Rīgas dome prēmē arī Barona ielas lietā apsūdzēto 1
Krišjāņa Barona ielas krimināllietā apsūdzētais Jānis Sprinģis ir ne vien saglabājis Būvdarbu vadības nodaļas vadītāja vietnieka amatu Rīgas domes Satiksmes departamentā, bet arī saņēmis prēmiju par labo darbu pagājušajā gadā. Departamenta direktors Emīls Jakrins Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” skaidro, ka viņam neesot pamata Sprinģa godaprātam, jo darbinieks tagad esot pārdomājis visu savu dzīvi, bet prēmiju nopelnījis par smago darbu saistībā ar Rīgas ielu remontiem pērnvasar.
“Es jums atklāšu vienu lielu noslēpumu. 4.jūnijā absolūti viss tviteris, ieskaitot jūs, pateiks: “Šī ir forša iela!” Šī Rīgas mēra Nila Ušakova frāze, kuru viņš priekšvēlēšanu debatēs izteica atbildē uz jautājumu, vai Barona iela ir gatava, ir kļuvusi par biežu zobgalību mērķi sociālajos tīklos. Arī tagad, vairāk nekā pusgadu vēlāk, kritiski viedokļi par Krišjāņa Barona ielu nav retums. Turklāt Krišjāņa Barona iela joprojām nav nodota ekspluatācijā.
No Rīgas domes Satiksmes departamenta (RD SD) skaidrojuma izriet, ka tas saistīts arī ar kriminālprocesu par dokumentu viltošanu būvdarbu gaitā. “Kā galvenais, kā jūs labi saprotat, ir šis process, kura laikā visa dokumentācija fiziski tika izņemta. Tātad pagāja kaut kāds ievērojams laiks, kamēr departaments saņēma atpakaļ. (…) Šobrīd projekts ir saskaņots, ir pabeigts, ir iesniegts būvvaldei. Līdz ar to principā būvvaldes tehniskā daļa, apsekošana un visas šīs lietas ir tuvāko acīmredzot mēnešu darba kārtībā. Līdz ar to mēs varam teikt, ka Barona ielas nodošana ir, visticamāk, finiša taisnē,” apgalvo departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.
Savukārt skatīšanai tiesā tuvojas krimināllieta. Par dokumentu viltošanu personu grupā ir apsūdzēti seši. Divi ir saistīti ar Satiksmes departamentu: Būvdarbu vadības nodaļas bijušais vadītājs Uģis Broža un joprojām amatā esošais nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Sprinģis.
Diviem ir saikne ar Brožam agrāk piederējušo SIA “Bild”, ar kuru Satiksmes departamentam bija līgums par būvuzraudzību seguma atjaunošanai Krišjāņa Barona ielā. Tie ir “Bild” valdes loceklis Kaspars Reinholds un firmas nolīgtais būvuzraugs Andrejs Kiseļevs-Podgornijs, kura pamatdarbs ir Tehniskās daļas vadītāja vietnieks Salaspils domē.
Savukārt vēl divi apsūdzētie ir Barona ielas segumu rekonstruējušās ceļu būves firmas “Binders” darbinieki, tostarp atbildīgais būvdarbu vadītājs Romans Prusakovs. Pret “Binders” un “Bild” vērsti arī procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai.
Apsūdzības cēlusī prokurore Evita Masule no Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas atklāj: “Noziedzīgais nodarījums ir saistīts ar to, ka faktiska būvuzraudzība projektā nav notikusi. Un līdz ar to tie dokumenti ir sastādīti priekš tam, lai šī dokumentācija būtu un lai varētu šo objektu nodot ekspluatācijā. Faktiski šiem dokumentiem bija jābūt.”
Tomēr RD SD uzskata, ka tam nekādi zaudējumi nav nodarīti. “Nu tā līdz šim viņi ir tādu viedokli pauduši, bet attiecībā par to, ka vēl līdz šai dienai Barona iela nav nodota ekspluatācijā – nekāda labuma sabiedrībai jau arī no tā nav. Un arī Satiksmes departamentam,” komentē prokurore.
