Rīgas dome vēlas īpašu statusu un plānošanas procesu “neiesaldēšanu” līdz administratīvās reformas beigām 0
Rīgas dome lūdz parlamentam izvērtēt iespēju Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā paredzēt īpašu lomu galvaspilsētai.
Reforma neietekmējot Rīgu
Rīgas dome sniegusi savu atzinumu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projektam, uzsverot, ka, tā kā plānotā administratīvi teritoriālā reforma neietekmē Rīgas pilsētu, tās teritoriju un robežas, nav lietderīgi pieņemt Rīgas domes lēmumu, lai paustu viedokli par minēto likumprojektu.
Pašvaldībā gan vērsa uzmanību uz to, ka jau daudzus gadus dome ir centusies Saeimas deputātus pārliecināt, ka ir nepieciešams atsevišķi izdalīt tēmu “Galvaspilsēta”, vienlaikus ierosinot izvērtēt iespēju likumprojektā izklāstīt galvaspilsētas īpašo lomu Latvijā.
Norāda uz papildu funkcijām un lielākā donora statusu
Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” galvaspilsēta Rīga papildu likumā noteiktajām funkcijām pastāvīgi veic valsts un pašvaldības dalītās atbildības funkcijas, uzsvēra domē, piebilstot, ka faktiski Rīgas pašvaldība veic papildu funkcijas, kam nav nodrošināts finansējums to kvalitatīvai izpildei.
“Rīgas pilsētas pašvaldība ir valstī lielākais donors Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam, pēdējos četrus gados vidēji ik gadu iemaksājot tajā 89 miljonus eiro.
Šāda situācija pastāv, neskatoties uz to, ka galvenā pašvaldību ieņēmumu avota – iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi Rīgas metropoles areālā ir neproporcionāli, jo Rīgas pilsētā strādā un tajā esošo uzņēmumu un institūciju pakalpojumus izmanto ievērojami vairāk cilvēku, nekā ir deklarējušies galvaspilsētā,” uzsvērts atzinumā.
Domes ieskatā tas rada lielu Rīgas pilsētā esošās infrastruktūras, tostarp valsts nozīmes infrastruktūras, noslodzi, kas netiek segta no nodokļa ieņēmumiem.
Vienlaikus dome uzsver, ka VARAM virzītie Teritorijas attīstības plānošanas likuma grozījumi, kas jau ir nonākuši izskatīšanai Saeimā, paredz aizliegumu pašvaldībām, tostarp arī Rīgas pilsētai, izstrādāt un apstiprināt jaunus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus līdz 2021.gadam, kad plānota jauno pašvaldību izveide.
Plānošanas procesu ierobežojumi neattiecoties uz Rīgu
Šādi ierobežojumi, kuri faktiski nav attiecināmi uz Rīgas pilsētas pašvaldību, ir neloģiski un negatīvi ietekmēs pašvaldības darbu, kavēs plānoto attīstību un neļaus kvalitatīvi sagatavoties jaunajam ES plānošanas periodam 2021.-2027. gadam, kā arī bremzēs privātās attīstības iniciatīvas, uzskata pašvaldībā.
“Nepamatoti novilcinot laiku, jau veiktie ieguldījumi (finanšu un cilvēkresursu) attīstības dokumentu izstrādē tiktu zaudēti un rastos nepieciešamība pēc jauniem izdevumiem no pašvaldības budžeta aktuālu attīstības dokumentu izstrādei,” teikts atzinumā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pašvaldība aicina Saeimu izvērtēt, vai uz Rīgas pilsētas pašvaldību būtu jāattiecina ierosinātie Teritorijas attīstības plānošanas likuma grozījumi, kas ierobežo attīstības plānošanas procesu vai, attiecīgi ierosinot šādu dīkstāvi līdz reformas beigām, likumprojekta pārejas noteikumu 9.punktā pausto par to, ka “administratīvi teritoriālās reformas ietvaros no valsts budžetā piešķirtajiem finanšu līdzekļiem pašvaldībām līdzfinansē savstarpēji integrētu teritorijas attīstības plānošanas dokumenta projektu izstrādi” attiecināt arī uz Rīgu.
Domē uzskata, ka likumprojektam ir jāievēro Latvijas plānošanas sistēmas pēctecība – likumprojekts nevar būt pretrunā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam, tam ir jābūt mijiedarbībā gan ar reformu, gan Teritorijas attīstības plānošanas likuma grozījumiem, skaidrojot integrētu teritoriju investīciju plānošanas dokumentu izstrādes kārtību, saikni ar Ministru kabineta noteikumiem par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un to, kā tas attieksies uz Rīgas pilsētas pašvaldību.
