Rīgas Doma baznīca apdraudēta: jārīkojas nekavējoties 0
Doma baznīca grimst zemē, steidzami jānostiprina tās pamats. Ēka stāv uz seniem koka pāļiem, taču, periodiski pazeminoties gruntsūdens līmenim, tie kļuvuši nelietojami, un uz tiem balstās akmens konstrukcijas ir deformētas. Kultūras ministrijā stāsta, ka tiek meklēts finansējums visa Rīgas Doma un klostera remontam, vēsta LSM+ raidījums “Šodien vakarā”.
Šie akmeņi ūdenī ir Rīgas Doma pamats. Šeit var redzēt arī gruntsūdens līmeni un koka pāļu stāvokli, uz kuriem atrodas baznīca. Tie ir ļoti sliktā stāvoklī, stāsta Doma kopienas vadītājs Kaspars Upītis.
“Doma baznīcas celtniecība sākās 13. gadsimta sākumā no austrumu puses. Gadsimtu gaitā ēka tika paplašināta. Bija paredzēts uzcelt baznīcu ar diviem torņiem. Mēs redzam, ka pamats ir nopietns.
Bet problēma ir tā, ka šī vieta, tāpat kā Daugavas krasts, ir dubļaina, ar koku nogulumiem un tā tālāk.
Lai noturētu visu augsni kopā, tika iedzīti koka pāļi, kas atrodas dažādās vietās zem baznīcas pamatiem. Sezonāli mainoties gruntsūdeņu līmenim un dažādu citu iemeslu dēļ, koka pāļi nonāk saskarē ar gaisu un tāpēc tos iznīcina baktērijas. Tie kļūst mīksti kā veļas lupata.” — skaidro Kaspars Upītis.
Sakarā ar to visas akmens konstrukcijas, kas balstās uz pāļiem, tiek deformētas. Notiek nevienmērīga saraušanās, un arkās parādās plaisas.
Uz plaisām uzstādīti speciāli sensori, kas liecina, ka situācija pamazām pasliktinās.
Tas nozīmē, ka apmeklētājiem no 20-26 metru augstuma jebkurā brīdī uz galvas var sākt krist smagi ģipša gabali. Lai to novērstu, nepieciešams nostiprināt Doma baznīcas pamatus.
“Tika veikta ļoti nopietna fonda izpēte. Ir daudz izraktu vietu, kur tika urbti un pārbaudīti materiāli, no kuriem baznīca celta. Apskatījām arī augsnes stāvokli.
Augsne ir kaļķakmens, kas varētu balstīt ēku, bet diemžēl tikai aptuveni 20 metru dziļumā zem gruntsūdens līmeņa. “Tas nozīmē, ka jārod risinājums, kā šo ēku atbalstīt ar kaut kādām dzelzsbetona konstrukcijām,” pamato Upītis.
“Vēl viena problēma, kas mūs apdraud, ir ap 1985. gadu notikušās baznīcas laukuma rekonstrukcijas sekas, kuru rezultātā tika pazemināts zemes līmenis un izveidojās šī bedre.
