Rīgas domes opozīcija cenšas atrunāt sēdē skatīt jautājumu par atkritumu apsaimniekošanu 0
Šodien pirms Rīgas domes sēdes sākuma opozīcija gandrīz stundu aicināja koalīciju no darba kārtības izslēgt jautājumu par saistošajiem noteikumiem, kuri turpmāk pilsētā regulēs atkritumu apsaimniekošanas jomu, novēroja aģentūra LETA.
Rīgas domē šodien plānots skatīt saistošos noteikumus, kas paredz jaunu regulējumu atkritumu apsaimniekošanas jomā galvaspilsētā.
Tomēr domes opozīcijas partijas jau pašā sēdes sākumā rosināja jautājumu no darba kārtības izslēgt, norādot, ka sākotnēji nepieciešams sagaidīt Konkurences padomes (KP) lēmumu – vai tiks piemērots pagaidu noregulējums, kas aptur iedzīvotāju līgumu slēgšanu ar AS “Tīrīga” vai netiks.
Priekšlikumu iesniedza visas opozīcijas partijas un šo lēmumu pamatoja, sakot, ka kamēr lieta nav izskatīta KP, pat Rīgas domes Juridiskā pārvalde ir atzinusi, ka šo lēmumprojektu nevar izskatīt. Opozicionāru ieskatā, šo noteikumu pieņemšana pirms KP sprieduma nav atbalstāma un šāda darījuma noslēgšana pēc būtības ir monopola izveide, kas turpmākos 20 gadus rīdziniekus padarīs par “ķīlniekiem”.
Tikmēr Mājokļu un vides komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) atgādināja, ka pirms dažām nedēļām apvienotajā Mājokļu un vides un Finanšu un administrācijas lietu komiteju sēdē, kur tika skatīts atkritumu apsaimniekošanas jautājums, piecu stundu garumā opozicionāri vērsa uzmanību, ka tieši noteikumi ir nepieciešami, lai pašvaldība varētu sakārtot šo jomu. “Tagad, kad noteikumi ir gatavi, opozīcija maina viedokli un prasa tos neizskatīt. Tā ir spēlēšanās ar rīdzinieku interesēm,” sacīja Stepaņenko.
Darba kārtībai pievienotais Juridiskās pārvaldes atzinums liecina, ka pārvaldes ieskatā līdz KP ierosinātās lietas izskatīšanas beigām nav iespējams izvērtēt noteikumu tiesiskumu un nav lietderīgi arī virzīt tos tālākai izskatīšanai.
Tomēr klātesošais pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš paskaidroja, ka, saņemot KP paziņojumu par ierosināto lietu, tika saņemta arī informācija par pagaidu noregulējuma iespējamu ieviešanu. “Tobrīd arī tapa šis atzinums, taču, saņemot atbildi no KP par to, ka pagaidu noregulējums vēl nav ieviests un lēmumu par to plānots pieņemt tikai pēc paskaidrojumu saņemšanas no domes – savu viedokli mainījām un atbalstījām saistošo noteikumu tālāku virzību,” sacīja Liepiņš.
Ar 28 balsu pārsvaru jautājums tomēr tika darba kārtībā iekļauts, taču opozīcijas pārstāvji teju stundu pamatoja savu balsojumu, cenšoties vērst kolēģu uzmanību uz to, kā šāda monopola ieviešana ne tikai izkropļos tirgu, bet arī atstāt neatgriežamas sekas uz rīdzinieku ikdienu uz izmaksām.
Piemēram, deputāts Valters Bergs (JKP) vērsa uzmanību, ka noteikumi bija jāizstrādā vēl pirms līguma slēgšanas ar AS “Tīrīga”. “Noteikumi nosaka izvešanas biežumu, tilpumus un citas tehniskas lietas. Kā var būt tā, ka uzņēmējs noslēdz līgumu nemaz nezinot, kādi būs nosacījumi uz kuriem viņš parakstās strādāt,” taujāja domnieks, norādot, ka “Tīrīga” joprojām nav saņēmusi arī Valsts vides dienesta atļauju nodarboties ar atkritumu apsaimniekošanu.
Arī deputāts Dainis Locis (VL-TB/LNNK) vērsa uzmanību, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicinājusi saistošos noteikumus izstrādāt jau vismaz pirms sešiem gadiem, bet dome izdarījusi to tikai tagad. “Ir nomainījušās vairākas valdības, ministri un domes vadītāji, bet mēs noteikumus skatām pēdējā mēnesī. Turklāt “Tīrīga” veic ļoti agresīvu kampaņu, aicinot slēgt ar viņiem līgumus, un, ja šāda attieksme ir jau pirmajā mēnesī – tas rada bažas, kas notiks pēc tam,” teica Locis.
