Rīgas dome paplašina sociālo pakalpojumu klāstu 0
Šā gada budžetā Rīgas dome (RD) sociālo pabalstu izmaksām atvēlējusi Ls 21 536 972, no kuriem izlietota jau teju puse – Ls 10 075 547 jeb 47%. Tādējādi šā gada pirmajos piecos mēnešos sociālos pabalstus saņēmuši vairāk nekā 56 tūkstoši rīdzinieku.
Neraugoties uz šiem skaitļiem, trūcīgo personu un sociālo pabalstu saņēmēju skaits samazinās ik mēnesi. RD Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšniekam un arī direktora vietniekam Mārtiņam Mooram vaicāju, vai tiešām iedzīvotāju sociālais stāvoklis Rīgā uzlabojas?
– Kāds ir iemesls šādam sociālo pabalstu saņēmēju skaita samazinājumam?
– Jau no 2011. gada mums ir 20 speciālisti, kas strādā ar tiem klientiem, kuru galvenā problēma ir tieši bezdarbs, kas tad arī veicina sociāli smagas situācijas veidošanos ģimenēs. Šo speciālistu galvenais uzdevums ir palīdzēt cilvēkam savu problēmu ieraudzīt no malas un saprast, ka tieši darbs ir vienīgā iespēja uzlabot savas ģimenes materiālo situāciju. Ir situācijas, kad cilvēks domā, ka viņš nevar strādāt veselības problēmas dēļ vai tādēļ, ka nav kur atstāt bērnu. Tad nu sociālais darbinieks palīdz saprast, vai veselības problēmas tiešām ir tik lielas, un informē par dienas centriem, kuros var atstāt bērnu, lai sāktu strādāt. Katrā ziņā ir skaidrs, ka bezdarbs nerodas pats no sevis – tas ir kaut kā cita sekas. Jāatzīst, ka, analizējot gada rezultātus, šo speciālistu darbam panākumi tiešām ir. Salīdzinot pabalstu apjomu, kādu šie bezdarbnieki saņēma, sākot sadarbību ar šo sociālo darbinieku, pēc risinājuma rašanas izmaksāto pabalstu apjoms bija samazinājies.
Šā gada laikā ir pierādījies, ka cilvēkiem bez materiālā atbalsta ļoti būtisks ir konsultatīvais atbalsts savas situācijas izpratnē. Esam sapratuši, ka no tiem mūsu klientiem, kam nepieciešama sociālā palīdzība, 20% vēlas atrisināt savu situāciju, bet 80% līdzdarbība būs noteikta kā pienākums.
Jāatgādina, ka jau vairākus gadus mūsu dienas centros darbojas arī īpašas atbalsta grupas bezdarbniekiem, un tajās satiekas cilvēki ar līdzīgām problēmām, interesēm. Šā gada pirmajā ceturksnī Rīgā bija 12 atbalsta grupas ar 204 bezdarbniekiem.
No 2011. gada aprīļa līdz 2012. gada maijam trūcīgo personu skaits vidēji samazinājās par 1,5% mēnesī. Šā gada pirmajos piecos mēnešos salīdzinājumā ar 2011. gada attiecīgo laika periodu trūcīgo personu skaits ir samazinājies par 15%. 2011. gada pirmajos piecos mēnešos trūcīgas personas statuss piešķirts 41 901 rīdziniekam, 2012. gada attiecīgajā laika periodā trūcīgas personas statuss piešķirts 35 794 rīdziniekiem. Tāpat šā gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar aizvadīto gadu, par 13% samazinājies sociālo pabalstu saņēmēju skaits.
– Vai rīdziniekiem tiks piedāvāti arī kādi jauni pakalpojumi?
– Mums ir kāds jaunums, ar ko mēs noteikti lepojamies, – atbalsta programma audžuģimenēm. No 1. jūlija mēs to sākam finansēt, sadarbojoties ar nevalstisko organizāciju “Sociālo pakalpojumu aģentūra”, kas visām Rīgas audžuģimenēm, tostarp tām, kas ir ārpus galvaspilsētas, bet pieņēmušas kādu Rīgas bērnu, piedāvās tādus kā atbalsta pakalpojumu “grozus”.
Pirmajā – standarta “grozā” – jebkura audžuģimene varēs saņemt individuālas konsultācijas, atbalsta grupas, kurās audžuģimeņu vecāki var dalīties savā pieredzē, iespēju jebkurā diennakts laikā saņemt konsultāciju. Ir svarīgi, lai audžuģimeņu vecāki zinātu, ka nevienā situācijā nepaliks bez atbalsta – būs pieejama psihologa, sociālā darbinieka, psihoterapeita konsultācija.
