“Rīgas Biržā” atvērs bijušā rīdzinieka, pasaulslavenā mākslinieka Borisa Lurjē izstādi 0
No 12. janvāra līdz 10. martam mākslas muzejā “Rīgas Birža” pirmo reizi Baltijas reģionā būs skatāma izstāde “Boriss Lurje un NO!art”, kas notiks, pateicoties Borisa Lurje Mākslas fondam Ņujorkā, informē muzeja kuratore Vita Birzaka.
Mākslas zinātnieces, kuratores Ivonnas Veihertes veidotajā izstādē būs aplūkojami Borisa Lurjē (1924-2008), viņa domubiedru Sema Gudmena, Stenlija Fišera un daudzu citu mākslinieku darbi.
Kopīgo NO!art aktivitāšu laikā no 1959. līdz 1964. gadam ar to bija saistīti arī tādi vēlāk slaveni mākslinieki kā Elans Keprovs (1927–2006), Jajoi Kusama (1929), Žans Žaks Lebels (1936), Mišela Stjuarte (1938), Erro (1932), Volfs Fostels (1932–1998) un citi.
“NĒ! NĒ! NĒ! visam pieņemtajam, visam ļaunumam un izmisumam, kas pie mums valda, NĒ konformismam un materiālismam!” Šis teikums tika publicēts Borisa Lurjē izstādes skrejlapā Ģertrūdes Stainas galerijā Ņujorkā 1963. gadā un raksturo izstādi, kura veltīta NO!art kustībai, kas formējās 20. gadsimta 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā kā pretmets mākslas komercializācijas tendencei.
“Izstāde “Boriss Lurje un NO!art” turpina vienu no mākslas muzejam “Rīgas Birža” tik svarīgajiem virzieniem – iepazīstināt skatītājus ar 20. Gadsimta mākslas vēsturei, šajā gadījumā – ar tik spilgtu un neparastu kontrkultūras parādību kā NO!art kustība,” stāsta muzeja vadītāja Daiga Upeniece.
“Šīs izstādes tēma ir gan Ņujorkas 60.gadu mākslas dzīve, andergraunds un NO!art, gan tādas lielās vēsturiskās traģēdijas kā ebreji un holokausts,” atzīmē izstādes kuratore Ivonna Veiherte.
Izstādes “Boriss Lurje un NO!art” norise Rīgā ir svarīga, jo Lurje ir īpaši ar to saistīts. No 1925. gada līdz II pasaules karam Lurjē ģimene dzīvoja Rīgā (dzimis mākslinieks Ļeņingradā). Viņš apmeklēja vācu ģimnāziju un prata latviešu valodu.
1940. gadā pusaudzi apcietināja nacisti, un četrus gadus viņš pavadīja dažādās koncentrācijas nometnēs, arī bēdīgi slavenajā Būhenvaldē.
Atgriešanās Rīgā notika 1975. gadā, un visas atmiņas, tikšanās un savas emocijas mākslinieks aprakstījis savos vēl nepublicētajos memuāros ar nosaukumu “In Riga”.
