Pirmais mērs, kurš, pieminot leģionārus, 16. martā ies pie Brīvības pieminekļa? Rīgas mēra amata kandidāts Einārs Cilinskis 1
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Turpinām iztaujāt lielāko partiju sarakstu līderus pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Intervija ar Nacionālās apvienības/ Latvijas Reģionu apvienības vēlēšanu saraksta Rīgas mēra amata kandidātu Eināru Cilinski.
Vai būsiet pirmais galvaspilsētas mērs, kurš, pieminot leģionārus, 16. martā ies pie Brīvības pieminekļa?
E. Cilinskis: Es iešu, kā vienmēr esmu gājis. Kā pilsonis, nevis speciāli kā mērs un izvēršot to par pilsētas pasākumu.
Cilvēki jau saviļņojušies par jūsu atzīšanos, ka nejauksiet nost pieminekli Pārdaugavā. Vien pieliksiet izskaidrojošu plāksni.
Mans princips – nekad nesolīt to, kas nav izdarāms. Lai kā cilvēku gribēta, kamēr Ārlietu ministrija uzskata, ka šo sargā starpvalstu līgums, – pieminekļa nojaukšana nemaz nav domes kompetencē.
Domāju, objekts jāparāda citā gaismā. Pašvaldībām ir tiesības pie šāda veida pieminekļiem likt skaidrojošas plāksnes, kur rīdziniekiem un īpaši pilsētas viesiem norādītu vēstures faktus un kontekstu, kādā objekts tapis.
Tā izdarīts Salaspils memoriālā, skaidrojot reālos notikumus, nevis PSRS laikos pieņemtās fikcijas. Varbūt jāsper solis tālāk, jo zem pieminekļa ir telpas, kurās var izvietot ekspozīciju.
Ja tur būtu vēstures materiāli par Latviju Otrā pasaules karā līdz pat vācu ģenerāļu pakāršanai šai laukumā, tad aina par notikumiem būtu skaidra ikvienam apmeklētājam.
Esat teicis, ka sāksiet pildīt mēra amatu ar iepriekš darītā izvērtēšanu. Kāds iespaids jums radies par saimniekošanu domē Ušakova–Amerika periodā?
Nenoliedzu darbu, ko veikuši godprātīgi domes darbinieki, un netaisos vēzēt ar slotu, atlaist visus. Tas, kas ir izvērtējams – virkne koruptīvu lēmumu, kas noveda pie tādu noziedzīgu struktūru kā “Rīgas karte” rašanās, kurai dome maksā nesamērīgu naudu.
Atbrīvojoties no līguma ar “Rīgas karti”, ietaupītos 10 miljoni eiro, ar ko, piemēram, atrisinātu mūsu galveno problēmu – bērnudārzu pieejamību jau pirmajā gadā.
Papildus jo īpaši jāvērtē sadarītais kapitālsabiedrībās, kur sistēma bija vēl necaurspīdīgāka kā domē. Jānodrošina pilna atklātība par domes uzņēmumu paveikto.
Ja kaut ko atrodam, tālākā lietu ierosināšana, sodīšana ir tiesībsargājošo iestāžu ziņā. Mūsu uzdevums ir izveidot tādu pārvaldes sistēmu, lai izsaimniekošana nevarētu atkārtoties.
Grasāties atjaunot Pretkorupcijas komisiju?
Jā. Kad strādāju domē Birka laikā, vadīju šo komisiju. Biju pozīcijas deputāts, bet reizēm pat pozīcijai nepatika mūsu darītais, jo tiešām darījām lietas sistemātiski un principiāli.
Var pārmest – jūs nevienu nenoķērāt. Pretkorupcijas komisijas uzdevums ir kukuļņemšanas novēršana. Kukuļņēmēju atmaskošana ir policijas, KNAB pienākums.
Jūs raksturojāt iepriekšējo “režīmu”, kurš vadīja pilsētu desmit gadus, kā noziedzīgu?
Ja domes darbības laikā korupcijas skandāli bijuši regulāri, kā liecina publiski izskanējušie piemēri, tas ļauj teikt, ka dome darbojusies kā noziedzīga organizācija.
Vairākuma deputāti iekārtoti fiktīvās darba vietās domei piederošos uzņēmumos, kur konsultēja vilkszin’ kādos jautājumos. Kad sāka jautāt, neviens nemācēja pateikt, ko darījis, kādus kalnus gāzis. Burova kunga nedeklarētie dārgie pulksteņi arī ir ilustrācija, kā dome strādājusi.
