Starpkaru Rīgas iepirkšanās paradīze – izslavētais Armijas ekonomiskais veikals 4
Sērijā “Latvijas zudušās Atlantīdas” – par Armijas ekonomisko veikalu. AEV. Šo saīsinājumu 20. un 30. gados zināja vai katrs Latvijas iedzīvotājs. Armijas ekonomiskais veikals bija iepirkšanās paradīze – visā Baltijā nebija otra tik skaista, moderna, ērta, izsmalcināta iepirkšanās centra.
“Mūsu armijas augstu vērtējams sasniegums ekonomiski saimnieciskā laukā.” – “Saprātīga vadība, kārtīgs darbs un publikas uzticība – tie ir faktori, kas Armijas ekonomisko veikalu no niecīga veikaliņa ir pārvērtuši par plaukstošu pasākumu, kam ļoti svētīga loma mūsu tirdzniecībā, sevišķi cenu regulēšanas ziņā.”
Šādi vērtējumi 30. gados tika izteikti par AEV. Kā Kara ministrijas budžetu un kredītu pārvaldes sastāvdaļa (no 1919. līdz 1928. gadam), bet no 1928. gada 16. janvāra – pastāvīga autonoma kara resora iestāde veikals bija Latvijas karavīru “Ziemassvētku vecītis” un savā ziņā sociāls un kultūras fonds, jau no pirmsākumiem atvēlot lielas summas pabalstiem nelaimes un slimības gadījumos un militāru zināšanu veicināšanai. AEV ne tikai rīkoja Ziemassvētku eglītes ar dāvanām karavīriem un viņu ģimenēm, par tā līdzekļiem bija izveidotas divas sanatorijas karavīriem – pie Cēsīm un Ķemeros. Veikals lepojās, ka tā devīze ir “Nevis pircējs veikalam, bet veikals – pircējam” un ka tas nedzenas pēc lielas peļņas, saskrūvējot cenas, bet gan nopelna ar ātru apgrozījumu – pircējs, tajā iepērkoties, pelnot 15 santīmus, kamēr pats veikals tikai vienu santīmu.
Mana pirmā iepazīšanās ar Armijas ekonomisko veikalu saistās ar stāstu, ko pavēstīja mana vecmāmiņa. Reiz, 30. gadu beigās, pēc stundām viņa, toreiz Rīgas ģimnāziste, kopā ar draudzeni un klasesbiedru devusies pastaigā pa tobrīd Rīgas intriģējošāko vietu – skaisto veikalu, kas nesen bija vēris savas virpuļdurvis jaunā, modernā namā. Braukuši ar toreiz Rīgā neredzēto brīnumu – slīdošajām kāpnēm, klaiņojuši stāvu pa stāvam, apbrīnojot veikala iekārtu un plašo preču piedāvājumu un viņai manufaktūras nodaļā tik ļoti iepaticies kāds smalks zīda audums, tomēr naudas nav pieticis. Kāds bijis viņas pārsteigums, kad pirmajā stāvā pielūdzējs kautrīgi pasniedzis sainīti ar dāvanu – to pašu skaisto audumu.
Nākamgad apritēs 80 gadi, kopš tika sākti Armijas ekonomiskā veikala preču nama jaunās modernās ēkas Audēju ielā 16 būvdarbi – pilnībā tie beidzās 1940. gada februārī. Bet ar ko tad viss sākās?
