STOPkadri: Rīgas iedzīvotāji pagājušās apkures sezonas laikā par siltumu pārmaksāja 3 miljonus eiro 61
“Vārds “tarifi” kopš zināma laika ir lamuvārds. Latvijā šovasar pilnīgi noteikti,” TV24 raidījumā “STOPkadri” smej žurnālists Armands Puče.
Viss maksā tik, cik maksā – saka tie, kas mums izraksta rēķinus par kaut ko, ko esam patērējuši. Savukārt mēs no savas puses varam uzdot – ja viss maksā tik, cik maksā, tad jūs arī tās algas nosakāt tieši tāpat? Viss maksā tik, cik mēs gribam. Cik gribam, tik iedalām.
Kas ir interesanti – citāts no valdības deklarācijas, punkts Nr. 96:
“Veicināsim elektrifikācijas attīstību Latvijā, ieviešot speciālus vienkāršotus un ekonomiskus pārvades tīkla pieslēguma un tīkla pakalpojuma tarifa struktūras risinājumus.”
To viņi visi apņēmās. To apņēmās “Apvienotais saraksts”, “Nacionālā apvienība”, “Jaunā Vienotība”. To viņi apņēmās deklarācijā, bet nekā no tā nav. Pus gadu kaut ko stāstīja, bīdīja krēslus… Kaut kāds murgs! Viņi neko neizdarīja šajā sakarā. Priekš kam tad viņi rakstīja deklarāciju?
Šajā sakarā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, nākot un sperot soļus šajā atbildīgajā postenī, saka tā:
“Cilvēki SPRK ir mazlietiņ aizrāvušies ar vienas funkcijas pildīšanu, proti, kā apkalpot monopolus, bet aizmirsuši par sabiedrības interesēm. Sagaidu komisijas rīcību, citādi neredzu jēgu, kāpēc tādi kantori būtu jāuztur. Lai arī cik komisija būtu neatkarīga, ja tā sāk darīt nepieņemamas lietas, lēmumi ir jāizvērtē.”
Ko Edgars nepateica? Edgars nepateica to, ka vispār politiķi nosaka šo dienaskārtību, nevis šī komisija. Komisijai viss ir ļoti vienkārši – viņi paskatās likumos. SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola tā arī saka:
“Likums uzliek par pienākumu regulatoram noteikt ekonomiski pamatotus tarifus. Tarifiem ir jāsedz pamatotās izmakas. Regulatoram nav tiesību veikt sociālo funkciju.”
Loģiski, politiķiem ir tiesības to visu mainīt, bet viņi skatās uz regulatoru un saka: “Regulator, dotiet mums kaut ko lētāku”, bet regulators saka: “Ne velna nevaram iedot”.
Un tad, kad mazliet paspieda “Sadales tīklus”, kas ir interesanti, sākumā viņi teica tā – ja no tās jaudas atteiksities, tad par to jāmaksā nebūs, bet, ja gribēsiet atjaunot, tad būs jāmaksā.
Pēc nedēļas, kad viņi bija noklausījušies, ko par to domā Kariņš, ko par to domā Rinkēvičs, ko par to domā sabiedrība, viņi saka, ka nebūs jāmaksā arī par pieslēgšanu.
Pagaidiet, pagaidiet, pagaidiet. Tad kā jūs to tarifu rēķinājāt? Tad jums vajadzēja naudu un tie bija aprēķini, bet tagad vienas nedēļas laikā saka: “Nē, mīļā miera labad nevajag”.
Šo visu dzird arī “Rīgas siltuma” pārstāvji. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons uzreiz nāk klajā:
“Šogad jau ceturto reizi esam samazinājuši tarifu. Mums izdevās iegādāties kurināmo lētāk.”
Dzirdat – mēs par tautu, mēs par iedzīvotājiem, Rīgā siltums būs pa lēto.
Bet, ko saka uzņēmēji? Mums ir viens eksperts. “Rīgas enerģija” valdes loceklis Pēteris Dzirkals saka tā:
“Aprēķini liecina, ka AS “Latvenergo” un AS “Rīgas siltums” realizētās iepirkumu politikas rezultātā galvaspilsētas iedzīvotāji pagājušajā apkures sezonā par siltumu pārmaksājuši vismaz trīs miljonus eiro.”
Uzņēmējs rēķina. Viņš nav ierēdnis. Un, lūk, ko viņš saka:
“Lai arī “Rīgas siltumam” ik nedēļu aptuveni 20% no visa iepērkamā siltumenerģijas apjoma ir iespēja iegādāties lētāku siltumenerģiju no neatkarīgajiem ražotājiem, tas izvēlas pirkt ievērojami dārgāko siltumenerģiju no valstij piederošā “Latvenergo”.”
Kam tā lielā peļņa bija? Jā, “Latvenergo”. Nav smuki, jāsakārto šīs lietas, jo iedzīvotāji, tauta, sabiedrība pagaidām nesaprot.
