Rīgas dome atlaidusi sevi 2
Pēc tam kad Rīgas dome ceturtdien trešajā sēdē pēc kārtas nevarēja nodrošināt kvorumu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) lūdza Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadību papildināt pieņemšanai Saeimā jau sagatavoto Rīgas domes atlaišanas likumu.
Ministrs uzskata, ka gatavot jaunu likumprojektu “būtu diezgan nejēdzīgi, ja Saeimā jau tāds likums tiek izskatīts”.
Ministra ieskatā, to var papildināt ar vēl vienu pamatojumu, kas noteiktu, ka Rīgas dome tiek atlaista, jo trīs sēdes pēc kārtas nav notikušas kvoruma trūkuma dēļ.
“Saskaņas” vadība uzskata, ka tā esot juridiski apšaubāma rīcība, iesakot atsaukt sagatavoto projektu un iesniegt valdībā jaunu, lai Saeima varētu to skatīt divos lasījumos. Tāds viedoklis, ka būtu jāsagatavo jauns projekts, ir izskanējis arī koalīcijas partijās.
Par Rīgas domes “pašatlaišanos” Rīgas mērs Oļegs Burovs (“GKR”) vienojās ar domes labējo opozīciju.
Šīs norunas rezultātā O. Burovam līdz domes atlaišanai pavērās iespēja vēl kādu brīdi saglabāt amatu. Savukārt valdībā pārstāvētie politiskie spēki, kas domē ir opozīcijā, iegūst tiesiski grūtāk apšaubāmu iemeslu Rīgas domes atlaišanai.
“Domes atlaišanas organizatori ir sapratuši, ka ar “atkritumu krīzi” ir piedzīvots fiasko un ir risks zaudēt Satversmes tiesā, izmantojot šādu ieganstu. Tāpēc vajadzēja novērst uzmanību no šā likuma. Un to ir viegli izdarīt, pasakot, ka dome pati negrib strādāt.
Viņi iestāstīja Burovam, ka Rīgas domes atlaišana ir neizbēgama,” “Latvijas Avīzei” sacīja “Saskaņas” priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, pieļaujot, ka O. Burovam, iespējams, ir izteikti “kādi nākotnes piesolījumi”.
O. Burovs ceturtdien savukārt sacīja, ka šādi rīkoties viņš bija spiests, jo kopš 6. janvāra koalīcijas partneri no “Saskaņas” un bloka “Rīgai” ir kavējuši domes darbu, nevēloties strādāt.
Tāpēc nav bijis iespējams pieņemt arī pašvaldības budžetu, kas faktiski ir sagatavots.
Ja Saeima 13. februārī, kā plānots, pieņem Rīgas domes atlaišanas likumu, kas varētu stāties spēkā 24. februārī, budžetu jau pieņems pagaidu administrācija. Vēlēšanas tad varētu notikt ne agrāk kā 25. aprīlī. Savukārt, ja opozīcija savāks vienas trešās daļas deputātu parakstu, lai apturētu likuma spēkā stāšanos uz diviem mēnešiem, tad, pēc O. Burova domām, domei pašai ir jāpieņem budžets.
J. Urbanovičs vēl neatbildēja, vai Saeimas opozīcija varētu lūgt apturēt likuma publicēšanu, jo neesot skaidrs, kāds būs šis likums. Mēra pārmetumus “Saskaņai”, ka tā nevēloties strādāt, J. Urbanovičs vēlējās atspēkot ar teikto, ka O. Burovs esot zaudējis “Saskaņas” uzticību.
Ministrs J. Pūce žurnālistiem sacīja, ka jau tagad ir juridiskais pamats domes atlaišanai, bet jaunā situācija “tikai paspilgtina un labāk raksturo šo situāciju, kāda ir Rīgas domē, – tā ir zaudējusi rīcībspēju”.
Kad Budžeta un finanšu komisija skatīja Rīgas domes atlaišanas likumu pirms tā pieņemšanas galīgajā lasījumā, opozīcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) izteica šaubas, vai tik lielas pašvaldības domes pilnvaras varēs pildīt pagaidu administrācija, kurā būs VARAM, Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas augsta līmeņa ierēdņi, kuriem daudz pienākumu būs arī ministrijās.
Lūgts to komentēt, J. Pūce sacīja, ka tie ir tikai divi mēneši, kuru laikā nāksies nedaudz citādāk organizēt šo ierēdņu darbu, taču amatu savienošana likumā ir atļauta.