Atskatījāmies uz veciem laikiem – vai latviskās partijas, būdamas pie varas domē, negrēkoja līdzīgi? Vēlētāji saka – zaga toreiz un zog tagad.
Grēkošana pastiprinājās pēc 2009. gada. Teikt, ka agrāk tā nenotika, nevaru. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Birka kungs nezaga un neorganizēja koruptīvas darbības.
Tas, ka viņa laikā bija aizturēšanas, notiesāšanas – tādēļ sekoja lēmums par Pretkorupcijas komisijas izveidi. Bet Ušakova varā problēma samilza un izpletās. Izpletās arī tur, kur agrāk problēmas nepastāvēja.
Vai pilsētā nepieciešama gājēju iela? Vai tai jābūt Tērbatas ielai?
Ceru, ka eksperimenta “Tērbatas iela gājējiem” laikā tiek veikta analīze, kas notiek ar transporta kustību, ar satiksmes sastrēgumiem. Dati ir svarīgi, lai pieņemtu lēmumu.
Negribu minēt, vai Tērbatas vai citā ielā jāpārtrauc transporta satiksme, bet noteikti gribu mazināt mašīnu skaitu Vecrīgā. Tai lielākā mērā jābūt par gājēju zonu.
Šai virzienā ir pareizi strādāt ar transporta sistēmas modelēšanu, pareizi ir uzklausīt sabiedriskās organizācijas, sabalansēt viedokļus. Galvenais uzdevums ir radīt reālu alternatīvu, lai pārvietotos bez auto.
Lai ir pieejama vilcienu satiksme, ar vienotu biļeti un atiešanas grafikiem saistīts pilsētas sabiedriskais transports un dzelzceļš. Tas dod iespēju cilvēkiem atstāt mašīnu stāvparkā, iebraucot Rīgā.
Jāierīko veloceliņi, kurus tagad visi sola, – jācer, ka uzbūvēs. Pats dzīvoju Purvciemā un labprāt brauktu uz centru ar divriteni, bet kustība nav droša.
Tas nenozīmē, ka pirmais maršruts jāatklāj uz mēra dzīvojamo rajonu, bet jāizmanto katra iespēja ierīkot pārvietošanās vietas ar velosipēdu.
Kā Rīgu iespējams darīt zaļāku? Konkurenti sola stādīt miljons koku, pāriet uz elektromobiļiem.
“Rīgas meži” ik gadu iestāda miljons kociņu, ne gluži pilsētā, bet ārpus robežām, apkaimes mežos.
Runājot par koku dižstādiem, kurus iestādīt pilsētas centra daļā, NA/LRA plāni ir pieticīgāki – gadā 2000 dižstādu, bet arī daudz citu stādījumu mikrorajonos un iekšpagalmos, ievērojami vairāk, salīdzinot ar līdzšinējo.
Dārgs prieks?
Tas nemaksā maz, bet tāpēc ir uzņēmums “Rīgas meži”, skatīsimies, kā visu attīstīt. Centra ielās ir nepieciešami koki, tas ir mikroklimata jautājums, jo vietās, kur nav lapotnes, rodas tā sauktais siltumsalas efekts, un karstums ir par daudziem grādiem lielāks nekā vietās, kur aug koki.
Arī daudzdzīvokļu māju iekšpagalmiem jākļūst zaļākiem, kur var izmantot lētākus stādus. Purvciemā novēroju, ka cilvēki grib stādīt kokus, bieži izvēloties stādījumiem ne optimālu vietu un ne piemērotu sugu.
Bet, ja tas notiktu sadarbībā ar speciālistiem, varētu patiešām padarīt Rīgu zaļāku. Attiecībā uz elektromobilitāti – tā jāattīsta pakāpeniski.
Ceru, ka ES atveseļošanās fonda līdzekļi ļaus veidot atbilstošu uzlādes infrastruktūru.
Plānojat atjaunot pilsētas galvenā dārznieka amatu?
Jā. Domāju, tas nav vesels kantoris, bet dārznieks strādātu galvenā arhitekta birojā vai būvvaldē – agrāk tāds amats bija. Kad 90. gados sāku politisko karjeru, tas bija ļoti kompetents biologs Juris Zvirgzds, kurš pieskatīja dārzu, parku veidošanas politiku kopsakarībās.
Es stāstīju kā amatieris, ko var stādīt centrā, ko nomalēs. Profesionālis nāktu talkā stādmateriāla izvēlē, zinātu, kādi koki sasniedz vajadzīgo augstumu, kādi stādījumi izveido ansambli konkrētā vietā.
