Akmeņi pašvaldības dārziņā, arī Dzirnavu 11 17
Bet ne visi īpašnieki ir nerunīgi vai izbrīnīti par “LA” interesi. Pēterim Antonovam pieder vairāki objekti, arī Dzirnavu ielā 11, kas ir viens no vairākiem šīs ielas graustiem vietā, kas piekļaujas ideālai vietai – pilsētas jūgendstila apbūvei. Šo objektu P. Antonovs nopircis pirms diviem gadiem un pagaidām aplicis ar apdrukātu audumu. Namu plāno renovēt, visticamāk, tur būšot dzīvokļi. Objekta stiprināšanas un izpētes darbi jau notikuši, bet darbi apstājušies kaimiņu pretenziju dēļ, īpašnieks jau gatavojies tiesvedībai, bet nupat panākts mierizlīgums. Darbi ar šo un citiem P. Antonova objektiem varētu ritēt ātrāk, ja ne… pašvaldība.
“Pilsētā valda haoss un bezatbildība. Tas, kas notiek, ir kaut kas neiedomājams. Atbildīgie pašvaldības ierēdņi par plānošanu, projektēšanu un būvniecību pārkāpj likumus un normatīvos aktus, neievēro termiņus. Sabiedrībai stāsta, ka atbalsta investorus, bet reāli plānu un darbu saskaņošana ir vairākas reizes ilgāka nekā nosaka normatīvi. Noteikumi nesaprotami un traktējami dažādi, institūcijas pieņem nesaprotamus lēmumus. Ierēdņi paniski baidās par savu krēslu,” skarbs ir P. Antonovs.
“Tāda sajūta, ka Antonovs grasās startēt pašvaldību vēlēšanās… Pie šādas kritikas no graustu miljonāriem pašvaldība ir pieradusi: kad neveicas biznesā vai ir citas problēmas, tad vaino pašvaldību. Namu Dzirnavu ielā 11 jau pagājušā gadsimta 90. gados pašvaldība mēģina neveiksmīgi pārdot, līdz beidzot šā gadsimta sākumā tas izdevās. Bet tā īpašnieki vairākas reizes mainījās, līdz nokļuva Latvijas Krājbankas rokās. Atceros, kā bankas prezidents Ivars Priedītis uzsāka atjaunošanas procesu, sakot, ka nauda nedrīkst gulēt seifā, tā jāliek lietā. Diemžēl banka bankrotēja un nams, kas atrodas lieliskā vietā klusajā pilsētas centrā, vēl vairākas reizes mainīja īpašnieku,” komentē O. Burovs.
