ir apkopojusi līdz šim vērtētos variantus pilnvērtīgam Rīgas savienojumam ar “Rail Baltica” dzelzceļa trasi gan no dienvidu, gan no ziemeļu puses, tostarp nodrošinot kravu plūsmu caur Rīgu, tā aģentūru LETA informēja SM pārstāvji.
Piedāvātus priekšlikumus SM virza izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) lēmuma pieņemšanai par “Rail Baltica” projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030.gadam.
SM informē, ka atbilstoši “RB Rail” veiktajai izmaksu-ieguvumu analīzei lielākā pasažieru plūsma “Rail Baltica” dzelzceļa līnijā ir sagaidāma starp Rīgas pilsētas centru un Rīgas lidostu, tāpēc rekomendēts kā galveno ieviešanas prioritāti noteikt pamattrases būvniecību posmos no Lietuvas robežas līdz Misai, no Igaunijas robežas līdz Upeslejām, kā arī Rīgas integrāciju.
Tāpat rosināts turpināt darbu pie detalizētas izpētes par tehniskajiem risinājumiem, tostarp daļējas kravu kustības nodrošināšanai, Rīgas posmos Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija un Rīgas Centrālā stacija-Rīgas lidosta. SM plāno to paveikt līdz šā gada septembra beigām. Tāpat SM rosina valdību atbalstīt “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas savienojumu arī ar Rīgas ostu, lai veicinātu ekonomiskā koridora attīstību. Iepriekš, plānojot projektu, savienojums ar ostu nebija paredzēts.
Ministrijā informē, ka izvērtējuma izstrādē ņemts vērā Eiropas Savienības (ES) transporta politikas tiesiskais regulējums, tostarp ES Padomē šogad 13.jūnijā apstiprinātā Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pārskata regula, un “Rail Baltica” projekta īstenošanas saistošie dokumenti.
Plašāk par “Rail Baltica” projektu variet lasīt ŠEIT.
