Rīgas domes valdošā koalīcija atsakās iesaldēt pērnās algas, kā prezidents un ministri, jo darba Covid-19 krīzē esot krietni vairāk 26
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas domes valdošā koalīcija negrib piekāpties opozīcijas spiedienam un iesaldēt iepriekšējā gada līmenī algas, kā to jau izdarīja Valsts prezidents, ministri un citas amatpersonas, ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzi. Domnieki savu nostāju skaidro ar ievērojamo darba apjomu, kāds pašvaldībā esot arī ierindas deputātiem, no kuriem vairāki ir aizgājuši no sava pamatdarba un pilnu laiku veltot pienākumiem domē.
Atšķirībā no iepriekšējās prakses, kad domnieki piepelnījušies pašvaldības uzņēmumos kā konsultanti, tagad tā vairs nenotiekot. Taču par algu pieaugumu nav gatavi balsot arī vairāki koalīcijas deputāti. Tas nozīmē, ka šā lēmuma pieņemšana būs pirmais pārbaudījums vairākumam, jo balsojumā par pašvaldības budžetu ir svarīgi demonstrēt vienotību.
Rīgas domes sēdē par šā gada Rīgas budžeta projektu plānots lemt trešdien. Pagājušajā nedēļā budžetu izskatīja Finanšu un administrācijas lietu komiteja, kuras sēdē daļu laika aizņēma debates par “Saskaņas” priekšlikumu iesaldēt deputātu algas, kas tika noraidīts.
Atbalstu neguva arī Jura Radzeviča (“GKR”) ierosinājums atteikties no komiteju priekšsēdētāju vietnieku algošanas – līdz šim deputāti šos pienākumus veica bez papildu samaksas, taču nu tāds paredzēts. Komitejas sēdē Finanšu departamenta direktors Uldis Rakstiņš paskaidroja, ka komiteju vadītāju vietnieka alga plānota 1948 eiro mēnesī, bet gadā tam būs nepieciešami 159 728 eiro.
Dome gan ir atteikusies no “Rīgas satiksmes” autostāvvietu abonementiem, kas ļaušot ietaupīt 180 000 eiro gadā. Domē ir astoņas komitejas, katrā no tām ir divi priekšsēža vietnieki, taču viens deputāts ieņem šo amatu divās komitejās, bet algu saņems tikai par darbu vienā.
Vēlētāji algu pieaugumu nesapratīšot
Finanšu departamenta direktors U. Rakstiņš sēdē paskaidroja, ka domes amatpersonām – priekšsēdētājam, viņa vietniekiem, komiteju vadītājiem un ierindas deputātiem – mēnešalgas bāzes apmērs ir piesaistīts vidējai algai valstī, ar ko skaidroja tās automātisku pieaugumu.
Laikrakstam ir zināms, ka par pamatu ir ņemta bāzes alga 1025 eiro, piemērojot koeficientu. Domes priekšsēdētāja alga 2021. gadā būs 3732 eiro mēnesī, kas ir par 178 eiro vairāk nekā pērn. Vicemēriem atalgojums pieaugs par 156 eiro un būs 3281 eiro.
Komiteju priekšsēdētāji saņems 2614 eiro, kas ir par 124 eiro vairāk, bet ierindas deputātiem alga palielināsies par 58 eiro – tā būs 1230 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Šie deputāti lielākoties strādā citā pamatdarbā, ar ko savieno pienākumus domē.
Ņemot vērā krīzi, vairākas pašvaldības, piemēram, Jūrmala, ir iesaldējušas savas algas. Līdzīgi ir rīkojušies arī ministri un Saeimas deputāti, kuriem atlīdzība tiek aprēķināta pēc tās pašas formulas. Saeimas deputātu atalgojums paliks nemainīgs visu šā sasaukuma laiku, par ko parlaments izšķīrās jau vairāk nekā pirms gada.
Komitejas sēdē ar aicinājumu iesaldēt arī Rīgas domnieku atalgojumu pie kolēģiem vērsās “Saskaņas” frakcijas vadītājs Konstantīns Čekušins, kurš teica: “Tas būtu labs signāls sabiedrībai, ka esam kopā ar visiem, ņemot vērā krīzes situāciju.
Algas pieaugums ir tik simbolisks, ka mēs, atbalstot tās iesaldēšanu, varam parādīt, ka strādājam citādi.” Par šo priekšlikumu aicināja balsot arī Latvijas Krievu savienības frakcijas priekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs, norādot, ka deputāti nevar sev palielināt ienākumus krīzes laikā, ko iedzīvotāji nesapratīšot.