Šo programmu īstenosim, jo bieži nācies uzklausīt pārmetumus no audžuģimenēm, ka pirms bērna pieņemšanas notiek dažādi izglītojoši pasākumi, bet, paņemot bērnu ģimenē, cilvēki paliek vieni ar visām problēmām, ko sev līdzi nes audžubērns, kura līdzšinējā dzīves pieredze visbiežāk bijusi traumatiska.
Otrs “grozs” domāts krīzes situācijām, kad tiek noteikts pastiprināts palīdzības kopums. Programmas īstenošanai paredzēti aptuveni 30 000 latu, un atbalstu varēs saņemt teju 300 audžuģimenes kā Rīgā, tā ārpus tās. Ir prieks, ka audžuģimeņu kustība paplašinās. Par iespēju kļūt par audžuvecākiem informējam gan ar dažādu kampaņu palīdzību, gan ejot uz baznīcu draudzēm, jo daudzi cilvēki nezina, kādu materiālu atbalstu saņem audžuģimenes, un tas viņus attur pieņemt savā ģimenē kādu bērnu. Pašlaik rīdzinieks, kas paņem audžubērnu, mēnesī saņem aptuveni 300 latus, no kuriem 150 maksā pašvaldība, bet pārējo – valsts. Šī summa ir teju līdzvērtīga tai, kādu saņem ārpusaprūpes iestāde par viena bērna uzturēšanu. Ārpus Rīgas pašvaldība gan nemaksā audžuģimenēm, kas pieņēmušas kādu galvaspilsētas bērnu.
Vēl viens būtisks jaunums – sadarbībā ar invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” 80 invalīdu iekārtošana darbā. To mēs arī sāksim no 1. jūlija un gribētu paveikt līdz gada beigām. Darba devēju, kurš gatavs pieņemt invalīdu ar konkrētām spējām, meklēs tieši “Apeirons”, kuram jau ir zināmas iestrādes šajā jomā.
Tā kā Nodarbinātības valsts aģentūra šādu individuālu pieeju nenodrošina, mēs vēlamies panākt, lai konkrētam darbam tiktu piemeklēts atbilstošākais darbinieks, kuram ir kāda invaliditāte. Turklāt šā pakalpojuma ietvaros noteiktu laiku šim cilvēkam, kas iekārtojies jaunajā darbavietā, būs noteikta tāda kā pēcuzraudzība, lai gan viņš, gan darba devējs pilnībā izprastu visus jautājumus un neveidotos konfliktsituācijas.
Uzziņa RD Labklājības departamenta bezmaksas tālrunis 80005055 arī konsultācijām par invalīdu iespējām iekārtoties darbā. Konsultācijas par audžuģimenēm: 67105044, Baznīcas iela 19/23; 110. kab. |
Galvenie secinājumi par bezdarba situāciju Rīgā 2012. gada 31. maijā
Bezdarba līmenis Rīgā turpina samazināties. 2012. gada 31. maijā bezdarba līmenis bija 8,1% (2011. gada aprīlī 9,3%) un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA), Rīgas reģionālajā filiālē bija reģistrēti 27 130 bezdarbnieki. Valstī 2012. gada 31. maijā bija reģistrēti 121 994 bezdarbnieki un bezdarba līmenis bija 12,3%.
2012. gada 31. maijā NVA Rīgas reģionālajā filiālē bija reģistrētas 2146 brīvas darba vietas. Brīvo darba vietu skaits kopš š. g. februāra katru mēnesi turpina pieaugt. Ņemot vērā NVA reģistrēto bezdarbnieku skaitu, uz vienu darba vietu 31. maijā pretendēja 13 bezdarbnieki.
2012. gada aprīlī valsts garantēto bezdarbnieku pabalstu nesaņēma 19 094 personas jeb 67% no visiem NVA Rīgas reģionālajā filiālē reģistrētajiem bezdarbniekiem.
Pašvaldības testētos sociālos pabalstus Rīgas Sociālajā dienestā (RSD) 2012. gada maijā saņēma 10 212 darbspējīgas nestrādājošas personas jeb 37,6% no visiem NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem. Salīdzinot ar 2011. gada maiju, darbspējīgo nestrādājošo testēto pabalstu saņēmēju skaits ir samazinājies par 2729 personām.
Turpina saglabāties liels ilgstoši nestrādājošo darbspējīgo RSD klientu skaits, 2012. gada 31. maijā tās bija 3608 personas jeb 31% no visiem darbspējīgiem nestrādājošiem RSD klientiem.
Avots: RD Labklājības departamenta statistika
