Uzņēmēju viedoklis 8
Rīgā atkritumus pašlaik izved četri komersanti: SIA “Clean R”, SIA “Eco Baltia grupa”, “Pilsētvides serviss” un SIA “Ragn Sells”.
SIA “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs vērš uzmanību, ka pašreizējā situācija atkritumu apsaimniekošanā Rīgā neveicina ilgtermiņa investīcijas un arī labākos pakalpojumus iedzīvotājiem, tāpēc uzņēmumi jau ilgi ir gaidījuši, kādu risinājumu RD piedāvās.
“Ir svarīgi nodrošināt, lai iepirkuma gaitā neizveidotos monopolsituācija, kurā konkursa uzvarētājs paņem visu, bet pārējie tirgus spēlētāji ir spiesti no tirgus aiziet. Tādējādi zaudētājs ir patērētājs, kurš nesaņem konkurētspējīgu piedāvājumu par vislabāko cenu. Tas arī ir galvenais risks,” teic Simanovičs. Viņaprāt, alternatīva būtu izmantot jau RD saistošajos noteikumos paredzēto zonējumu un izsludināt atsevišķus iepirkumus par atkritumu apsaimniekošanu katrā zonā.
Latvijā patlaban vienīgais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums ar ārzemju (Zviedrijas) kapitālu ir SIA “Ragn Sells”. Šā uzņēmuma valdes loceklis Rains Vāna teic, ka RD iecerēto projektu pa spēkam ir īstenot arī vienai kompānijai, ja tai ir atbilstoši finansiālie resursi. “Ragn Sells” tādi noteikti ir, lai gan tā tirgus daļa Latvijā pagaidām ir aptuveni 6%. “Ragn Sells” ir ietekmīgs, pelnošs Zviedrijas koncerns ar 136 gadus senu vēsturi, viens no līderiem Skandināvijas valstu atkritumu apsaimniekošanas tirgū. Šā uzņēmuma gada apgrozījums grupas līmenī ir vairāk nekā 600 miljoni eiro.
“Grupas līmenī “Ragn Sells” ir desmit reižu lielāks nekā jebkura cita Latvijas atkritumu apsaimniekošanas kompānija. Līdz ar to biznesā teorētiski varam atļauties investēt vairāk nekā mūsu konkurenti Latvijā. Jautājums, uz kuru būtu jāsniedz atbilde, ir pavisam cits – kāpēc Rīgas dome vēlas publiskās un privātās partnerības modeli, kas paredz veidot kopsabiedrību uz 20 gadiem tikai ar vienu atkritumu apsaimniekotāju? Ja tas uz 20 gadiem tiek slēgts brīvai konkurencei, pakalpojumu cenas pilsētā strauji augs. Šāds risinājums būtu risks ne tikai Rīgai, bet visai Latvijai, jo tiktu dots signāls, ka Latvijā ārvalstu investori nav gaidīti,” saka R. Vāna.
Viņš ir pārliecināts, ka RD vēlme ar PPP modeli visā Rīgā nodrošināt vienādus atkritumu apsaimniekošanas tarifus rāda, ka deputātiem nav izpratnes par šā biznesa principiem, ko ietekmē loģistika. Piemēram, Tallinā ar 400 000 iedzīvotāju pilsēta ir sadalīta 13 reģionos, ko apsaimnieko četri uzņēmumi, un katrā no šīm teritorijām ir atšķirīgi tarifi. Jaunajos rajonos, kur izvietoti lieli atkritumu konteineri lieliem atkritumu daudzumiem un tie ir viegli savācami, ir viena pakalpojuma cena, industriālās teritorijās – cita, vecpilsētā, kur ir lēna satiksme, daudz mazu konteineru, šauras ieliņas, tarifi ir visaugstākie. Cenas šajos 13 reģionos Tallinā var atšķirties vairāk nekā par 20%. “Pastāvot šādai cenu politikai, nosakot vienu cenu visai Rīgai, ir skaidrs, ka vispārējo cenu noteiks tas Rīgas reģions, kur pakalpojuma izmaksas būs augstākas,” pārliecināts ir R. Vāna.
SIA “Clean R” valdes locekle Sanita Lazdāne ir vienīgā, kas pozitīvi vērtē 20 gadu līguma darbības perspektīvu, jo tā rada iespēju ilgtermiņā plānot darbību. Patlaban pašvaldība saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu var izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju uz termiņu no trim līdz septiņiem gadiem. “Šis periods ir nepietiekams, lai uzņēmējam būtu interese veikt būtiskas investīcijas. Tāpēc pakalpojuma cena ir augstāka, nekā tā varētu būt,” tā S. Lazdāne.
