Pandēmijas ietekmē var nākties vēlreiz lemt par vēlēšanu laika pārcelšanu 0
Pandēmijas ietekmē var nākties vēlreiz lemt par vēlēšanu laika pārcelšanu, bet ierosinājumu uzreiz tās noteikt augusta beigās neatbalstīja.
Saeima piektdien vēl paguva grozīt Rīgas domes atlaišanas likumu, nosakot, ka ārkārtas vēlēšanas Rīgā notiks 6. jūnijā. Centrālajai vēlēšanu komisijai vēlēšanas būtu jāizsludina 14. aprīlī. Kandidātu sarakstu iesniegšana paredzēta no 21. līdz 27. aprīlim.
Viktors Valainis (ZZS) ierosināja vēlēšanas rīkot augusta pēdējā sestdienā, kas ir arī pēdējais iespējamais laiks to norisei, jo – ja līdz vēlēšanām palicis mazāk nekā deviņi mēneši, tad pašvaldībā darbu turpina pagaidu administrācija. Taču šis ierosinājums neguva atbalstu. V. Valainis uzskata, ka laikā, kad valdībai un Saeimai ir jāpieņem nepopulāri un smagi lēmumi, nav iespējama priekšvēlēšanu kampaņa, bet vēl sliktāk būtu, ja politiķi grūto lēmumu pieņemšanu pakārtotu tai.
Valdības sēdē pirms nedēļas arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) pieļāva, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas var nākties pārcelt vēl vienu reizi, jo pašlaik grūti prognozēt, cik ilgā laikā izdosies pārvarēt koronavīrusa Covid-19 izraisīto krīzi. Vēlēšanas tiek pārceltas arī citās Eiropas valstīs, uzsvēra J. Pūce. Ja līdz 5. septembrim tās nav iespējams sarīkot, tad Rīgas domi vēlēs tikai 2021. gada jūnijā, kad visā Latvijā paredzētas kārtējās pašvaldību vēlēšanas.
Līdz tam pašvaldībā domes funkcijas pildītu pagaidu administrācija. Rīgā to vada VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics.
“Saskaņa” apzinās, ka ārkārtējās situācijas dēļ ir nepieciešams pārcelt Rīgas domes vēlēšanas, taču partijai nav pieņemama līdzšinējo priekšvēlēšanu izdevumu neiekļaušana kampaņas tēriņos, Saeimas sēdē sacīja Regīna Ločmele-Luņova (“Saskaņa”). Līdz ar iepriekšējās vēlēšanu dienas – 25. aprīļa – izsludināšanu sākās arī priekšvēlēšanu kampaņa, par kurā iztērēto finansējumu partijām ir jāsniedz pārskats Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kas vērtē, kā partijas ievēro kampaņas nosacījumus un noteiktos tēriņu griestus.
Rīgas domes atlaišanas likuma grozījumu pārejas noteikumi nosaka, ka par priekšvēlēšanu izdevumiem, kas radušies laikā no 25. februāra līdz 13. aprīlim, politiskajām partijām nav jāatskaitās un tos neiekļauj priekšvēlēšanu izdevumu apmērā.
R. Ločmele-Luņova sēdē norādīja, ka tā ir netaisnīga attieksme pret tām partijām, kuras vēl nebija sākušas reklamēties, bet rada priekšrocības politiskajiem spēkiem, kuri savu kampaņu bija sākuši, kā, piemēram, “Attīstībai/Par”, kuras saraksta līderis Mārtiņš Staķis pirmais parādījās vides reklāmās. Kampaņu uzsāka arī partija “Gods kalpot Rīgai”. Pēc tam Rīgā bija izvietoti arī Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības kopīgā saraksta līderu plakāti, bet radio un televīzijā sāka reklamēties Jaunā konservatīvā partija.
Likuma pārejas noteikumi nozīmē, ka kampaņas izdevumus sāks skaitīt tikai no 14. aprīļa. “AP” saraksta līderis M. Staķis pagājušajā nedēļā, kad vēl nebija zināms, ka arī Saeimai var nākties strādāt attālinātā režīmā, “Latvijas Avīzei” sacīja, ka “jebkurš saprātīgs cilvēks saprot, ka nekāda priekšvēlēšanu kampaņa nenotiks līdz ārkārtējās situācijas beigām un brīdim, “kad viss sāks iet uz labo pusi”.