Šie politiķi nestrādāja iepriekšējā domē, kurā valdošajiem Vilnis Ķirsis (“JV”) atgādināja, ka viņi “rindiņā devās uz Rīgas uzņēmumiem, lai caur sētas durvīm pumpētu naudu no tiem”. Runa ir par bijušajiem “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” deputātiem, kuriem pamatdarba vieta bija kādā no pašvaldības uzņēmumiem. Tagad tāda prakse esot izskausta.
Taču ne visi “Jaunās Vienotības” frakcijas deputāti atbalsta algu pieaugumu. “Finanšu komiteja lēmusi par dažādiem algas pielikumiem, tostarp 58 eiro deputātiem. Jau esmu informējusi frakcijas vadītāju, ka nebalsošu ne par kāda veida algas pielikumu. Tas nav apspriežams,” tā tviterī ierakstījusi Rita Eva Našeniece.
Līdzīgos uzskatos ir arī Kaspars Spunde (“JV”), kurš turpat atgādināja, ka mērs Mārtiņš Staķis nebija gatavs uzlikt amata ķēdi, kamēr nav panākti būtiski uzlabojumi Rīgā. “Tāpat man ir tiesības uz līdzīgu nostāju deputātu atalgojuma jautājumā. Līdz tam laikam pietaupiet 58 eiro mēnesī,” raksta K. Spunde.
Zināms, ka atšķirīgi viedokļi bijuši arī citās frakcijās, taču to deputāti plāno ievērot koalīcijas vairākuma lēmumu. Kāds deputāts atzina, ka nebūtu korekti arī attiecībā pret pārējiem kolēģiem “taisīt savu PR, apzinoties, ka koalīcijai pietiek balsu, lai par budžetu nobalsotu”.
Ietaupīto stāvvietu naudu dos vietniekiem
Alija Turlaja (“Par/Progresīvie”) komitejas sēdē sacīja, ka daļa deputātu – arī viņa – pēc ievēlēšanas domē ir aizgājusi no sava pamatdarba, jo pienākumu apjoms pašvaldībā ir tik liels, ka to grūti savienot ar citu amatu. Finanšu un administrācijas lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Ozols (JKP) “Latvijas Avīzei” to apstiprināja, ko viņš izjutis jau iepriekšējā sasaukumā, kad strādāja opozīcijā.
Toreiz deputātu alga pirms nodokļu nomaksas bija 1172 eiro, bet bieži domes un komitejas sēdes notikušas vienlaikus ar svarīgiem pienākumiem, kas viņam kā juristam bija jāveic pamatdarbā. “Mēs nevaram prasīt atdevi no deputāta, ja viņam jādomā par izdzīvošanu,” piebilda J. Ozols.
Viņš ir arī viens no tiem, kas saņems atalgojumu kā komitejas vadītāja vietnieks. Uz vaicāto, kas ir politiķa pienākumi, deputāts atbildēja, nosaucot virkni uzdevumu, bet svarīgākais esot darbs pie pilsētas jaunās nodokļu politikas sagatavošanas – vispirms jau runa esot par nekustamā īpašuma nodokli, lai ieinteresētu cilvēkus atgriezties uz dzīvi Rīgā.
Kad Andris Morozovs (“Saskaņa”) uzzinājis, ka tiks ietaupīts finansējums par autostāvvietu caurlaidēm, viņš esot nopriecājies, cerot, ka šo papildu naudu varēs novirzīt trūcīgo personu atbalstam, jo daudzas ģimenes tagad nevarot savilkt galus.
Tāpēc A. Morozovs sēdē neslēpa vilšanos, ka koalīcija šos līdzekļus plāno izmantot, lai atbalstītu savus deputātus, kas ieņem amatus komitejās. “Stāvvietas bija visiem, bet algu pielikums tikai izredzētajiem,” piebilda J. Radzevičs.
“Man ir svarīgi, ka Rīgas domes koalīcijas deputāti vairāk iesaistās domes ikdienas darbā. Darba ir ļoti daudz, un nevar tikai paļauties uz mēru, viņa vietniekiem un komiteju vadītājiem. Vajag vairāk darbaroku,” tā savukārt intervijā LTV “Panorāmā” nesen sacīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (“Par/Progresīvie”).