Tāpat arī deputāts Viesturs Zeps (LA) vērsa uzmanību, ka šie noteikumi nav izdiskutēti ar sabiedrību un apkaimju organizācijas pat atsakās slēgt līgumus, lai gan viņiem nav alternatīvas.
“Arī domei alternatīvas nav un situācija ir neapskaužama,” pauda Zeps.
Tikmēr Stepaņenko argumentēja, ka šajos noteikumos vispār netiek runāts par tarifa pieaugumu. Vienlaikus Stepaņenko vērsa uzmanību, ka aptuveni 52% atkritumu apsaimniekošanas tarifa rada Dabas resursa nodoklis (DRN). “Atgādināšu, ka 2016.gadā Saeima nobalsoja par DRN pieaugumu 316% apmērā četru gadu laikā. Tas nozīmē vismaz 80% gadā – tātad tarifa kāpums nav ieprogrammēts domes rīcību rezultātā, bet gan to paredz Saeimas lēmums, par kuru balsoja arī Ķirsis,” sacīja Stepaņenko.
Savukārt runājot par iespējamo monopola izveidi, Stepaņenko vērsa uzmanību, ka viens kubikmetrs ūdens un siltumenerģija maksā vienādi visiem rīdziniekiem un nav iemesla kāpēc būtu jāatšķiras maksai par atkritumu izvešanu. “Cilvēkus nevar diskriminēt pēc dzīves vietas. Jūs ar monopola vārdu gribat tikai pacelt savu politisko reitingu,” pauda domnieks.
Deputāts Vilnis Ķirsis (V) nelaida garām iespēju Stepaņenko oponēt un taujāja – kā nākas, ka pie vienādas nodokļu politikas visā valstī, Rīgā visas cenas vienmēr ir augstākas nekā citur. “DRN pieaug neapglabātajiem atkritumiem, bet uz atkritumiem, kurus šķiro – tas neattiecas. Tur ir tā starpība – citas pašvaldības mērķtiecīgi izstrādājušas šķirošanas metodiku, bet Rīga 10 gadus nav darījusi neko un tikai aizved visu uz “Getliņiem”,” sacīja Ķirsis.
Kopumā diskusijas par atkritumiem domes sēdē ilga pusotru stundu, jo domnieki debatēt par atkritumu apsaimniekošanu steidza arī izskatot tehniskas dabas jautājumus, kuri ar atkritumiem saistīti nemaz nav. Tas, savukārt, raisīja diskusijas ar koalīcijas pārstāvjiem, kuri aicināja kolēģus runāt par izskatāmajiem jautājumiem, nevis “par ko ienāk prātā”.
Kā ziņots, “Getliņi EKO” ir noslēdzis 686,3 miljonu eiro vērtā Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis SIA “CREB Rīga”, ko izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji – SIA “Clean R” un SIA “Eco Baltia vide”.
Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājs nodrošinās Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus.
Jūnija sākumā “Getliņi EKO” un “CREB Rīga” Uzņēmumu reģistrā reģistrējušas kopsabiedrību “Rīgas vides pakalpojumi”, lai saskaņā ar publiskā iepirkuma rezultātiem Rīgā veiktu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas modernizāciju un ieviestu atkritumu šķirošanas risinājumus. Vēlāk uzņēmuma nosaukums mainīts uz “Tīrīga”.
No 15.jūlija sākta līgumu pārslēgšana ar “Tīrīga”, kas līdz 15.septembrim jāizdara visiem dzīvokļu un ēku īpašniekiem vai apsaimniekotājiem – gan iedzīvotājiem, gan juridiskām personām.
Savukārt KP 30.jūlijā paziņoja, ka par iespējamu ES dibināšanas līguma pārkāpumu ierosinājusi pret Rīgas domi un “Getliņi EKO” pārkāpuma lietu, kas varētu arī noteikt pagaidu noregulējumu par līguma pārslēgšanas iesaldēšanu.
“Mēs redzam, ka Rīgas domes un “Getliņi EKO” iecere ir uz turpmākajiem 20 gadiem atkritumu apsaimniekošanas tirgū noteikt monopolu, līdz ar to neredzam, ka pie šādiem apstākļiem varētu attīstīties konkurence. Pieļaujot šādu situāciju, mēs pēc 20 gadiem nevarēsim saprast, kā tas ir noticis, ka tiek būvēta ļoti dārga, sadārdzināta, resursietilpīga un dažādām nevajadzīgām ekstrām bagāta sistēma,” Intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.
Viņa nenoliedza, ka investīcijas jaunajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā ir milzīgas, bet uzreiz esot skaidrs, ka tās laika gaitā ir jāatpelna un jau tagad iedzīvotāji, kuri pārslēguši līgumu, sūdzas par sadārdzinātajiem tarifiem, kas pieauguši par 40%.
Tikmēr dome, neraugoties uz KP darbībām, neplāno apturēt apsaimniekotāju līgumu slēgšanu ar akciju sabiedrību “Tīrīga”.