Pilsētas dārznieks pārzinātu zaļās zonas nākotnes konceptuālo risinājumu. Domāju, pilsēta var atļauties finansēt vienu profesionāli galvenā dārzkopja rangā.
Nacionālā apvienība rosina veidot akadēmiskās jūdzes trīsstūri Pārdaugavā starp Nacionālo bibliotēku, RTU ēku kompleksu, Universitātes mācību korpusiem. Kas tas būs par “zvēru”?
Mūsu listē ir Ieva Siliņa, Jauno zinātnieku apvienības vadītāja un Valsts prezidenta padomniece, un mēs gribētu, lai Rīga attīstās par zinātnes centru, lai uzņēmējdarbība notiek rokrokā ar zinātnes sasniegumiem.
Augstskolu būve vēl turpinās. Būs dienesta viesnīcas, biznesa inkubatori un citas celtnes. Studenti vairāk nekā citi pārvietojas ar velosipēdiem, sporto, atpūšas, jauniem cilvēkiem patīk izklaidēties, līdz ar to jāveido attiecīga infrastruktūra.
Ir projekts 20 miljonu vērtībā par Mūkusalas krastmalas labiekārtošanu – pieeja ūdeņiem, Daugavai ļoti svarīga. Kā rīdziniekus laist tuvāk ūdeņiem, ir nozīmīgs virziens.
Lai par Ušakovu teiktu ko labu – viņš Lucavsalu pārvērta pievilcīgā atpūtas vietā, ierīkoja pludmali aizaugušos džungļos…
Ušakovam patika iekārtot parkus, jo tur labi apgūt līdzekļus. Par miljonu eiro zemi nošķūrēt ir vērts! Nenoliedzami, kaut kas labs rīdziniekiem tika paveikts.
Tērējot miljardu budžetā, nevar teikt, ka akurāt nekas Rīgā nenotika. Jautājums, cik izmaksas bija efektīvas un vai par to nevarēja izdarīt vairāk. Gribu pieminēt interesantu teritoriju – Daugavgrīvas cietoksni.
Tai vietā pamazām sāk veidoties kultūras dzīve, kaut apkārtne atgādina pēckara ainavu ar drupām un graustiem. Cietoksnis var kļūt par pilsētas nozīmes atpūtas centru, kur ierasties jaunatnei.
Bija vērtīga ideja, ko man atklāja Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes priekšnieks Juris Dambis, – ka Daugavgrīvas cietoksnī varētu veidot Jūras muzeju. Rīgai ir ļoti maz savu muzeju, pārsvarā ir nacionālie.
Līdz ar to Dambja doma liekas vērā ņemama, apsverama.
Kur ņemsiet naudu, lai daudzos priekšlikumus īstenotu?
Analizējot visas pilsētai nepieciešamās lietas, uzklausot apkaimju biedrības ar maziem un vidējiem projektiņiem, jāsecina, ka vajadzīgi milzu resursi, kādu pašvaldībai nav.
Īstermiņā sadarbībā ar valdību Rīgai jāparedz īpaša programma no atjaunošanas fonda līdzekļiem. Jo Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un salīdzinoši Covid-19 krīzē cietusi vairāk par Latvijas mazpilsētām.
Īpaši tas nepieciešams, lai sakārtotu satiksmes infrastruktūru, remontētu tiltus, labotu ielas, būvētu veloceļus. Ilgtermiņā naudu neviens nedāvinās.
Tas nozīmē, ka maksimāli jāattīsta Rīgas konkurences spēja uzņēmējdarbības piesaistīšanā, strādājot ar vietējiem uzņēmējiem un investoriem.
Rīgā jābūt struktūrvienībai, līdzīgai kā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, ar tiešu izeju uz pilsētas mēru. Ja ierodas liels potenciāls investors, mērs viņu sagaida, uzklausa, noskaidro, ko vajag, un rīkojas, dodot zaļo gaismu, lai pilsētā notiek attīstība.
Kāpēc Purvciema iedzīvotājs Cilinskis pēc 30 gadiem politikā grib būt Rīgas pilsētas vadītājs?
Man ir uzkrājusies pieredze kultūras, ekonomikas jomā, vides un klimata laukā, un esmu strādājis ar pretkorupcijas jautājumiem. Tas sniedz iespēju skatīt pilsētas attīstību kopsakarībā.
Kā Purvciema iedzīvotājam man liekas, ka jāveic ēku energoefektivitātes pasākumi ne vien manā, bet arī citos mikrorajonos. Šis process lielā mērā jāīsteno pašvaldības kapitālsabiedrībām kā pasākumu pasūtītājiem un organizatoriem.
