Rīgas domnieki sastrīdas par skolu pāreju uz latviešu mācību valodu. Kas bija strīda iemesls? 28
Lemjot par izmaiņām kārtībā, kādā bērnus uzņem pirmajās klasēs, Rīgas domes sēdē trešdien notika karsta diskusija par skolu pāreju uz latviešu mācību valodu.
Diskusiju izraisīja Latvijas Krievu savienības deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikums iekļaut iesnieguma veidlapā bērna uzņemšanai skolā jautājumu par to, vai vecāki vēlas, lai bērns apmeklē mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas stundas un norāda vēlamo valodu.
Buzajevs uzsvēra, ka palīdz daudzu bērnu vecākiem cīnīties par krievu mācību valodas saglabāšanu, un esot uzrakstīti iesniegumi gan Satversmes tiesai, gan Eiropas institūcijām.
Buzajevs ierosināja veicināt latviešu bērnus sūtīt uz bijušajām krievu valodas mācības skolām, lai ne tikai krievu bērni ciestu no skolas pārejas uz latviešu mācību valodu.
Tas izraisīja daudzu deputātu reakciju, tostarp “Saskaņas” politiķi aicināja Latvijas Krievu savienību pārtraukt priekšvēlēšanu aģitāciju un sabiedrības šķelšanu.
Deputāte Anna Vladova (S) uzsvēra, ka skolās ir daudz problēmu, tostarp skolotāju trūkums, problēmas ar mācību materiāliem. Taču viņa lūdza deputātus pārstāt provokācijas un tautas kurināšanu no abām pusēm.
“Katram bērnam ir tiesības mācīties jebkurā skolā, un ja skolai ir pietiekama kapacitāte, tad bērns tajā tiks uzņemts,” teica Vladova.
“Es pieņemšu skolā visus bērnus un nekad neskatīšos, kurā valodā runā bērns un vecāki,” uzsvēra Vladova, kura ir Rīgas 80.vidusskolas direktore.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas dome šodien pieņēma jaunus noteikumus bērnu reģistrēšanai un uzņemšanai 1.klasē, kas paredz jaunu prioritāro secību bērnu uzņemšanai. Jauno kārtību Rīgas skolās piemēros pēc 2023.gada 1.septembra.
