Rīgas domnieki dažādi vērtē necenzētu leksiku mācību procesā 1
Viedoklis par materiālu, kas satur necenzētu leksiku, izmantojumu skolu mācību programmās, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputātu vidū dalās.
Komitejas deputāts Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA sacīja, ka, viņaprāt, ir svarīgi nodalīt jomas, kurā “jāiet līdzi laikam” un kurās jāietur konservatīva pozīcija.
“Mans pēdējā laikā lielākais mākslinieciskais pārdzīvojums bija Dailes teātra izrāde “Izraidītie”, kas lielākoties sastāv no necenzētas leksikas. Zinu, ka daudzi nemaz nevar to skatīties tā dēļ, taču mani ļoti uzrunāja, esmu redzējis vairākkārt,” skaidroja deputāts, akcentējot, ka mākslā no necenzētu vārdu lietošanas “nevar un noteiktos gadījumos nevajag aizbēgt”, taču, vērtējot tās izmantojumu skolas mācību programmās, viņš tomēr sliecas palikt konservatīvs un neatbalstīt.
Deputāts Jānis Atis Krūmiņš (VL-TB/LNNK) norādīja, ka, viņaprāt, katra situācija jāvērtē atsevišķi, tostarp izvērtējot audzēkņa vecumu un psiholoģisko briedumu. “Materiāls jāpasniedz, kontrolējot situāciju un izvērtējot vecuma posma psiholoģiju,” sacīja deputāts, skaidrojot, ka šādā gadījumā ir pieļaujama arī materiālu ar nenormētu leksiku to saturā izmantojums mācību procesā.
Tikmēr deputāts Vadims Faļkovs (SC) skaidroja, ka nepārzina presē apspriestās situācijas kontekstu, tostarp, kādu mērķu vadīts, pedagogs piedāvājis skolēniem dzejoli, kas saturējis lamu vārdus. “Tā, kā tas izskanēja presē, manuprāt, nav pieļaujams. Nav noslēpums, ka šie vārdi eksistē, tomēr skolotājam nav jābūt tam, kas audzēkņus ar tiem iepazīstina,” sacīja komitejas loceklis.
Tikmēr deputāte Baiba Brigmane (V) uzsvēra, ka materiālu izvēle ir pedagogu kompetences jautājums. “Tas ir pedagoga prasmju un metožu jautājums – kā viņš izvirzījis mērķus. Šo visu ažiotāžu viena dzejoļa dēļ neizprotu,” skaidroja deputāte. “Ušakova rīcību vispār grūti komentēt – kā departaments tagad pārbaudīs visus mācību materiālus?” neizpratni pauda Brigmane.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis komitejai paskaidroja, ka no domes vadības saņemts uzdevums līdz 15.oktobrim pārbaudīt Rīgas skolās izmantoto mācību materiālu atbilstību normatīviem un noteiktajiem standartiem. Helmanis atzina, ka pašreiz nav īsti skaidrs, kā tieši uzdevums tiks izpildīts, taču šodien departamenta pārstāvjiem paredzēta tikšanās, lai apspriestu, kā uzdoto izpildīt “ar prātīgu pieeju”. “Apzināsim normatīvus un nāksim klajā ar uzdevuma izpildes plānu,” sacīja Helmanis.
Jau ziņots, ka pēc incidenta ar “skandalozo dzeju” Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) devis uzdevumu Izglītības, kultūras un sporta departamentam pārbaudīt, kādi mācību materiāli tiek izmantoti Rīgas skolās, vai tie atbilst normatīviem un to lietošana ir saskaņota ar Izglītības ministriju. Ušakovs arī nosūtījis vēstuli izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei, lūdzot “oficiālu Izglītības un zinātnes ministrijas viedokli, vai mācību procesā drīkst izmantot lamu vārdus”.
Jau ziņots, ka pēc kāda dzejnieces Agneses Krivades dzejoļa izmantošanas mācību procesā Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāja Iveta Ratinīka saņēmusi aizrādījumu no skolas vadības un norādījumu šādus tekstus mācību procesā vairs nelietot.
Kā aģentūrai LETA teica Ratinīka, dzejolis “bija izaicinošs”, tomēr viņa ir pārliecināta, ka mūsdienās nekādi literāri teksti nevar tikt uzskatīti par nepiedienīgiem, jo īpaši gadījumos, kad tie tiek izrunāti un skaidroti.
Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Gaile aģentūrai LETA šo gadījumu nekomentēja un norādīja, ka par šo gadījumu nav informēta un pati nekādus aizrādījumus skolotājai nav izteikusi.
Kā ziņots, tā dēvētie tikumības grozījumi Izglītības likumā jau stājušies spēkā, taču izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile nav pārliecināta, ka to iedzīvināšana patlaban ir prioritāte izglītībā.
