Rīgas jaunajiem domniekiem vēl jāgaida tiesas lēmums 2
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien noraidīja vairāku politisko spēku deputātu kandidātu sūdzības par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, kurās par nederīgiem tika atzīti vairāk nekā 600 neapzīmogotās vēlēšanu aploksnēs ievietotie biļeteni.
CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa sēdē norādīja, ka vēlēšanu komisiju rīcībā nav saskatāmas ļaunprātības pazīmes, balsu skaitīšana ir veikta atbilstoši likumam, kas par nederīgām paredz atzīt saplēstas vai neapzīmogotas vēlēšanu aploksnes.
Taču CVK nevar izvērtēt, kā šī kļūda ir iespaidojusi vēlēšanu rezultātu, – tā ir tiesas kompetence.
Partijām trīs dienu laikā ir tiesības CVK lēmumu pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, kurai savukārt lēmums jāpieņem septiņu dienu laikā no pieteikuma saņemšanas brīža.
Vairāku sarakstu pārstāvji to plāno darīt. Tas nozīmē, ka līdz jaunās domes sanākšanai var nākties vēl pagaidīt.
Jau ziņots, ka divos vēlēšanu iecirkņos, kas bija izvietoti Puškina licejā un Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā, par nederīgiem tika atzīti kopumā 627 vēlēšanu biļeteni, kas bija ievietoti neapzīmogotās aploksnēs.
Tāpēc vairāku simtu vēlētāju izteiktā griba netika pieskaitīta vēlēšanu rezultātam. Vēl pie astoņiem vēlētājiem, kuri bija pieteikuši balsošanu atrašanās vietā, komisija nebija ieradusies.
“Šis ir Satversmē ietverto tiesību – piedalīties vēlēšanās – aizskārums. Es uz to skatos ļoti nopietni. Ceru, ka šis incidents tiks nopietni izmeklēts,” intervijā “RīgaTV 24” nesen sacīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele.
Viņa uzskata, ka “valstij ar sev pieejamajiem mehānismiem šī lieta jārisina”, jo šis esot ļoti nopietns incidents.
Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins CVK sēdē atvainojās visiem vēlētājiem, “kas netika apkalpoti”. Taču vienlaikus viņš atgādināja, ka šīs bija atšķirīgas vēlēšanas, kuru norisi regulēja speciāls – Rīgas domes atlaišanas – likums.
Vēlēšanās bija gan pagarināts komisiju darba laiks, gan citas papildu prasības, kādas nav kārtējās vēlēšanās. Viņš arī vēlētos “daļu vainas pārcelt uz likuma pieņēmējiem, kas mums uzkrāva pārāk daudz”
J. Kokins piebilda, ka šā likuma sagatavošana ir notikusi nevis Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kuras kompetencē ir šādi jautājumi, bet gan Budžeta un finanšu komisijā.
Jāatgādina, ka Covid-19 izraisītās krīzes dēļ Rīgā bija grūtības arī nokomplektēt vēlēšanu komisijas, ar ko varētu skaidrot to, ka pietrūka laika cilvēku apmācībai.
CVK sēdē piedalījās arī abu “vainīgo” iecirkņu pārstāvji, kuru sacītais lika domāt, ka kļūdas ir pieļautas neapzināti, bet vienā gadījumā – arī nezināšanas dēļ.
CVK ceturtdien izskatīja vairākus iesniegumus, kuros apstrīdēti 29. augustā notikušo Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultāti. CVK tos bija saņēmusi no “Jaunās Saskaņas” (“JS”), “Saskaņas”, Latvijas Krievu savienības un politiskās partijas “Alternative” pārstāvjiem.
“JS” lūdza atcelt gan Rīgas vēlēšanu komisijas lēmumu par rezultātu apstiprināšanu, gan Rīgas pilsētas 97. un 144. vēlēšanu iecirkņu rezultātus.
Tā rosināja pārskaitīt balsis visos vēlēšanu iecirkņos, kā arī izvērtēt to, ka nav bijusi iespēja nobalsot visiem vēlētājiem, kuri bija pieteikuši balsošanu atrašanās vietā. Vienlaikus “JS” lūdza izsludināt jaunas ārkārtas vēlēšanas Rīgā.
Latvijas Krievu savienība lūdza nodrošināt balsu pārskaitīšanu abos iecirkņos, atzīstot tajos vēlēšanu kastēs atrastās neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes par derīgām.
“Saskaņas” deputātu kandidāti Antons Klindžāns un Vladimirs Frolovs prasīja rīkot atkārtotu balsošanu abos minētajos iecirkņos. Ar līdzīgu prasību CVK vērsās arī partija “Alternative”. Partiju pārstāvji var CVK lēmumu pārsūdzēt tiesā.
Ja tā konstatē, ka vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un rezultātu aprēķināšanā ir pieļauti pārkāpumi, kas ietekmējuši deputātu vietu sadalījumu starp partijām, tā atceļ lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un var uzdot CVK nodrošināt balsu pārskaitīšanu, uzdot izsludināt atkārtotu balsošanu kādā no iecirkņiem vai atkārtotas vēlēšanas.
Apgabaltiesas pieņemtais lēmums ir galīgs un nav apstrīdams.
