Rīgas dome grasās uzdāvināt atkritumu biznesu vienam uzņēmumam, ieņēmumi gaidāmi 500 miljoni eiro 8
Par Rīgas domes 14. februāra lēmuma slēgt uz 20 gadiem atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar vienu uzņēmumu bīstamajām sekām brīdina Konkurences padome, atkritumu saimniecības nozares uzņēmumi un arī politiķi. Viņi vērš uzmanību uz projekta sasteigšanu pirms vēlēšanām – sabiedrībā diskusija nav notikusi, eksperti nav uzklausīti. Taču Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Finanšu ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija projektu nenoraida. Pašvaldība jau gatavo dokumentus konkursa izsludināšanai.
Rīga patlaban ražo aptuveni pusi no Latvijas sadzīves atkritumiem, tāpēc konkursa uzvarētājam 20 gadus būs nodrošināts trekns pasūtījums – kopējie ieņēmumi no rīdzinieku un Rīgas piepilsētu cilvēku maciņiem par atkritumu izvešanu gaidāmi 507 miljonu eiro apmērā. Pārmetumus par konkurences trūkumu dome atspēko, norādot, ka privāto partneri taču izvēlēšoties konkursā. Un līguma darbības laikā nevarēšot mainīt maksu par pakalpojumu (izņemot objektīvi palielinātu izmaksu dēļ). Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas prezidente Rūta Bendere uzskata, ka cenas nemainības nosacījums 20 gadu periodam ir absurds, jo nevar paredzēt 20 gadus tālu nākotni. Un rīdziniekiem jau tagad jārēķinās ar cenu kāpumu – pašvaldība maksu par nešķiroto atkritumu izvešanu no nākamā gada vidēji lēš aptuveni 15 eiro par kubikmetru, kas ir par 50% augstāka nekā patlaban.
Bez iepirkumu konkursa nedrīkst
Rīgas domes (RD) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Dzintra Āboliņa uzsver projekta ieguvumus – īstenojot publisko privāto partnerību (PPP) atkritumu apsaimniekošanā, pašvaldība varēs pieprasīt atkritumu apsaimniekotājam veikt būtiskas investīcijas, kas ir ļoti nepieciešamas Rīgai. PPP veicinās arī tas, ka šāda veida sadarbības termiņš var būt ilgāks, nekā veicot iepirkumu par atkritumu apsaimniekošanu. Vienlaikus pašvaldība iegūšot būtisku ietekmi un tiesiskos instrumentus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanā visā sadarbības laikā ar atkritumu apsaimniekotāju.
Satversmes tiesa jau 2012. gadā lēma – RD agrāk bez iepirkumu konkursa rīkošanas slēgtie līgumi ar četriem atkritumu savācējiem zaudē spēku ar 2013. gada 1. jūliju. Taču dome vien tagad, 14. februārī, lēma par jaunu konkursu ar PPP ieviešanu.
Gaišā brīnumnūjiņa PPP
“Vispirms jau iedzīvotājiem uzlabosies pakalpojuma kvalitāte un būs pieņemama cena par šo pakalpojumu. Tāpat varēsim sekmīgāk izpildīt ES direktīvu prasības par atkritumu pārstrādes apjomu palielināšanu un apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšanu. Tiks veicināta atkritumu šķirošana un pārstrāde, uzlabosies sanitārais stāvoklis un pakalpojums kļūs estētiskāks, kā arī būs iespējams identificēt atkritumu konteinerus un labāk uzskaitīt atkritumu plūsmu,” ieceri slavē RD runaspersona Dzintra Āboliņa. Viņa gan nedaudz vēlāk atzīst – PPP sadarbības modelis Latvijā vēl nav izplatīts un trūkst pieredzes, kā arī PPP procedūras piemērošana ir laikietilpīga.
Neliela atkāpe. PPP modeli atkritumu apsaimniekošanā nu jau daudzus gadus īsteno Siguldas novadā. Savukārt Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Baldones novada pašvaldības vienojās par kopīgu PPP modeļa ieviešanu atkritumu apsaimniekošanā uz desmit gadiem jau 2011. gadā, tomēr visu šo laiku nevar sagatavot pretendentiem pieņemamus konkursa nosacījumus.
Ar konkursa uzvarētāju slēgtajā līgumā būs norādīts, ka līguma darbības laikā nevar mainīties maksa par pakalpojumu, izņemot gadījumus, kad objektīvi palielinās izmaksas, piemēram, tiek celts dabas resursu nodoklis. Maksa par nešķiroto atkritumu izvešanu vidēji tiek lēsta aptuveni 15 eiro par kubikmetru – par 50% augstāka nekā patlaban. Augstāka maksa prognožu perioda pirmajā pusē vēlāk pakāpeniski kompensēšoties, jo kāpšot ieņēmumi no šķiroto atkritumu pārdošanas.
Kāpēc jāpaaugstina cena, ja 2015. gadā pēc apjomīgas revīzijas Valsts kontrole secināja, ka Latvijas iedzīvotāji ievērojami pārmaksā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu? Pēc VK aprēķiniem, 44 pašvaldību iemītnieki divarpus gadu laikā būtu varējuši ietaupīt gandrīz četrus miljonus eiro.
“Viens Rīgas iedzīvotājs vidēji gada laikā saražo aptuveni 350 kg atkritumu, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksas nepārsniedz 1% no mājsaimniecības budžeta, kas atbilst starptautiskajiem standartiem,” apgalvo RD pārstāve.
Rīgas pašvaldības ieguldījums projektā būs pilsētas īpašumā esošie zemes gabali, kurus izmantos atkritumu dalītās vākšanas laukumu izveidei, bet tos nodos privātajam partnerim bezatlīdzības lietošanā un tikai uz projekta īstenošanas laiku, kas varētu būt 20 gadi. Visus būtiskos riskus uzņemas privātais partneris.
Reformas ceļā iecerēts izveidot 2500 dalīto atkritumu savākšanas vietu un 12 šķiroto atkritumu laukumus. Projekta 20 gadu laikā iecerēta konteineru parka nomaiņa, pazemes tipa konteineru uzstādīšana Vecrīgas teritorijā un transportlīdzekļu parka nomaiņa. Kopējais privātā investora naudas ieguldījums būs 27 miljoni eiro.
Konkurences uzraugs brīdina
Konkurences padome (KP), izvērtējot pēc RD pasūtījuma SIA “Konsorts” un SIA “Geo Consultants” veikto pētījumu, kas iesaka veidot šādu PPP modeli, iebilst. Pirmām kārtām, nav izvērtēta šāda modeļa ietekme uz konkurenci, uz patērētājiem un tirgus izaugsmi. Otrkārt, līguma slēgšana ar vienu tirgus dalībnieku uz 20 gadus ilgu periodu ilgtermiņā var likvidēt konkurenci. Tas būtu novēršams, ja Rīgu sadalītu vairākās zonās, tādējādi dodot iespēju vairākiem atkritumu apsaimniekotājiem paralēli darboties tirgū. Līgums būtu jāslēdz uz īsāku laika periodu. KP brīdina – RD izvēlētā modeļa ietekmē zaudētāji pirmām kārtām var būt pilsētas iedzīvotāji, kam būs jāsedz jebkura maksa par pakalpojumu, arī tad, ja līguma darbības laikā tā palielināsies.
KP pārmetumu par konkurences slāpēšanu Dz. Āboliņa noraida, norādot, ka privāto partneri izvēlēšoties konkursā.
