Rīgas biznesa pārstāvji pašvaldību aicina uz sadarbību 0
Līdzšinējā Rīgas domes vadība ar galvaspilsētas mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nesadarbojas vispār. Šādu neglaimojošu viedokli aizvadītajā nedēļā izteica Rīgas Uzņēmēju biedrība (RUB). Lai uzzinātu, kas šajā ziņā varētu mainīties pēc gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, biedrība uz tikšanos bija aicinājusi visu politisko spēku izvirzītos mēra amata kandidātus.
No sešiem mēra krēsla tīkotājiem ieradušies bija vien četri – Baiba Broka no Nacionālās apvienības, Inga Antāne no Reformu partijas, Guntis Belēvičs no Zaļās partijas un Sarmīte Ēlerte no “Vienotības”. Zemnieku savienības kandidāts Armands Krauze tikšanās dienā bija devies komandējumā. Savukārt pašreizējais Rīgas mērs, saskaņietis Nils Ušakovs savu neierašanos nekādi nebija komentējis. “Viņam vienkārši nav ko teikt Rīgas uzņēmējiem, tādēļ arī neatnāca,” konstatēja Guntis Belēvičs.
Tikmēr RUB prezidente Edīte Alksne norādīja: “Ir ļoti žēl, ka Rīgas dome nesadarbojas ar savas pašvaldības uzņēmējiem, jo, strādājot Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), redzēju ļoti daudz pozitīvu šādas sadarbības piemēru citās pašvaldībās.” Tāpat E. Alksne atzina, ka sadarbību nebūt nav veicinājis arī pērn 1. oktobrī pēc LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības iniciatīvas parakstītais trīspusējās sadarbības līgums ar Rīgas pašvaldību par Rīgas attīstības konsultatīvās padomes izveidi.
“Līgumu parakstīja ar mērķi uzlabot dialogu starp sociālajiem partneriem, valsts un pašvaldību institūcijām, taču kopš parakstīšanas tas tā arī nav izkustējies no nulles punkta,” norādīja E. Alksne.
Arī uzņēmējs Antons Martukāns atzīst – sadarbība ar pilsētu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem (MVU) nebūt neveidojas produktīva.
Antons Martukāns: “Mēs gribētu sadzirdēt, ka pēc pašvaldību vēlēšanām jaunais pilsētas mērs beidzot sāks sadarbību ar MVU, sniedzot kaut nelielu, bet konkrētu atbalstu. Piemēram, cik reižu var saskaņot viena un tā paša dizaina izkārtnes tie uzņēmēji, kam ir vasaras kafejnīcas? Par to katru gadu no jauna jāmaksā nauda, bet pēc tam pašvaldības policija nāk un soda par it kā vienu neprecīzu burtu. Tas ir absurds, ko pašvaldība ātri vien varētu labot. Diemžēl pašlaik mums ir labāka sadarbība ar valdību, kur ir parakstīts sadarbības memorands, kas tiešām darbojas. Tikmēr Rīgas dome ir atsevišķa republika, kam interesē tikai sadarbība ar tāda lieluma uzņēmumiem kā, piemēram, “Skonto Būve”, “Re&Re” vai “Rīgas siltums”. Tādēļ MVU šajā tirgū šobrīd klājas grūtāk.”
Konkrētas sadarbības formas ar MVU sektoru galvaspilsētā šajā tikšanās reizē uzņēmēji tā īsti nesadzirdēja. Tomēr mēra amata kandidāti solīja veicināt publisko un privāto partnerību, nopietni pievērsties kvalitatīvai investoru piesaistei, izstrādājot Rīgā attīstāmās industriālās zonas, kā arī pārdomātāk piesaistīt Rīgai biznesa tūrismu.
“Es domāju, ka visa šī Rīgas domes sasaukuma laikā nav nopietni strādāts pie investīciju piesaistes Rīgai,” uzsvēra Sarmīte Ēlerte. “Līdz šim Rīga bijusi ļoti nedraudzīga investoriem atšķirībā, piemēram, no Jelgavas, kur pašvaldība uzņēmumu ienākšanu pilsētā izvirzījusi par savu prioritāti. Rīgai neizmantotu resursu niša ir, piemēram, brīvosta. Tur varētu attīstīt rūpniecisko ražošanu, jo tajā ir daudz brīvu teritoriju, kas investoriem netiek piedāvātas gana caurspīdīgā veidā. Citu pasaules valstu ostu pieredze liecina – osta attīstās ne tikai kā kravu pārkraušanas vieta, bet arī kā loģistikas un augstas pievienotās vērtības ražojošu uzņēmumu vieta. Tādēļ Rīgas ieguldījums investīciju piesaistē ir ražošanai piemērotu, ar atbilstošu infrastruktūru nodrošinātu teritoriju piedāvāšana investoriem,” norādīja S. Ēlerte.
Savukārt pieredzējušais uzņēmējs Guntis Belēvičs aicina kliedēt mītu, ka Rīgai nav naudas. “Rīga ir ļoti bagāta pilsēta. Tikai ar šiem līdzekļiem jāapietas saimnieciskāk un efektīvāk. Turklāt tās daudzumu var palielināt pilnvērtīgāk nekā līdz šim, piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus un mērķtiecīgi piesaistot investīcijas. Esmu pārliecināts, ka Rīgai nav jābaidās no protekcionisma politikas attiecībā uz atbalstu vietējiem uzņēmējiem, jo tas ļautu radīt darba vietas ar aug-stāku atalgojumu,” norādīja G. Belēvičs.
Tikmēr Reformu partijas pārstāve Inga Antāne gada laikā sola radīt plānu, kurā būtu noteiktas Rīgā prioritāri attīstāmās nozares, kam nepieciešams piesaistīt investīcijas. “Industriālo zonu attīstība galvaspilsētā ir apgrūtināta, jo nav šādas investīciju attīstības stratēģijas. Neapgūta ir arī konferenču un semināru joma, kura būtiski uzlabotu MVU darbību ne tūrisma sezonā. Piemēram, pie lidostas “Rīga” varētu uzbūvēt konferenču centru, kas spētu uzņemt vismaz 10 000 dalībnieku, ļaujot pelnīt kā viesnīcu un ēdināšanas, tā tirdzniecības uzņēmumiem,” uzsvēra I. Antāne.
Savukārt Nacionālās apvienības mēra amata kandidāte Baiba Broka uzskata, ka jāveicina iedzīvotāju deklarēšanās Rīgā, lai panāktu lielākas iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas nonākšanu galvaspilsētas kasē.
“E-talons, kas pašlaik darbojas Rīgā, pieļauj vēl daudzu iespēju izmantošanu. Piemēram, tajā varētu darboties pilsētas lojalitātes karte, kas dotu atlaides stāvvietām galvaspilsētā deklarētiem iedzīvotājiem, mudinot cilvēkus deklarēties Rīgā,” sacīja B. Broka.
Visas trīs dāmas atzina, ka, iekļūstot Rīgas domē, triju sieviešu spēkos visu iepriekšminēto būtu reāli paveikt gana ātri. Savukārt Guntis Belēvičs norādīja: “Manā vadībā šīs trīs sievietes Rīgai ātri spētu piesaistīt attīstībai nepieciešamās investīcijas.”
