Rīgas Geto un Latvijas holokausta muzeju biedrība “Šamir” lūdz palīdzību Saeimas deputātiem 4
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Biedrība “Šamir”, kas izveidojusi un uztur Rīgas Geto un Latvijas holokausta muzeju, nosūtījusi vēstuli Saeimas deputātiem, kurā lūdz palīdzību saglabāt muzeju.
“Pēdējo gadu laikā muzejs piedzīvo konsekventu agresiju no privātā biznesa puses, kas ar tiesu palīdzību, draudiem un sūdzībām dažādām varasiestādēm vēlas pārņemt teritoriju, cenšoties muzeju izslēgt no Spīķeru kvartāla.
Līdz šim mēs pieņēmām šīs pretenzijas un dažādu komisiju veiktās pārbaudes, bet tagad esam pārliecinājušies, ka Rīgas domes Īpašuma departaments sadarbojas ar privāto sektoru un veicina, lai muzejs beigtu pastāvēt,” uzskata biedrība.
Rabīns Menahems Barkahans stāsta, ka RD Īpašuma departamenta sagatavotais projekts paredzot nozīmīgas muzeja teritorijas daļas nodošanu uzņēmumam “Spīķeru nami”.
Šis risinājums tiekot piedāvāts kā kompromiss, kuru vienlaikus neesot iespējams ne apspriest, ne apstrīdēt. Līdz šim Rīgas dome iznomāja muzeja teritoriju biedrībai “Šamir”, un šī gada oktobrī beidzas uz desmit gadiem noslēgtais bezatlīdzības nomas līgums. Visticamāk, ka nākamajos desmit gados nomas līgums pamatīgi ierobežošot iespēju izmantot pašreizējo muzeja teritoriju.
Netiekot ņemts vērā, ka biedrība “Šamir” ir izstrādājusi rekonstrukcijas projektu, kura īstenošanā tiks ieguldītas apjomīgas naudas summas, kuras esot saņemtas no ziedotājiem, kā arī vairākiem fondiem.
Pēc ekspertu domām, tas ļautu Rīgas Geto un Latvijas holokausta muzejam sasniegt tikpat augstu līmeni kā līdzīgiem muzejiem Parīzē, Maskavā un Berlīnē. Taču RD Īpašuma departaments šo rekonstrukciju esot atteicies apspriest.
Ja daļa teritorijas tikšot zaudēta, tad muzeju nebūs iespējams rekonstruēt.
Šaubas par muzeja turpmāko pastāvēšanu esot raisījusi arī Īpašuma departamenta vadības organizētā sabiedriskās domas aptauja departamenta mājas lapā, kurā uzdots jautājums: vai ir vērts pagarināt muzeja nomu vēl uz 10 gadiem? (Departaments kā iemeslu aptaujas nepieciešamībai minēja Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumu.
Taču nevis AT savā nolēmumā piemin šādas aptaujas nepieciešamību, bet to piesauc SIA “Spīķeru nami” un tas minēts tiesas procesa motīvu daļā.) Rabīns pastāstīja, ka aptaujas noslēguma priekšvakarā esot reģistrēts liels muzeja pretinieku skaits – 1700 balsis bijušas pret un 1400 balsis par.
Biedrība “Šamir” ir iesniegusi pretenziju aptaujas organizētājiem, jo tā nav bijusi nodrošināta ar balsotāju identifikāciju, tāpēc šo procesu esot bijis iespējams viegli ietekmēt.
“Ārējam novērotājam, kam nav zināmi šie aspekti, varētu šķist, ka aptaujas rezultāts ir pierādījums strauji augošam antisemītismam Rīgā un Latvijā, kas, pēc personīgās pieredzes un pārliecības, neatbilst realitātei. Eiropas Ebreju apvienības prezidents rabīns Menahems Margolins un Eiropas Komisijas koordinatore cīņai pret antisemītismu Katarīna Šnurbaina jau ir pauduši bažas par šo situāciju, kas tieši sasaucas ar pieaugošo antisemītismu pasaulē un bez pietiekama pamata var kalpot par iemeslu starptautiska mēroga skandālam,” pauž biedrības “Šamir” pārstāvji.
Bet RD Īpašuma departamenta direktore Aija Rimicāne uzsver, ka viens no būtiskiem nosacījumiem, kas ietverti publiskās ārtelpas bezatlīdzības lietošanas nosacījumos, esot pienākums biedrībai “Šamir” nodrošināt šīs publiskās ārtelpas brīvu pieejamību.
“Diemžēl biedrībai, interpretējot minētā pienākuma izpildi, ir izveidojies konflikts ar blakus esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem, kuri nevar nodrošināt sev piederošo ēku pilnvērtīgu izmantošanu un uzturēšanu,” informē A. Rimicāne.
Lai risinātu šo konfliktu, daļa no muzejam iznomātās teritorijas ar RD Nekustamo īpašumu pārvaldes lēmumu nodota lietošanā uzņēmumam “Spīķeru nami”. Savukārt RD iznomāšanas un piedziņas pārvalde, apsekojot objektu dabā, esot konstatējusi, ka “Spīķeru nami” ir iežogojuši lielāku platību, nekā šim uzņēmumam iznomāta.
“Spīķeru nami” arī lūguši Rīgas domei nodot uzņēmuma lietošanā gandrīz visu muzejam piegulošo teritoriju, lai tur ierīkotu gājēju ielu.
Taču pašvaldība nebija ar mieru lauzt līgumu ar biedrību “Šamir”, jo tas būtu prettiesiski, tāpēc uzņēmums “Spīķerau nami” vērsies tiesā ar pieteikumu, lūdzot izbeigt līgumu par Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošā zemesgabala Maskavas ielā 14B nodošanu biedrībai bezatlīdzības lietošanā.
SIA “Spīķeru nami” pieder Aleksandram Babenko un Igoram Bukovskim. Babenko ir mazumtirdzniecības uzņēmuma “Mego” lielākais akcionārs, kādreizējais “Mono” holdinga līdzīpašnieks. Partijai “Saskaņa”, kas ilgstoši valdīja Rīgā, Babenko ir arī ziedojis vairāk nekā 12 500 eiro.
Advokāts Sergejs Lukašins, kurš tiesā pārstāv SIA “Spīķeru nami”, norāda, ka Spīķeru ēkas ir vienots kvartāls, kas iekļauts vietējās nozīmes aizsargājamo pieminekļu sarakstā, tāpēc ikvienam ir jābūt brīvai piekļuvei šīm ēkām.
“Ņemot vērā, ka Rīgas Geto muzeja teritorija ir nožogota no visām pusēm, tur nav iespējama brīva cilvēku kustība, un tas ir pretrunā ar pašvaldības piešķirto statusu – publiskās lietošanas teritorija,” sacīja Lukašins un piebilda, ka jaunajam deputātu sasaukumam būs jāizskata šis jautājums.
Viņa sarakste ar pašvaldību liecinot, ka muzejam, visticamāk, tikšot pagarināts līgums uz vēl desmit gadiem. Taču tā vairs nebūs līdzšinējā teritorija, bet gan krietni mazāka.
Kā uzskata biedrībā “Šamir”, tādā gadījumā iecerētā muzeja rekonstrukcija kļūšot par nerealizējamu sapni.
Biedrības pārstāvji skaidro, ka žogs apkārt muzejam ir tādēļ, lai tur nenāktu bezpajumtnieki nokārtot savas dabiskās vajadzības, kā tas bijis iepriekš, kad šajā teritorijā varēja brīvi staigāt.
