Rīgas domes atlaišanu atstās “mantojumā” jaunajam VARAM ministram 0
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra kandidāts Juris Pūce (“A/P”) mantojumā varētu saņemt arī sava priekšgājēja Kaspara Gerharda (NA) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, kuru ir noskaņots rūpīgi izvērtēt, lai nerastos “konstitucionāli tiesiskas sekas”. Taču K. Gerhards pēc projekta pilnveidošanas vēl plāno to pats atkārtoti valdībā iesniegt 22. janvārī, kad varētu būt pēdējā Māra Kučinska (ZZS) vadības sēde. Premjers M. Kučinskis pēc konsultēšanās ar juristiem neredz pamatu Rīgas domes atlaišanai, bet norāda, ka ministram ir iespēja atbrīvot pašvaldības vadītāju Nilu Ušakovu (“Saskaņa”).
Nozares ministrs K. Gerhards projektu par Rīgas domes atlaišanu sagatavoja decembrī pēc Nacionālās apvienības (NA) kongresa delegātu aicinājuma. Tas notika drīz pēc tam, kad atklātībā nāca ziņa par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pērn sākto kriminālprocesu par pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” (“RS”) iepirkumiem. Taču premjers M. Kučinskis projektu neiekļāva valdības sēdes darba kārtībā.
VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA) otrdien “Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka ministrija 15. janvārī starpinstitūciju sanāksmē plāno iniciatīvu pilnveidot atkārtotai iesniegšanai valdībā. Saeima, skatot likumprojektu trīs lasījumos, var lemt par pašvaldības domes atlaišanu pēc Ministru kabineta ierosinājuma.
VARAM rosināja, ka jaunas Rīgas domes vēlēšanas varētu notikt reizē ar Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām 25. maijā.
Taču pat tad, ja valdība janvārī nodotu dokumentu Saeimai un tā to pieņemtu kā steidzamu, abu vēlēšanu sarīkošana vienā dienā, visticamāk, vairs nebūtu iespējama. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars “LA” paskaidroja, ka parlaments likumprojektā nosaka datumu, kad sarīkojamas jaunas vēlēšanas. Taču, lai tām sagatavotos, ir nepieciešami četri mēneši, jo 120 dienas pirms vēlēšanām tiek sagatavots vēlētāju reģistrs par pašvaldībās reģistrēto iedzīvotāju skaitu.
Vēlēšanu organizēšanai ir nepieciešams arī finansējums. No likuma izriet, ka EP vēlēšanās un vietējās vēlēšanās ir arī nedaudz atšķirīga procedūra. EP vēlēšanās var balsot līdz pulksten astoņiem vakarā, bet pašvaldību vēlēšanās – līdz pulksten desmitiem vakarā. EP vēlēšanās iepriekšējā balsošanā var nodot savu balsi jebkurā vēlēšanu iecirkni, kas nav iespējams, vēlot pašvaldības.
Premjeram M. Kučinskim neizpratni radot tas, kāpēc VARAM neizmantoja citas iespējas, piemēram, atlaist nevis visu domi, bet Rīgas mēru N. Ušakovu kā SIA “Rīgas satiksme” kapitāldaļu turētāju. “Mēs nevaram klaji iet uz nelikumībām,” teica M. Kučinskis, norādot, ka projekta anotācijā ir atsauce uz notikumiem, kas bija iepriekšējā sasaukumā.
Runa ir par Valsts kontroles 2014. gada maijā publiskoto revīzijas ziņojumu, kas atspoguļo iespējamos pārkāpumus sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifu noteikšanu SIA “RS”. M. Kučinskis ir ticies ar vairākiem juristiem, kuri secinājuši, ka “jebkuras pašvaldības kā sabiedrības tieši vēlēta kopuma atlaišana ir galējs līdzeklis, kas jāpamato ar konkrētiem faktiem”, bet projektā neesot konstatēts neviens tagadējās domes pārkāpums.
VARAM parlamentārais sekretārs J. Eglīts paskaidroja, ka runa nav tikai par šo vienu gadījumu, bet par sistemātiskiem iespējamajiem pārkāpumiem, par ko Rīgas domes vadība jau divas reizes esot brīdināta, VARAM arī saņemtas daudzas sūdzības par pašvaldības darbību. Ja dome nobalsoja par uzticību Rīgas mēram N. Ušakovam, tas nozīmē, ka tā nav gatava mainīties, un te esot saskatāmi riski, vai dome spējot īstenot labas pārvaldības principus. J. Eglīts varot pamatot arī atsauci uz 2014. gada Valsts kontroles ziņojumu – to 2017. gada vasarā ievēlētajai domei bijis pienākums izvērtēt, kas neesot noticis.
Ministra kandidāts J. Pūce līdz ievēlēšanai Saeimā bija Rīgas domes opozīcijas deputāts. Viņš “LA” atzina: “Rīgas domes vadības īstenotā darbības prakse nekādā ziņā nav nosaucama par labu pārvaldību, un tā ļoti bieži balansē uz likuma robežas, kā arī nereti to pārkāpj. Atklātie iespējamie noziegumi pašvaldības kapitālsabiedrībā, īpaši to mērogs un ilglaicīgums liecina, ka kapitālsabiedrību pārvaldības kvalitāte ir zem katras kritikas.” Tāpēc J. Pūce varot piekrist, ka VARAM kā pašvaldību darbības likumības uzraugošajai institūcijai ir jāizvērtē Rīgas domes darbs.
Tajā pašā laikā J. Pūce vēlas iepazīties ar likumprojekta saskaņošanā iesaistīto institūciju atzinumiem.
“Kā saprotu, tie satur arī konceptuālus iebildumus. Ministrijai noteikti ir jāvirza tikai juridiski pamatots priekšlikums. Domes atlaišana ir solis ar konstitucionāli tiesiskām sekām, tāpēc tas nedrīkst būt balstīts tikai politiskos apsvērumos,” uzsvēra J. Pūce. Rīgas mērs N. Ušakovs likumprojektu par domes atlaišanu jau vairākkārt nodēvējis par “politisko šovu”, kuram neesot tiesiska pamata. Ja Saeima šo likumu pieņemtu, viņš to solījis apstrīdēt Satversmes tiesā.
