Rīgas cirka vajadzībām no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem lūgs 263 211 eiro 0
Valdība nākamnedēļ lems par 263 211 eiro piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Rīgas cirka vajadzībām vienreizēju izdevumu segšanai.
No prasītās summas 30 250 eiro paredzēti saistību segšanai par neīstenoto cirka programmu “Tropu fantāzija”, 188 287 eiro – ēkas Rīgā, Merķeļa ielā 4, fasādes sienas nostiprināšanai un 44 674 eiro – padziļinātai ēkas Rīgā, Merķeļa ielā 4, tehniskajai apsekošanai.
Kultūras ministrija skaidro, ka valsts SIA “Rīgas cirks”, kurā Kultūras ministrija ir 100% valsts kapitāla daļu turētāja, ir izveidojusies situācija, kas rada draudus Rīgas cirka pamatdarbības nodrošināšanai saistībā ar tās lietošanā esošās ēkas Rīgā, Merķeļa ielā 4, neapmierinošo tehnisko stāvokli, kā dēļ šobrīd ir aizliegta ēkas izmantošana publiskiem pasākumiem, nesot Rīgas cirkam būtiskus finansiālos zaudējumus un apdraudot cirka mākslas pieejamības nodrošināšanas iespējas Latvijas iedzīvotājiem.
Saskaņā ar likuma “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” Rīgas cirkam ir noteikts valsts nozīmes kultūras objekta statuss.
Līdz šim Kultūras ministrija kapitālieguldījumus nekustamajā īpašumā Merķeļa ielā 4 nevarēja veikt, jo 20 gadu garumā tiesvedības ietvaros tika risināts jautājums par ēkas un ar to saistītās zemes īpašumtiesībām. Pašlaik ēka Rīgā, Merķeļa ielā 4, reģistrēta zemesgrāmatā uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā.
Kultūras ministrija līdz šim ir segusi neatliekamos izdevumus, lai nodrošinātu cirka mākslas pieejamību Rīgas cirka lietošanā esošajā ēkā. 2014.gadā papildus 148 740 eiro pamatdotācijai ir piešķirts finansējums 80 542 eiro apmērā neatliekamiem remontdarbiem, tajā skaitā 27 120 eiro kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijai, 35 635 eiro galveno ieejas kāpņu remontam, 10 164 eiro nožogojuma gar Alfrēda Kalniņa ielu remontam, 7623 eiro nožogojuma starp cirka ēkas pagalmu un Alfrēda Kalniņa ielas 3 nama pagalmu remontam.
Savukārt 2015.gadā papildus 156 440 eiro pamatdotācijai ir piešķirts finansējums 30 760 eiro apmērā ugunsgrēka seku likvidēšanai, 4500 eiro kupola izturības testēšanai, 4834 eiro ēkas un tās konstrukciju tehniskajai izpētei un ēkas konstrukcijas ugunsdrošajai apstrādei, 40 000 eiro telpu remonta nodrošināšanai pēc ugunsgrēka, 71 000 eiro SIA “Rīgas satiksme” atsaišu noņemšanai.
Ēkas konstrukcijām ir veiktas vairākas pārbaudes, kuru rezultātā ir konstatētas nopietnas inženiertehniskas problēmas attiecībā uz būvkonstrukciju stiprību, stabilitāti un citām būtiskām prasībām ēkas drošai izmantošanai. No 2015.gada 26.marta līdz 2015.gada 2.aprīlim Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ēku un inženiertehnisko būvju zinātniski pētnieciskā laboratorija veica ēkas kupola nesošo konstrukciju slodzēšanu. Savukārt 2015.gada 28.maijā Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) veica ēkas apsekošanu, kā rezultātā 2015.gada 29.jūnijā BVKB pieņēma lēmumu, ar kuru uzlika ēkas valdītājam pienākumu divu mēnešu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas veikt ēkas nesošo konstrukciju tehniskā stāvokļa izpēti, tajā skaitā pārbaudot BVKB konstatēto ēkas konstrukciju defektu ietekmi uz ēkas drošumu, lai nodrošinātu ēkas turpmāko ekspluatāciju un novērstu ēkas un tās ekspluatācijas bīstamību.
2015.gada augustā un septembrī tika veikta ēkas apsekošana, kurā konstatēts, ka ēkas konstrukciju nestspēja kopumā ir daļēji apmierinoša – nav pazīmju par konstrukciju pilnīgas vai daļējas sabrukšanas draudiem, bet neapmierinošs stāvoklis ir konstatēts ēkas Merķeļa ielas fasādes pusē. 2015.gada septembrī BVKB uzdeva nekavējoties veikt darbības, lai novērstu bīstamību, kas saistīta ar ēkas Merķeļa ielas fasādes deformāciju.
Šā gada sākumā tika noslēgts līgums ar SIA “Rīgas satiksme” par pilsētas elektrotransporta kontakttīkla atsaišu noņemšanu no ēkas Merķeļa ielas fasādes, un visi darbi jau ir pabeigti un atsaites noņemtas.
