Rīgas domes komitejā no darba kārtības pazūd jautājums 0
Trešdien Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja sākās ar strīdiem par to, kādēļ no darba kārtības izņemts jautājums par nekustamā īpašuma atvieglojumiem Rīgā, kurā kā ziņotājs bija uzaicināts deputāts Jurģis Klotiņš (VL-TB/LNNK).
Sēdes sākumā deputāts Dainis Locis (VL-TB/LNNK) vērsa uzmanību, ka sākotnēji sēdes darba kārtībā bija iekļauts šāds jautājums, taču no darba kārtības esot pazudis.
Sēdes vadītājs Nils Ušakovs (S) sacīja, ka jebkuru darba kārtību var papildināt ar balsojumu, taču šāda piedāvājuma neesot.
Teju visi opozicionāri vairākas reizes norādīja, ka darba kārtība bija apstiprināta jau pirms tam, un nav skaidrs, kāpēc jautājums pēkšņi izņemts no darba kārtības.
“Mēs saņēmām informāciju par konkrētu darba kārtība. Kur pazuda šis jautājums un kāpēc mēs neesam par to brīdināti,” vairākkārt jautāja deputāti.
Par darba kārtības izmaiņām neesot informēts arī pats jautājuma ziņotājs.
Arī aģentūra LETA pārliecinājās, ka sākotnēji darba kārtībā šis jautājums bija iekļauts.
Mērs no sava viedokļa neatkāpās un uz jautājumu pēc būtības, proti, kāpēc dienas kārtība mainīta, neatbildēja.
Pēc ilgstošas vārdu apmaiņas deputātiem tomēr neizdevās vienoties par jautājuma “atgriešanu” darba kārtībā un Ušakovs bez opozicionāru akcepta sāka sēdi.
Skatāmais jautājums bija saistīts ar Klotiņa priekšlikumu samazināt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumu par zemi rīdziniekiem, kuri dzīvo ģimenes mantotā īpašumā.
Klotiņš piedāvāja padarīt samērīgāku NĪN maksājuma slogu personām un ģimenēm, kuras dzīvo ģimenes savrupmājā kādā no Rīgas apkaimēm. Pirmais priekšlikums paredz piemērot 50% atlaidi no aprēķinātās NĪN maksas par savrupmājai piesaistīto zemes vienības platību tajos gadījumos, kad īpašnieks vai viņa mantinieks ir atguvis īpašumu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Otrais priekšlikums paredz iespēju 50% atlaidi saņemt arī tiem īpašniekiem, kuru ģimenes māja ir uzbūvēta vai iegādāta citā laikā pirms vai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Abos gadījumos atvieglojums tiktu piemērots īpašuma zemes platībai, kas nav lielāka par Rīgas pilsētas plānojumā noteikto minimāla jaunveidojamā zemesgabala platību katrā konkrētajā apkaimē. Piemēram, Mežaparkā jaunveidojama zemesgabala minimālā platība ir noteikta 1800 kvadrātmetru apjomā, kas nozīmē, ka jaunu apbūves vienību var veidot tikai tad, ja zemes gabals ir vismaz 3600 kvadrātmetrus liels, skaidro deputāts.
“Taču ir daudz ēkai piekrītošo zemes platību, kas ir mazākas un tātad – nedalāmas. Tāpēc saimnieki ir spiesti maksāt ļoti augstus nodokļus, ja vēlas arī turpmāk dzīvot savā ģimenes mantojumā, jo Rīgas pašvaldības valdošie politiķi ir izvēlējušies zemei piemērot augstāko likmi – 1,5% no kadastrālās vērtības,” skaidro Klotiņš.
