Rīgas dome Deglava tilta slēgšanu atstāj valsts institūciju ziņā 1
Turpinot uzstāt uz Augusta Deglava ielas pārvada drošību, pašvaldība pati satiksmi pār to neslēgs, kas nozīmē, ka to nāksies darīt Valsts policijai, noskaidroja aģentūra LETA.
Policijas priekšnieks Ints Ķuzis jau uzdevis Rīgas reģiona pārvaldei kopā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu izstrādāt satiksmes organizācijas plānu pēc Deglava tilta slēgšanas.
Domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola aģentūrai LETA norādīja, ka, pretēji iekšlietu ministra uzstādījumam, pati pašvaldība tiltu satiksmei neslēgs.
“Mēs turamies pie ekspertu slēdziena, ka izmantot tiltu satiksmei ir droši, jo visi aprēķini ir veikti, ņemot vērā maksimālās iespējamās slodzes un citus kritiskos rādītājus,” sacīja Ahuna-Ozola.
Pēc viņas paustā, tilta slēgšanas gadījumā tie iedzīvotāji, kuri dzīvo Purvciemā, Pļavniekos un citos mikrorajonos, varēs pārvietoties pa Brīvības ielu, šķērsojot Gaisa tiltu, kā arī izmantot Jorģa Zemitāna tiltu.
Vēl iedzīvotājiem būs iespēja braukt par Vietalvas ielu vai pārbrauktuvi pie Matīsa kapiem. Tāpat, izmantojot maģistrālos apļus Slāvu ielā, varēs mēģināt nokļūt uz Krasta ielas.
Departamenta pārstāvji pagaidām nav pieņēmuši lēmumu, vai tiks izvietotas kādas ceļa zīmes vai citi satiksmes organizācijas līdzekļi.
“Šis lēmums tiks pieņemts kopā ar “Rīgas satiksmi”. Iespējams, kaut kur prioritāte tiks noteikta sabiedriskajam transportam, taču pagaidām šie jautājumi vēl nav skaidri,” teica Ahuna-Ozola.
Tikmēr Valsts policijas priekšnieks Ķuzis ar preses pārstāves Sigitas Pildavas starpniecību aģentūrai LETA atzina, ka pēdējā informācija par Deglava tilta tehnisko stāvokli rada nopietnas bažas par tā ekspluatācijas drošību.
“Mums nav tiesību riskēt, tādēļ es uzskatu, ka tilts satiksmei jāslēdz līdz ekspertīzes slēdzienam, kas apliecinātu, ka tas ir pilnībā drošs satiksmes plūsmai.
Nedrīkstu pieļaut situāciju, kurā ir ļoti augsti riski, kas šobrīd līdz galam nav izvērtēti. Mums nav nepieciešama vēl viena traģēdija,” norādīja Ķuzis.
Vienlaikus otrdienas rītā Ķuzis uzdevis Rīgas reģiona pārvaldei kopā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu izstrādāt satiksmes organizācijas plānu pēc Deglava tilta slēgšanas.
Pildava atzina, ka jebkura tilta slēgšana ietekmē satiksmi, tāpēc patlaban tiek strādāts pie plāna, lai satiksmes dalībnieki pēc iespējas mazāk ciestu pēc tilta slēgšanas.
Ģirģens sagaida domes plānu satiksmes novirzīšanai prom no Deglava tilta
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) sagaida, ka Rīgas domes atbildīgās amatpersonas līdz ceturtdienai izstrādās plānu satiksmes novirzīšanai prom no Augusta Deglava ielas pārvada.
Ministrs otrdien žurnālistiem norādīja, ka gadījumā, ja Rīgas domes atbildīgais departaments neslēgs tiltu pats, tad ceturtdienas rītā to izdarīs Valsts policija.
Lai gan Ģirģena un viņa partijas biedra, ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) preses konference šorīt bija plānota plkst.10, Ģirģens pirms tam ieradās uz Rīgas domes rīkoto sanāksmi, lai klātienē iztaujātu gan būvniekus, gan domes vadību.
Ģirģens klātesošajiem uzdeva vairākus tehniska rakstura jautājumus. Piemēram, viņš interesējās, vai SIA “Inženierbūve” ekspertam, kurš sniedzis atzinumu, ka tiltu ekspluatēt ir droši, vispār ir atbilstošs sertifikāts, kas ļautu viņam dot slēdzienu par tilta nesošo konstrukciju stāvokli.
āpat ministrs taujāja, kādēļ eksperta slēdzienā nav ņemts vērā tas, cik lielam intervālam ir jābūt starp transportlīdzekļiem, kā arī tas, cik lielu iespaidu uz pārvada nestspēju atstāj dzelzceļa satiksmes radītās vibrācijas.