Līdz ar to teikšu, ka mans zināšanu apjoms ļauj vadīt pilsētu, turklāt veikt to labākajā iespējamā veidā.
Ar kādu komandu strādāsiet, ja kļūsiet mērs?
Uz nepolitiskiem amatiem izvēle notiks konkursa kārtībā. Vai strādāšu kopā ar tiem pašiem, kas strādāja pie Ušakova? Ne visiem vēlams palikt amatā, bet tas nenozīmē, ka nav jādod iespēja sevi parādīt jaunajos apstākļos.
Grandioza tīrīšana nenotiks. Turklāt pēdējā laikā daudzi vadītāji jau nomainījušies. Ieceltie var darboties, pierādot savas spējas.
Vai, piemēram, domes galvenais jurists Jānis Liepiņš varēs turpināt pildīt pienākumus?
Uzskatu, ka personai ilgāk kā desmit gadus nav vēlams uzturēties vienā amatā. Pats esmu turējies pie šā uzstādījuma, citiem arī iesaku. Nebūtu slikti, ja pārāk ilgi aizsēdējušies darbinieki vismaz rotētu.
Kā satiekat kompānijā ar LRA līderi Smiltēnu? Un kāda nozīme apstāklim, ka neizdevās veidot plašāku labējo spēku savienību?
Nebiju iesaistījies plašākas priekšvēlēšanu koalīcijas veidošanā, bet, uzņemoties saraksta pirmā numura lomu, teicu, ka konsolidācija ir svarīga, sperot vismaz soli uz priekšu un vienojoties ar Reģionu apvienību.
Abas partijas viena otru labi papildina. NA ir ideoloģiskā skaidrība, bet LRA raksturo praktiskās dotības un pieredze pašvaldību saimniecībā, tostarp Pierīgā, kur Sprindžuka kungs sekmīgi vada Ādažu novadu un ir virkne citu “reģionāļu” pārstāvju vadībā.
Tas ir papildu pluss vēlētāju ieguvumam, ka esam labākajā pozīcijā, lai atjaunotu sarautās saites starp Rīgu un apkārtējiem novadiem. Divu spēku saaugšana būtu attīstāma nākotnē pašvaldību un, pieļauju, arī Saeimas vēlēšanās.
Kā paliek ar novilkto sarkano līniju pret Burova “Gods kalpot Rīgai” partiju?
Primārā izvēle būs vēlētājiem, vai tas, kā es redzu nākamo domes koalīciju, ir iespējams. Bet viss rāda, ka ir iespējams, lai tās partijas, kuras nesekmīgi pārvaldīja Rīgu, – “Saskaņa”, “GKR” un dažādas atlūzas no šīm partijām – netiktu nākamajā koalīcijā pie varas.
Tas, ka šos spēkus atstās opozīcijā, nenozīmē, ka viņus ignorēs, kā to darīja iepriekšējā vara. Tie ir deputāti, kurus ievēlējuši rīdzinieki, lai arī no mums nepatīkamiem politiskiem spēkiem.
Arī viņu viedoklis, kur iespējams, jāievēro. Taču, lai tiktu galā un pārlauztu izveidoto korumpētās varas vertikāli, domāju, Burova sarakstam jāpaliek opozīcijā.
3 jautājumi Rīgas mēra kandidātiem
Vai un kurš sēdēs cietumā “Rīgas satiksmes” lietā?
Nevaru atbildēt tiesas vietā, bet patiešām ceru, kāds sēdēs.
Kuru pilsētas zemes gabalu jūs būtu ar mieru uzdāvināt valstij koncertzāles būvei?
Mani zina kā smagā metāla mūzikas draugu, bet esmu arī klasiskās mūzikas cienītājs, tāpēc gribu, lai Rīgā būtu mūsdienīga akustiskā koncertzāle. Vēlreiz gribu izvērtēt iespēju, vai Kongresu nama pārbūve ar piebūvi nav optimālais risinājums.
Tam ir pretargumenti, bet šāds variants būtu apsverams. Elizabetes ielā 2 – ja ir kopēja izšķiršanās, ka uz priekšu virza šo projektu, tad pašvaldībai tas jāatbalsta.
Kādam jābūt sociāli taisnīgam nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), piemēram, par trīsistabu dzīvokli Purvciemā vai par savrupmāju Ziepniekkalnā?
Nedomāju, ka jaunās kadastrālās vērtības tik drīz stāsies spēkā un NĪN sistēma tiks būtiski pārskatīta. NA/LRA uzstādījums ir šāds – sākotnēji samazināsim NĪN likmi pilsētā no 1,5 līdz 1 procentam.
