Rīgas domes padzīšana neiet gludi 0
Valdība aicinās Saeimu trešdien ārkārtas sēdē sākt skatīt “Rīgas domes atlaišanas likumu”, kura pieņemšanu valdībā neatbalstīja “KPV LV” ministri. Steiga, kādā likumprojekts sagatavots iesniegšanai parlamentā, liedza tajā laikus novērst visus trūkumus, uz kuriem nedēļas sākumā norādīja Valsts kanceleja.
Ar to, ka likuma anotācijas kvalitatīvu sagatavošanu plānots atstāt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ziņā, valdības sēdē otrdien nebija mierā arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“JV”).
Saeimas komisijas sēdē otrdien visos balsojumos balsis sadalījās uz pusēm, jo “KPV LV” deputāti tāpat kā opozīcija ir pret steigu, kādā notiek likumu apspriešana.
Likumprojekts nosaka – ja Saeima to pieņems, tad Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks pirmajā sestdienā divus mēnešus pēc likuma spēkā stāšanās.
Līdz jaunās domes sanākšanai pašvaldībā tiek iecelta pagaidu administrācija, kurā varētu būt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš un Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.
Valsts kancelejas juristi bija norādījuši, ka pilsoņu vēlētas pārstāvniecības atlaišana ir vēlētāju gribas ierobežojums. Lai izvairītos no Satversmes tiesas riskiem, anotācijā ir jānorāda juridiskā argumentācija par vienlīdzības un samērīguma principu ievērošanu, ko VARAM bija izdarījusi tikai daļēji.
Tāpat projektam nebija pievienots Rīgas domes skaidrojums. No anotācijas arī neesot skaidrs, kā pagaidu administrācija atrisinās ar atkritumu apsaimniekošanu saistītos jautājumus, kas ir par pamatu lēmumam ierosināt domes atlaišanu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) paskaidroja, ka viņa rīcībā esot Rīgas domes skaidrojums. Viņš sēdē atzina, ka domes atlaišanas juridiskais pamatojums nenozīmē, ka “tas ir automātisks pienākums atlaist domi”.
Taču ilgākā laikā esot secināts, ka dome nespēj nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas tiesisko regulējumu. Tas, ka Rīgas iedzīvotājiem nebūtu pamata sūdzēties par neizvestiem atkritumiem, uz ko norādīja labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”), esot tikai tāpēc, ka valdība un Saeima noteikusi ārkārtējo situāciju Rīgā, skaidroja ministrs. Viņš sacīja, ka visas citas iespējas, ieskaitot Rīgas mēra Nila Ušakova (“Saskaņa”) atstādināšanu, VARAM jau esot izmantojusi.
Ja Saeima likumu pieņems, jaunā dome tikšot vēlēta uz esošās domes atlikušo pilnvaru termiņu līdz pašvaldību vēlēšanām 2021. gada jūnijā, teica J. Pūce. Taču viņš norādīja, ka Saeimā jau tiek skatīti grozījumi divos citos likumos, kas paredz šādos gadījumos domi vēlēt uz atlikušo pilnvaru laiku un vēl četriem gadiem, ja līdz kārtējām vēlēšanām palicis mazāk nekā 24 mēneši.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien sāka skatīt grozījumus Pašvaldību likumā pirms to pieņemšanas 2. lasījumā, bet priekšlikumu apspriešana ieilga un tiks turpināta trešdien. Opozīcijas deputāti un Latvijas Pašvaldību savienība izmantoja iespēju iesniegt iniciatīvas arī par jautājumiem, kas būtu jāatrisina, gatavojoties pašvaldību reformai.
Viktors Valainis (ZZS) sēdē vēlreiz vaicāja, vai šie likumi ir sagatavoti speciāli Rīgas domes atlaišanai, uz ko Aldis Adamovičs (“JV”) atbildēja, ka tie attieksies uz visām pašvaldībām, lai pusotru gadu pirms kārtējām vēlēšanām laikus pieņemtu jauno regulējumu. Teiktais izsauca opozīcijas pretreakciju. Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) teica: “Ja tas attieksies uz visām pašvaldībām, tad nav skaidrs, kāpēc tas tiek darīts steidzamības kārtā bez konsultēšanās ar sabiedrību.”
V. Valainis jau informēja – ja koalīcija panāks likumu pieņemšanu, tad opozīcija aicinās Valsts prezidentu apturēt to publicēšanu uz diviem mēnešiem, par ko jau esot savākti 34 paraksti. Gan Rīgas domes atlaišanas likuma pieņemšana valdībā, gan ar to saistīto projektu izskatīšana parlamentā nenorit tik gludi, jo pret to ir valdībā pārstāvētā “KPV LV”.
Tās frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens medijiem skaidroja, ka “KPV LV” nevar atbalstīt veidu, kā likumi tiek gatavoti par labu četru varas partiju untumiem un vēlmei par katru cenu Rīgā rīkot ārkārtas vēlēšanas. Tā, viņaprāt, tiek apdraudēta demokrātija un tiesiskums. Komisijā viņš balsoja tāpat kā opozīcija, kas nozīmē, ka tajā koalīcija vairs nevar nodrošināt vairākumu.
Pārējās valdības partijas – “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība, “Attīstībai/Par” un Jaunā konservatīvā partija – tagad ir Rīgas domē, kur strādā opozīcijā, cerot pēc ārkārtas vēlēšanām tajā palielināt labējo spēku ietekmi. “KPV LV” domē nav pārstāvēta, un vienai tai būtu grūti nostartēt vēlēšanās. Bez “KPV LV” pārējām partijām tagad parlamentā ir 48 balsis.