Politiķi: nav sabiedrības interesēs!
No četriem Rīgas atkritumu apsaimniekotājiem patlaban vislielākais ir “Clean R” – 2015. gadā tas nodevis vairāk nešķiroto atkritumu nekā pārējie trīs konkurenti kopā un uzņēmuma peļņa pārsniegusi 1,7 miljonus eiro. Uzņēmuma izveide ir saistīta ar agrāko Ministru prezidentu Andri Šķēli. Vēlāk to pilnībā pārņēma Guntars Kokorevičs, pievienojot esošajam Rīgas atkritumu apsaimniekotājam “Clean R”. Ekspolitiķa nemanāmā klātbūtne šajā biznesā liek domāt par krietni plašākām interesēm par sadarbību ar Rīgas domi, nekā varam nolasīt uzņēmumu gada pārskatos.
Reģionu partijas vadītājs Mārtiņš Bondars, kurš nākamajās pašvaldību vēlēšanās sevi pieteicis kā mēra amata kandidātu, uzskata – RD nekādā gadījumā nedrīkst slēgt ilgtemriņa PPP līgumu tāpēc, ka pie varas esošās partijas “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” savās partiju programmās šādu lēmumu nav pieminējušas. “Tās ir būtiskas saistības rīdziniekiem uz 20 gadiem, atkritumu izvešanas maksa kāps! Ja partija šo ieceri iekļauj šā gada vēlēšanu programmās un saņem vēlētāju atbalstu, tad ir citādi. No malas izskatās pēc milzīgas alkatības,” tā M. Bondars.
Bijušais KNAB darbinieks Juris Jurašs, kurš iestājies Jaunajā konservatīvajā partijā un kandidēs Rīgas domes vēlēšanās, arī saskata risku rīdziniekiem: “Nav skaidri publiskās privātās partnerības darbības principi, aprēķini un dokumentācija. Svarīgi diskusijā ir iesaistīt sabiedrību, nevalstiskās organizācijas, iedzīvotājus – lai viņi saprastu iecerētā modeļa darbību.” Jurašs arī uzskata, ka partijai “Saskaņa” nav pārliecības par tikpat pārliecinošu uzvaru pašvaldību vēlēšanās kā pirms četriem gadiem, tāpēc tā cenšas vēl pirms vēlēšanām paspēt izbīdīt savus projektus. “Šie projekti, tostarp Skanstes tramvaja projekts, atbilst šauru ekonomisko grupējumu, nevis visas sabiedrības interesēm. Nākotnē līgumu laušana var būt ar būtiskām finanšu sekām,” piebilst J. Jurašs.
Eksperte: Nevar paredzēt 20 gadu tālu nākotni
Rūta Bendere, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas prezidente:
“Uzskatu, ka cenas nemainības nosacījums 20 gadu periodam ir absurds. Noteikti pieaugs prasības atkritumu masas kā izejmateriāla vai enerģijas avota kvalitātei, vajadzēs ieviest ne tikai dalīto vākšanu jau praksē realizētajiem veidiem, bet arī virtuves atkritumiem un zaļajiem dārza atkritumiem. Mainīsies konteineru veidi, automašīnu kvalitāte, prasības apkalpojošā personāla algām. Pieaugs iedzīvotāju prasības atkritumu apsaimniekošanas kvalitātei. Pastāvot šādiem nosacījumiem, nav garantijas, ka domes ieceres tiks apmierinātas pilnībā un izdosies atrast vislabāko firmu. RD ir jāuzņemas vadība, jāveido atkritumu apsaimniekošanas departaments, jāpiesaista speciālisti un jāizveido konkursa noteikumi noteiktam zonējumam. Laukumu iekārtojumam, savākšanas punktiem un dziļajiem konteineriem būtu jābūt pilsētas īpašumā, mainot apsaimniekotāju, tie nedrīkstētu radīt problēmas ar īpašnieka nomaiņu.”
Atkritumu monopola izpausmes: 20 gados
Līguma slēgšana ar vienu tirgus dalībnieku var likvidēt konkurenci.
Plānota cenas paaugstināšana no 10 eiro par kubikmetru līdz 15 eiro.
Maza ticamība, ka varēs nodrošināt nemainīgu cenu.
Atkritumu apsaimniekotāja klienti samaksātu 507 miljonus eiro.
Rīgas pašvaldība iegulda pilsētas īpašumā esošos zemes gabalus, privātais investors – 27 miljonus eiro.
