Rīgas lidosta – jaunais Latvijas tranzīta “motors”? 0
Autore – Harita Tohme, uzņēmēja
Vai lidosta „Rīga” varētu būt jaunais Latvijas tranzīta motors? Šāds nedaudz ķecerīgs jautājums nāk prātā, iepazīstoties ar statistiku, kas liecina, ka tieši lidosta „Rīga” pēdējā laikā uzrāda augstākos kravu pieauguma radītājus.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gadā lidostā „Rīga” saņēma un no tās nosūtīja 23,4 tūkst. tonnu kravu, kas ir par 20 % vairāk nekā 2016. gadā. Arī ielidojušo un izlidojušo pasažieru skaits 2017. gadā starptautiskajā lidostā „Rīga” pirmo reizi pārsniedza 6 miljonus, izvirzot to Baltijas reģiona līderpozīcijās.*
Pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms 2017. gadā tikmēr ir sarucis par 8,4 % līdz 43,8 milj. tonnām kravu. 61,9 milj. tonnas kravu, kas ir par 2 % mazā k nekā 2016. gadā tikmēr ir nosūtīts un saņemts Latvijas ostās.
Absolūtos skaitļos lidostā un ostās apkalpotās kravas, protams, grūti salīdzināt, jo vienā gadījumā runājam par tūkstošiem tonnu, otrā par miljoniem. Pozitīvi tomēr šķiet tas, ka lidosta „Rīga” strādā arvien sekmīgāk un kļūst par arvien būtiskāku Latvijas tranzīta sistēmas sastāvdaļu.
Savukārt tas, cik šī sistēma būs dzīvotspējīga un attīstīta, ir atkarīgs no daudziem tās elementiem. Tajā skaitā arī no aviosatiksmes, kas nodrošina nepieciešamo operativitāti situācijās, kad tas ir nepieciešams. Latvijas tranzīta nozarei pašlaik nav tie labākie laiki.
Rīgas, Venstpils un Liepājas ostas tradicionāli saglabā augstu reģionālu konkurētspēju. Tomēr, samazinoties Austrumu – Rietumu virzienā pārvadātajām dzelzceļa kravām, nebūtu jāgaida strauja to izaugsme.
Latvijas Dzelzceļā savukārt vērojam stagnāciju – Krievijas kravu apjomu samazinājumu un biklus, nestabilus mēģinājumus attīstīt jaunus pārvadājumu maršrutus.
Tas, ka Latvijas ostās pārkrauj mazāk Krievijas ogļu, minerālmēslu vai citu preču vēl nenozīmē pasaules galu. Ja sekmīgi attīstīsim konteineru kravu pārvadājumus, avio tranzītu, strādāsim ar dārgākām precēm un pārvērtīsim Latviju par vienu no Ziemeļeiropas lielākajiem loģistikas centriem, kas sadarbojas ar Ķīnu, Dienvidkoreju, Japānu un citām Āzijas valstīm, tad tīri labi varēsim iztikt arī, samazinoties lētajām Krievijas kravām.
Vedot Āzijas preces uz Latviju, tad tālāk uz Eiropu, tad Eiropas preces atpakaļ un tālāk uz Āziju, nopelnīsim vairāk nekā, strādājot ar Krieviju un zīlējot, kādus ekonomiskos nosacījumus tā izvirzīs nākamreiz.
Attīstot Latviju kā Eirāzijas mēroga loģistikas un distribūcijas centru, papildus uzrāvienu iegūs arī vietējie ražotāji. Ja no Ķīnas šurp vedīsim „Alibaba.com” interneta veikalā pasūtītos ražojumus, tad atpakaļceļā varēsim aizgādāt uz turieni „Laimas”, „Madara Cosmetics” vai „MikroTik” ražojumus.
Pārāk ambiciozi? Varbūt arī nē. Ja Latvija varētu kļūtu par pasaules vadošās loģistikas kompānijas „DHL Global Forwarding” (DHL) stratēģisko reģionālo partneri, šādu iespēju pieļauj Satiksmes ministrs Uldis Augulis, tad tas pavērtu jaunas iespējas daudziem loģistikas uzņēmumiem – no dzelzceļa līdz ostu stividoriem un lidostai.
Atziņā, ka Latvija varētu kļūt ne vien par reģionālu, bet pat par Eiropas nozīmes loģistikas centru nav nekā pārsteidzoša. Tranzīts un transporta nozare jau tagad nodrošina aptuveni 10% no Latvijas IKP.
Latvijai ir viss nepieciešamais: infrastruktūra, speciālisti, iestrādnes. Konkurētspējīgas izmaksas un izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums, kas ļautu nodrošināt loģistikas pakalpojumus Eiropas Savienības, NVS un Āzijas tirgiem. Jaunu dimensiju dzelzceļa darbā pavērs arī “Rail Baltica” izbūve.
Papildus jau tradicionālajiem tranzīta veidiem ik gadus palielinās kravu plūsmas arī Rīgas lidostā, kas ir īpaši svarīgi, ja nepieciešama operatīva preču piegāde.
Iespējams, tieši lidosta tuvākajos gados varētu kļūt par straujāk augošo Latvijas transporta artēriju, turklāt, mainoties sadarbības partneriem, tradicionālās zemās pievienotās vērtības kravas, kuras tranzītā caur Latviju pēc pārpalikuma principa mēģina novirzīt Krievija nomainītu preces ar augstu pievienoto vērtību.
Pateicoties „DHL” kravām, Rīgas lidosta varētu attīstīties tikpat strauji kā savulaik ASV lidostas Memfisā ar „FedEx” un Atlantā ar „UPS”.
Svarīgi būtu šīs sadarbības iespējas nepalaist garām, attīstot biznesa infrastruktūru un vidi, pašiem panākot soli pretī, nevis gaidot, kad kāds visu sakārtos mūsu vietā. Pirmais solis būtu atjaunot lielo Eiropas aviokompāniju “AirFrance”, “BritishAirways”, “KLM”, “Iberia” u.c. tiešos reisus uz Rīgu.
* http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-pieaugusi-pasazieru-kritusies-kravu-parvadajumi-47214.html
