PUBLICITĀTES FOTO “Eiropas gastronomijas reģiona 2017” vēstnieks restorāna “Valmiermuižas vēstniecība Rīgā” šefpavārs Dzintars Kristovskis saviem ēdieniem arvien meklē jaunas garšas nianses, smeļoties iedvesmu dabā.

Rīgas–Gaujas reģions – “Eiropas gastronomijas reģions 2017” 0

Pērn latviešu virtuve izpelnījusies īpašu novērtējumu – Rīgas–Gaujas reģionam piešķirts godpilnais Eiropas gastronomijas reģiona nosaukums 2017. gadā.

Reklāma
Reklāma

“Ar dabu šķīvī”

RAKSTA REDAKTORS
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku!
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
Lasīt citas ziņas

“Tas tiešām bija patīkams novērtējums, kam pamatā daudzo ārvalstu žurnālistu un tūroperatoru atsauksmes par Rīgas restorānos baudītā ēdiena kvalitāti, noformējumu un skaisto, sakārtoto pilsētvidi, kurā notiek šis gastronomiskais piedzīvojums. Ņemot vērā pastāvošos standartus, Rīga viena pati nevarēja iegūt šo titulu, tādēļ uzrunājām Siguldas, Cēsu un Valmieras pašvaldības, ar kurām tūrisma jomā jau bija izveidojusies laba sadarbība, un tā tapa Rīgas – Gaujas gastronomijas reģions, par kura oficiālo vēstnesi izvēlēts restorāna “Valmiermuižas vēstniecība Rīgā” šefpavārs Dzintars Kristovskis,” atklāj Rīgas tūrisma attīstības biroja vadītāja Vita Jermoloviča.

Dzintars profesionālajā virtuvē darbojas jau vienpadsmit gadus un tika uzrunāts šim atbildīgajam pienākumam, jo viņa ēdiena gatavošanas filozofija pilnībā atbilst Eiropas gastronomijas reģiona konceptam “Ar dabu šķīvī”, proti, galdā celt vietējos produktus, kas izaudzēti vai izauguši mūsu pašu laukos, pļavās, mežos, upēs, ezeros un ir ekoloģiski tīri.

Zaļās virtuves vēstnieks

CITI ŠOBRĪD LASA

Ar Dzintaru Kristovski tiekos darba vietā restorānā “Valmiermuižas vēstniecība Rīgā” (A. Briāna 9A) – viņa dabas garšu laboratorijā, kuras ēdienkartē atrodami tādi brīnumi kā balanda, gārsa, nātres, rasaskrēsliņi un pat deserts, kas gatavots no pļavas siena sīrupa. Lai gan šefpavāra rīts ik dienu sākas ar Rīgas Centrāltirgus apmeklējumu, viņš daudz laika pavada arī Latvijas mežos un pļavās, vācot augus, kas, īpaši sagatavoti, sola ēdienam vēl nebijušas garšas. Ledusskapī neskaitāmos hermētiski noslēgtos traukos rūgst priežu pumpuri, paradīzes āboli, rāceņi, puķu kāposti fetas siera sūkalās, pīlādži ābolu sulā, kas tuvākās nākotnes ēdienos dos neaprakstāmas, tikai šajā restorānā baudāmas garšas nianses, kas pārākas par smalkajām citzemju tradicionālajām garšvielām.

“Mūsdienās visās jomās tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka jau kādu laiku es jutu nepieciešamību atgriezties pie saknēm arī ēdienu gatavošanā. Šis projekts “Ar dabu šķīvī” pilnībā atbilst manam redzējumam par nākotnes virtuvi. Es vēlos visiem saviem kolēģiem pavāriem un arī ikvienam ēdiena gatavotājam mājās ieteikt izvēlēties vietējos produktus, domāt līdzi dabas ritumam un plānot maltītes atbilstoši katra gadalaika piedāvājumam, piemēram, vasarā vairāk lietot uzturā meža veltes, zaļumus, ziemā – dažādos veidos konservētus augļus, dārzeņus un medījumu gaļu,” skaidro Dzintars.

Viņš uzskata, ka pavāriem ēdienu receptes būtu jābalsta produktos, nevis stingri jāturas pie uzrakstītajiem kanoniem. Līdz ar to, mainoties gadalaikiem, mainītos arī ēdiens, kļūdams dabiskāks. “Ir taču patīkamāk un veselīgāk ēst sparģeļus pavasarī, kad tie tikko novākti no lauka?”

Mācīsimies ēst citādi!

“Pēdējā laikā gastronomiskais tūrisms kļūst arvien populārāks, tādēļ vēlamies Eiropas gastronomijas reģiona gadā vairāk izglītot cilvēkus par nepelnīti aizmirstiem dabas produktiem un Latvijas virtuvei raksturīgām ēšanas iespējām,” teic V. Jermoloviča. “Šajā kopīgajā vēstījumā aicinām piedalīties ne tikai lielo un mazo restorānu pavārus, bet arī pārtikas lielražotājus un mājražotājus, kas restorānu ēdienkartes varētu papildināt ar vēl nebaudītu produktu garšas niansēm.

Projekta īstenošanas gaitā izveidots “Gardēžu ceļvedis” pa Rīgas – Gaujas reģionu, kurā ikviens interesents atradīs informāciju ne tikai par Eiropas gastronomijas reģiona dalībniekiem – restorāniem Rīgā, Siguldā, Cēsīs, Valmierā un katrā gadalaikā izceltajiem produktiem, bet arī par labākajiem tirgiem, kur iegādāties vietējos produktus savai virtuvei un izcilākajiem apskates objektiem gastronomiskā ceļojuma maršrutā. Ceļvežus var iegūt Rīgas – Gaujas reģiona tūrisma informācijas centros.
Vairāk: https://www.liveriga.com.

Reklāma
Reklāma

Gatavošanās nākamā gada Eiropas gastronomijas reģiona aktivitātēm sāksies jau šoruden, kad, nopietni izvērtēts, daudzu Rīgas – Gaujas reģiona restorānu ēdienkartēs parādīsies maģiskais rudens produktu trijnieks: baravikas, brieža gaļa un cidonijas visreibinošākajās garšu kombinācijās. Ziemā tam sekos rupjmaize, pīlādži un rāceņi, pavasarī – skābenes, rabarberi, bērzu un kļavu sulas, bet vasarā – sams, lācenes un skābie ķirši.

Gardēži pirmo vērtējumu jaunajam projektam “Ar dabu šķīvī” varēs sniegt jau pavisam drīz – Rīgas restorānu nedēļas laikā no 10. līdz 16. oktobrim.

UZZIŅA

Eiropas gastronomijas reģiona tituls ik gadu tiek piešķirts diviem līdz trim šā tīkla reģioniem. Tīkla dibinātāji ir septiņi reģioni no dažādām Eiropas valstīm: Ziemeļbrabantes province (Nīderlande), Orhūsa un centrālā Dānija, Bergamo reģions (Itālija), Provansas – Alpu – Azūra krasta apgabals (Francija), Barselonas province Katalonijā, Miņo reģions (Portugāle) un Rīga (Latvija).

Eiropas gastronomijas reģiona vispārējais mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti Eiropas reģionos, saglabājot vietējo ēdienu kultūru un tradīcijas, vienlaikus sekmējot gastronomisko jaunradi, vietējo ražojumu kvalitāti un vērtību, kā arī tūristu piesaisti reģionam.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.