Rīgas dome sevi par zāles nepļaušanu nesoda 0
Vai zāle pāri ceļgaliem pirms Jāņiem – tas ir normāli? Ar šādu jautājumu jau pirms gada ”Latvijas Avīzes” redakcijā vērsās 93 gadus vecais Jānis Jurdžs, neapmierināts ar SIA ”Rīgas namu pārvaldnieks” (“RNP”) darbu.
J. Jurdža dēls bija noslēdzis līgumu ar pašvaldības uzņēmumu, lai tēvam savā cienījamā vecumā vairs pašam nebūtu jāpļauj privātmājas pieguļošajā teritorijā zāliens, rudenī jāgrābj lapas, bet ziemā jātīra sniegs. Pieredze, cik grūti gājis, kamēr visbeidzot līgums lauzts, noderēs arī citiem, pirms nolemt, kam uzticēt zāles pļaušanu.
Sētniece ar grābekli
Zāliena platība ir 300 kvadrātmetri, par kura kopšanu J. Jurdža dēls bija apņēmies maksāt pārvaldniekam 65 latus mēnesī (pieskaitot teritorijas apsekošanas, administratīvās un citas izmaksas). Taču liels bijis izbrīns, kad ”sētniece atnāca vien ar grābekli rokās. Pārvaldnieks nebija iedevis pat maisus,” atceras J. Jurdžs. Lai gan pļaušanai paredzēto tehniku sētniecei nodrošinājis, apmeklējumi bijuši visai reti un ar lielu lūgšanos. Kad pērn pirms Jāņiem runāts ar RNP vadību, solījuši, ka zāli nopļaus līdz jūlija beigām, bet, ja nu tiešām klients nav apmierināts, varot līgumu lauzt. Tiesa, iesniegums par līguma laušanu bija jāparaksta arī domājamās daļas līdzīpašniekam, kurš uz vietas vairs nedzīvo, iekūlies parādos, uz telefona zvaniem neatbild. Ko darīt?
Likumīga 20 cm zāle
RNP Komunikācijas nodaļas vadītājs Krists Leiškalns tolaik tikai vēlreiz atsaucās uz likumu, ka iesniegums par līguma laušanu ir jāparaksta abiem īpašniekiem. Galu galā – diez vai vispār ir izdevīgi lauzt līgumu… Kurš cits uzņēmums uzņemtos ieguldīt jelkādus līdzekļus teritorijas kopšanā, ja līdzīpašnieks ir parādnieks? Rīgas saistošie noteikumi, kas paredz, ka zāle nedrīkst būt garāka par 20 cm, esot ievēroti. Ja vēlas īsāku zāli – jāvienojas ar līdzīpašnieku par papildu samaksu.
“Jā, jūlija beigās trīs puiši ar trimmeriem un traktoriņu atnāca, kad es pats jau biju nopļāvis. Augustā tikai vienu reizi atnāca,” atceras J. Jurdžs. Pagājis gads. Nekas daudz nav mainījies. Šogad līdz maija beigām neviens pļāvējs nebija rādījies. J. Jurdžs pats nopļāvis, nelaimīgi krita un pārsita lūpu.
Pat pēc pašvaldības policijas izsaukuma, atrādot kaimiņa pusē nenopļauto zāli, nekas nemainījās. Līdzīpašnieks gan beidzot sazvanīts un atbraucis parakstīt iesniegumu par līguma laušanu. Tagad nosprieduši, ka tomēr jēdzīgāk būs sarunāt kādu pļāvēju bez starpniekiem.
Jāpļauj divreiz mēnesī
RNP Komunikācijas nodaļas komunikācijas speciāliste Santa Vaļuma apgalvo, ka uzņēmuma klienti, vairākumam vienojoties, varot uzdot pārvaldniekam biežāk pļaut zāli, izdarot izmaiņas tāmē. Zāli pļaujot ne vien iepirkumā nolīgtās firmas, bet arī sētnieki vai palīgstrādnieki.
J. Jurdžs gan atceras, ka RNP sētniece Rasma arvien sūdzējusies, cik daudz viņai darba. Piedāvājusi sarunāt savā vietā kādu citu, kam varēšot maksāt par zāles pļaušanu un sniega tīrīšanu 150 latus gadā. Sazvanot Rasmu, viņa iesaka zvanīt kādam pensionāram Jurim. Piedāvājums jau vilinošs, ja savukārt RNP tiek maksāti 675 lati gadā…
Zāle būtu jāpļauj vismaz divreiz mēnesī. Ja nolīs lietus, jāpļauj jau pēc nedēļas, uzskata Rīgas Pār-daugavas izpilddirekcijas Administratīvās inspekcijas vadītāja pienākumu izpildītāja Inga Sīmane. Likums paredz, ka tiek sodīti īpašnieki, nevis pārvaldnieki. “”Rīgas namu pārvaldniekam” regulāri sūtām brīdinājumus, taču Rīgas dome sev un pašvaldības uzņēmumam sodu nekad neliek, jo savā laikā bija tāds tiesas spriedums. Sodam tikai komercplatības,” skaidro I. Sīmane. Iedzīvotāji regulāri sūdzas par nenopļautu zāli visā Rīgā, arī pašvaldībai piederošā teritorijā.
Fakti Pieļautais zāles garums Liepājā vidējais garums līdz 15 cm, nožogotās teritorijās līdz 40 cm; Ventspilī 4 – 12 cm; vidējais garums līdz 15 cm; nožogotās teritorijās 5 – 40 cm; vidējais garums līdz 40 cm; Alūksnē – līdz 20 cm; Rīgā – līdz 20 cm; Carnikavas novadā – līdz 15 cm. |