Šā gada 9.februārī BVKB veica atkārtotu ēkas apsekošanu un nākamajā dienā izdeva atzinumu, pamatojoties uz kuru tika uzdots ne vēlāk kā līdz 2016.gada 1.decembrim novērst bīstamību – veikt cirka ēkas Merķeļa ielas fasādes konservāciju, lai novērstu tās iespējamo apgāšanos, un iesniegt BVKB būvdarbu izpildes dokumentāciju. Tāpat tika aizliegts cirka ēkas kā publiskas būves ekspluatācija līdz būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu kārtībā ir veikta cirka ēkas atjaunošana (restaurācija) vai pārbūve un novērsta BVKB atzinumā konstatētā cirka ēkas bīstamība.
Pamatojoties uz BVKB 22.februāra lēmumu cirka ēka publiskiem pasākumiem tika slēgta un izrāžu darbība tika pārtraukta.
Lai izpildītu BVKB lēmumā noteikto, līdz šim jau ir veikti vairāki darbi. Maijā noslēgts līgums ar SIA “ADZ birojs” par ēkas Merķeļa ielā 4 fasādes konservācijas un nostiprināšanas būvprojekta dokumentācijas izstrādi, jūnijā noslēgts līgums ar SIA “SV Solution” par ēkas Merķeļa ielā 4 trīsdimensiju skenēšanu un ģeoskenēšanu, kā arī no jūnija līdz jūlija sākumam Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ēku un inženiertehnisko būvju diagnostikas zinātniski pētnieciskā laboratorija ir veikusi cirka arēnas partera skatītāju tribīņu deformējamības fiksēšanu reālas slodzes apstākļos.
Visu šo apstākļu dēļ Rīgas cirka pamatdarbība 2015./2016.gada sezonā nav notikusi plānotajā apjomā, savukārt kopš 2016.gada februāra tā ir pilnībā apdraudēta. Publiskie paziņojumi par ēkas tehnisko stāvokli, kā arī līdztekus tam notikušās biedrības “Dzīvnieku brīvība” protesta akcijas pret savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirka izrādēs būtiski ietekmēja apmeklētāju skaitu un līdz ar to arī biļešu ieņēmumu apjomu. Šī tendence jau ir parādījusies 2015.gada rudenī īstenotajā projektā “Gigantisko strūklaku šovs”, taču 2015.gada nogalē īstenotā Ziemassvētku programmas izrāžu sērija nesa Rīgas cirkam zaudējumus, norāda Kultūras ministrija.
Cirka programma “Tropu fantāzija”, kuru bija plānots izrādīt šā gada februārī un martā, tika atcelta sakarā ar ēkas slēgšanu publiskajiem pasākumiem. No ieplānotajām 20 izrādēm, Rīgas cirka ēkā notika tikai trīs izrādes. Rīgas cirks par programmas “Tropu fantāzija” izrādīšanu bija uzņēmies līgumsaistības ar ārvalstu māksliniekiem, kuri brīdī, kad tika pieņemts lēmums par ēkas slēgšanu, jau bija ieradušies Rīgā, tādēļ Rīgas cirkam nebija iespējams līgumattiecības izbeigt. Ar izrādes apkalpojošo personālu bija noslēgti terminētie līgumi, tādēļ personālam tika maksāts par dīkstāvi. Reaģējot uz jaunajiem apstākļiem, Rīgas cirks pārstrukturēja izrāžu darbību, organizējot sešu izrāžu norisi ārpus Rīgas cirka ēkas – reģionos, kas radīja papildu neplānotus izdevumus 18 038 eiro apmērā, tomēr vienlaikus nodrošināja ieņēmumu gūšanu par pārdotajām biļetēm 27 267 eiro, daļēji sedzot programmas “Tropu fantāzija” kopējos izdevumus 73 743 eiro. Rīgas cirka ēkas neplānotā slēgšana programmas “Tropu fantāzija” norises laikā ir radījusi Rīgas cirkam zaudējumus 46 476 eiro apmērā, no kuriem 30 250 eiro ir nenokārtotās saistības ar māksliniekiem.
Izrāžu darbības apturēšana ir būtiski ietekmējusi Rīgas cirka finanšu situāciju, jo galvenais ieņēmumu avots ir biļešu ieņēmumi, kas sastāda nozīmīgu daļu no Rīgas cirka kopējiem ieņēmumiem un to pilnīgs iztrūkums 2016.gadā ir radījis finanšu plūsmas ļoti būtisku samazinājumu.
Reaģējot uz būtisko ieņēmumu kritumu, kā arī izrāžu darbības apturēšanu cirka ēkā, Rīgas cirks kopumā atlaidis 44 darbiniekus. Pašlaik Rīgas cirkā nodarbināti 18 darbinieki, kuri nodrošina administratīvo un saimniecisko funkciju.
Šobrīd Rīgas cirks darbojas minimālā apjomā. Ievērojot to, ka tradicionālās cirka mākslas izrādīšanas specifika ir saistāma ar arēnas tipa zāli, viesizrādēs Latvijas kultūras namos nav iespējams nodrošināt atbilstošu kvalitāti un pilnvērtīgu priekšstatu par cirka mākslu pasākumu apmeklētājiem, tajā skaitā bērniem un jauniešiem, kas veido apmēram pusi no cirka auditorijas Latvijā.