Izmeklētāju ieskatā dokumentu viltošana notika gandrīz gada garumā – no 2015.gada oktobra līdz 2016.gada augustam. Viltoti varētu būt apmēram 700 dokumenti. Būvuzņēmēja “Binders” sagatavotos aktus no Satiksmes departamenta puses sākumā parakstīja Broža, kurš no amata aizgāja 2016.gada jūnijā pēc tam, kad KNAB viņu aizturēja aizdomās par korupciju Salu tilta rekonstrukcijas darbos. Pēc tam to darīja Brožas vietnieks Jānis Sprinģis, kurš joprojām strādā departamentā un nav atstādināts no pienākumu pildīšanas.
Portāla “pietiek.com” publicētie rīkojumi par prēmiju izmaksām Rīgas domes struktūrās rāda, ka pērn Satiksmes departamentā prēmiju – 70 procentus no algas – nopelnīja arī Sprinģis. Tāds bija departamenta direktora Emīla Jakrina lēmums, jo labi strādājusi apjomīgo ielu remontu laikā pērn esot visa Būvdarbu vadības nodaļa. “Jānis Spriņģis ir viens no tiem, viens no cītīgākajiem un atbildīgākajiem darbiniekiem, kas šajā nodaļā strādā, kas šogad ir lieliski veicis savu darbu. (…) Es domāju, ka viņš priekš sevis ir jau no visas šīs publicitātes un sliktās slavas, un citiem aspektiem izdarījis ne mazum daudz secinājumu. Un šobrīd es domāju, ka šim cilvēkam ir pilnīgi cits skats uz dzīvi kopumā, līdz ar to man nav nekāda pamata apšaubīt viņa kaut kādu godaprātu,” prēmēšanu pamato Jakrins.
Ja Sprinģis arī patiešām ir pārdomājis dzīvi un nācis pie kādiem secinājumiem, tad runāt par to publiski viņš negrib, norādot, ka esot parakstījies par informācijas neizpaušanu, tāpēc neko nevarēs komentēt. Viņš neatklāj arī to, vai atzīst sevi par vainīgu. Savukārt vaicāts, vai prēmijas izmaksāšana viņam šobrīd bijusi adekvāta, Sprinģis kļūst strups: “Šai jautājumā es jums komentārus nesniegšu, tāpēc varbūt nekavēsim jūsu un manu laiku.”
Prēmiju pagājušajā gadā saņēma arī pats Jakrins. To viņam piešķīra Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”), kurš skaidro: “Precīzi 75 procentus, es domāju, viņš ir pelnījis no mēnešalgas par visu to, kas pietiekoši smagi pagājušajā gadā bija paveikts. Vēlreiz – ja departaments nestrādātu tā, kā viņi ir strādājuši, tad mēs joprojām raktos pa visām tām ielām, kas bija remontējamas pagājušogad vasarā.”
Tomēr Krišjāņa Barona ielu par “foršu ielu” Ušakovs tagad atturas saukt: “Tieši departamentam ir pienākums, kamēr nesaliks visus akmentiņus, visu, kā vajag, likt būvniekiem to darīt par saviem līdzekļiem, un tikai tad pieņemt ekspluatācijā. Šajā situācijā ir zināmi jautājumi būvniekiem gan par kvalitāti, gan par termiņiem, gan par darba organizāciju; ir daudz jautājumu departamentam. Bet šī rūgtā pieredze bija ļoti noderīga.”
Līdzīgi domā arī atbildīgās Rīgas domes komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks no “Saskaņas”, kurš sola, ka šogad problēmu ar ceļu remontiem un neērtību rīdzinieku būs mazāk nekā aizgājušajos gados. Galvenokārt tāpēc, ka tik daudz remontu vairs nenotiks pilsētas centrā.
Neviens no Barona ielas lietā apsūdzētajiem, ar kuriem “de facto” izdevās sazināties, komentārus sniegt nepiekrita. Par dokumentu viltošanu personu grupā Krimināllikumā paredzētais maksimālais sods ir trīs gadi cietumā. Lietu tiesai prokurore varētu nosūtīt pavasarī.