SIA “Inženierbūve” tiltu inženieris Edmunds Akimovs atkārtoti norādīja, ka drošības nolūkos uz pārvada jau ir samazināts transporta joslu skaits, kas samazina balstu slodzi, un tādēļ pārvadu ekspluatēt ir droši. “Ja sabiedrība uzskata, ka nepieciešams pārtraukt pārvada ekspluatāciju, to var darīt. Sliktākais ir, ka patlaban ir apturēti būvdarbi, jo pārvada stāvoklis turpinās pasliktināties,” teica Akimovs.
Inženieris skaidroja, ka ir veicis tilta apsekošanu, nevis ekspertīzi, kam specializēts sertifikāts nav nepieciešams. Tāpat viņš norādīja, ka normatīvie akti par tiltu slodžu mērīšanu nepieprasa veikt mērījumus par to, ar cik lielu intervālu transportlīdzekļi pār to drīkst pārvietoties, kā arī neprasa aprēķināt dzelzceļa vibrāciju ietekmi. “Tommēr aprēķinos tika ņemts vērā apstāklis, ka noslogots ir viss tilts, tātad rēķināta tika maksimālā iespējama slodze,” skaidroja eksperts.
Savukārt Satiksmes departamenta Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Edmunds Valpēters norādīja, ka departamentam neesot pamata apstrīdēt Akimova izstrādāto atzinumu, jo viņa inženiera kvalifikācija atbilst valstī noteiktajiem standartiem.
Pēc iztaujāšanas ministrs gan pauda viedokli, ka atzinums ir nepilnīgs, un ka Satiksmes departamenta un Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvji ir bezatbildīgi un spēlējas ar cilvēku dzīvībām. Viņš norādīja, ka lielā sabiedriskā transporta svars bez pasažieriem ir 24 tonnas, bet atzinumā pat neesot iekļauti aprēķini par to, ar kādu intervālu transportam būtu jāpārvietojas.
Viņš arī norādīja, ka, sazinoties ar Latvijas Būvinženieru savienību, noskaidrojis, ka Latvijā praktiski nav ekspertu, kas varētu veikt tilta nesošo konstrukciju ekspertīzi. “Pie šādiem apstākļiem es neuzskatu par normālu situāciju organizēt satiksmi pār tiltu līdz brīdim, kamēr nebūs saņemta pilna tehniskā ekspertīze,” sacīja Ģirģens.
Tikmēr klātesošās Rīgas domes amatpersonas Ģirģena rīcību dēvēja par politisku šovu. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Baraņņiks (S) taujāja, kādēļ jautājumus par būvniecību pieņem iekšlietu, nevis ekonomikas ministrs, kura pakļautībā ir Būvniecības valsts kontroles birojs. “Mūsu mērķis šodien bija vēlreiz mierīgā gaisotnē apspriest tilta stāvokli un uzklausīt speciālistu viedokli, nevis skatīties uz ministra zvaigžņu šovu. Laikam Ekonomikas ministrija tagad ķers zagļus,” sacīja vicemērs.
Ģirģens skaidroja, ka, Valsts policijai slēdzot satiksmi pār tiltu, transporta plūsma tiks novirzīta, mēģinot novērst haosu. Tomēr satiksmes regulēšana ir Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina un viņa padoto atbildība, pauda ministrs.
Viņš sagaida, ka tiks izplānota tāda satiksmes plūsma, kas nodrošinās maksimāli ērtu pārvietošanos.
“Ja tas netiks izdarīts, tā ir Jakrina atbildība,” norādīja Ģirģens, piebilstot, ka viņa kā ministra primārais uzdevums ir rūpēties par personu dzīvību.
Vaicāts, vai tilts tiks slēgts, Baraņņiks norādīja, ka vēlreiz uzklausīs speciālistus un tad tiks pieņemts lēmumus.
Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) iepriekš norādīja, ka kamēr nav veikta Deglava tilta tehniskā stāvokļa ekspertīze, tā ekspluatācija ir jāpārtrauc, tomēr šāda lēmuma pieņemšana ir Rīgas pašvaldības kompetencē.
Tilta būvniecības darbi tika apturēti pēc tam, kad BVKB, veicot būvdarbu kontroli, konstatēja pārvada nesošo konstrukciju bojājumus. Tā kā bojājumu novēršana pilnā apjomā izstrādātā būvprojekta ietvaros nav paredzēta un BVKB neguva pierādījumus konstrukcijas drošumam un pieņēma lēmumu apturēt būvdarbus.
Pārvada pārbūvi par 4,27 miljoniem eiro veic lietuviešu uzņēmums AS “Kauno tiltai” pēc SIA “Inženierbūve” izstrādātā būvprojekta.
