Krīzes laika pasaules čempionāts hokejā. Kur tiks ieguldīti Latvijas teju četri miljoni eiro? 17
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
PČ hokejā budžets 14 miljoni eiro, Latvija piedalās ar 3,7 miljoniem
Vakar amatpersonas pavēra līdz šim miglaino plīvuru par pasaules hokeja čempionāta Rīgā norises izmaksām un citām būtiskām niansēm, piemēram, kā sarīkot tik vērienīgu turnīru Covid-19 pandēmijas laikā. Atgādināšu, ka aizvakar Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) padome nolēma, ka 2021. gada meistarsacīkstes hokejā notiks tikai Rīgā ar visu 16 komandu līdzdalību.
Finanses
Šobrīd, norobežojoties no amatpersonu saldajām runām par to, cik šis čempionāts ir svarīgs Latvijai, kādu enerģiju hokeja cīņas Rīgā dos mūsu sabiedrībai, sausais atlikums ir šāds – čempionāta kopējais budžets ir 14 miljoni eiro, ar piebildi, ka 3,7 miljonus pievieno Latvijas valdība.
IIHF turnīra norisei piešķir 12 miljonus plus divus miljonus Covid-19 protokola izstrādei, nodrošināšanai un izpildei. Latvijas puse jau aizpērn, kad bija skaidrs, ka Rīgā notiks vismaz vienas grupas cīņas, bija ieplānojusi 700 000 eiro izdevumus, bet tagad klāt nāk vēl trīs miljoni, kuri tiks ieguldīti “Elektrum” Olimpiskā sporta centra (OSC) futbola manēžas un apkārtējo telpu pielāgošanā hokeja vajadzībām.
Tas nozīmē ledus laukuma izbūvi futbola manēžā, arī visa kompleksa īri, kamēr notiek pārbūve. Lielākie izdevumi būs par saldēšanas iekārtām, laukuma izveidi, infrastruktūru, arī pagaidu tribīnēm 6200 cilvēkiem.
Skaidrs, ka pēc hokeja čempionāta ledus laukuma tur vairs nebūs, līdz ar to tie ir neatgūstamie izdevumi. Paliks iekārtotas ģērbtuves, citi uzlabojumi, kas nāks par labu OSC nākotnei un tās klientiem, uz ko norāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs. Viņš arī piebilst, ka 70% no IIHF ieguldītās naudas palikšot Latvijas ekonomikā, viesnīcās, apkalpojošajā sfērā un citos pakalpojumos.
Covid-19
Latvijas Hokeja federācija (LHF) lēš, ka uz pasaules čempionātu ieradīsies aptuveni 1200 oficiālās personas – hokejisti, treneri, apkalpojošais personāls, tiesneši, IIHF oficiālās personas, mediju pārstāvji. Viņiem tiks rīkots savs tā dēvētais burbulis ar strikti izstrādātu Covid-19 protokolu.
Pie tā izveides vēl notiks skrupulozs darbs sadarbībā ar Latvijā atbildīgajām institūcijām Veselības ministrijas paspārnē. “Burbulis” būs vairāku līmeņu, atklāja orgkomitejas pārstāvju “Hokeja akadēmija” vadītājs Edgars Buncis.
Galvenais jeb centrālais “burbulis” būs visas 16 komandas un to pārstāvji, kuriem, visticamāk, visu čempionāta laiku nāksies pavadīt vienā viesnīcā.
Lai uzņemtu tik lielu skaitu cilvēku, nodrošinot atsevišķu ēdināšanu katrai komandai, konferenču telpas, Rīgā šobrīd atbilst tikai viena viesnīca – “Radisson Blue Latvija” Brīvības ielā.
Savā “burbulī” nāksies dzīvot arī čempionāta apkalpojošajam personālam, ļoti iespējams, arī mediju pārstāvjiem. Tiek solīts, ka Covid-19 protokols būs ļoti stingrs, lai izslēgtu iespējas, ka turnīru iespaido šī sērga.
IIHF “burbuļa” izveidē un Covid-19 protokolā sola investēt līdz diviem miljoniem eiro, tāpēc Latvijas sabiedrībai nevajadzētu uztraukties, ka hokeja čempionāta norise varētu pārslogot ikdienas testu ņemšanu parastajiem cilvēkiem. Jāatceras, ka līdz maija beigām liela daļa čempionāta dalībnieku varētu būt arī vakcinēti.
Skatītāji
Par izmaksām un Covid-19 problēmas ierobežošanu čempionāta dalībnieku vidū ir kaut kāda skaidrība, bet lielais nezināmais ir – turnīrs notiks aiz slēgtām durvīm vai ar skatītāju līdzdalību?
LHF prezidents Aigars Kalvītis norāda, ka tas šobrīd nav galvenais jautājums darbakārtībā. Vispirms jāsakārto čempionāta norises juridiskā bāze. Jāpārslēdz līgums ar IIHF un tās mārketinga pārstāvi “Infront” par sadarbību, tad jāsākas OSC pielāgošana turnīram.
Par skatītājiem varētu sākt domāt aprīļa vidū, kad būs lielāka skaidrība, kāda tobrīd būs epidemioloģiskā situācija Latvijā.
Tiesa, jau šobrīd ir liela neskaidrība, jo trešdienas rītā premjers Krišjānis Kariņš intervijā “TV3” gana pārliecinoši teic, ka čempionāts notiks bez līdzjutēju klātbūtnes.
Pāris stundu vēlāk IZM ministre Ilze Šuplinska bilst, ka šobrīd vēl nevar apgalvot, ka līdzjutēju tribīnēs nebūs. Svarīgs būšot Covid-19 “luksofors”. Ja Latvija atradīsies tumši sarkanajā zonā kā šobrīd, tad viss skaidrs, bez skatītājiem. Ja luksofora krāsas mainīsies, tad ir varianti. Šīs krāsas ir ieviestas, rēķinot saslimušo skaitu uz 100 000 cilvēku.
Maz ticams, ka maijā būs zaļā krāsa, tas ir, 20 saslimušo uz simts tūkstošiem. Jebkurā gadījumā organizatori ir gatavi jebkādam pavērsienam, ja atļaus abās arēnās kaut pa 20% piepildījumu, biļetes sāks tirgot trīs dienu laikā no valdības attiecīgā lēmuma.
Skatītāju klātbūtne tribīnēs un līdz ar to kaut kādi ieņēmumi no biļetēm ir vienīgais veids, kā var nopelnīt organizatori, kas pastarpināti ir LHF.
2006. gadā, kad hokeja čempionāts pirmo un līdz šim vienīgo reizi notika Rīgā, peļņa bija, bet daļa aizgāja garām federācijas kontiem. Tolaik gan pie teikšanas bija citi vīri ar citiem tikumiem. Tagad lielā loze kritusi Aigaram Kalvītim, Viesturam Koziolam un viņu komandai. Lūkosim, kā šie vīri tiks galā ar krīzes laiku pasaules čempionātu hokejā, jo zemūdens šķēršļu noteikti netrūks.
