Amatpersonas taisnojas, kāpēc vairāk trūkst latviešu bērnudārzi 3
Vietas Rīgas bērnudārzos aizņem arī bērni, kuri Rīgā nedzīvo, kaut ir vai bijuši deklarēti galvaspilsētā. Tāpēc, kamēr netiks mainīta valstī spēkā esošā deklarēšanās sistēma, garas rindas uz bērnudārziem galvaspilsētā, visticamāk, saglabāsies.
Tāds bija viens no secinājumiem, kas vakar izskanēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā, kur kārtējo reizi sprieda par pirmsskolu pieejamību. Problēmu bija aktualizējis “Vienotības” frakcijas deputāts Uģis Rotbergs, bet, kā norādīja komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane, par bērnudārzu problēmu komiteja runājot vismaz reizi gadā.
Kā “Latvijas Avīze” jau rakstīja, cik tieši bērnu gaida vietu pašvaldības bērnudārzā, nav zināms, jo Rīgas dome šo skaitu fiksē tikai rudenī, kad liela daļa rindā gaidītāju tikko uzņemti bērnudārzos. Šā brīža situācija netika atklāta arī komitejas sēdē, kaut no atbildīgo amatpersonu teiktā varēja noprast, ka šobrīd rindā ir vismaz 7000 bērnu, kam jau pienāktos vieta bērnudārzā. Katru gadu pašvaldības bērnudārzos tiek uzņemti 6000 līdz 7000 bērnu. Oktobra sākumā rindā bija 1135 bērni, lielākoties pusotra līdz trīs gadu vecumā.
Rīgas domes Izglītības pārvaldes vadītājs Ivars Balamovskis uzskata: daļa no rindā esošajiem bērniem, iespējams, reāli nemaz nedzīvo galvaspilsētā, bet deklarēti Rīgā, lai varētu apmeklēt galvaspilsētas bērnudārzu.
Tādas aizdomas rada fakts, ka 669 no Rīgas bērnudārzu mazuļiem pēc uzņemšanas pirmsskolas izglītības iestādē mainījuši deklarēto adresi uz kādu no Pierīgas novadiem. Aplēsts arī, ka gadā kā rīdzinieki piedzimst tikai aptuveni 3000 bērnu, bet deklarēti un bērnudārza rindās gadā tiek uzņemti pat 6000 mazuļu. I. Balamovskis uzskata, ka nepieciešams sakārtot iedzīvotāju deklarēšanās sistēmu, jo esošā ļauj pārāk brīvi deklarēties tur, kur patiesībā nedzīvo.
Aplēsts arī, ka no tiem bērniem, kuri pieteikti Rīgas centra bērnudārzos, tikai piektā daļa dzīvo to tuvumā, jo vecāki mēdz izvēlēties bērnudārzu darbavietas apkaimē. Piemēram, kad Skanstes ielas apkārtnē sabūvēja lielas biroju ēkas, uzreiz pieauga pieteikumu skaits tuvumā esošajos bērnudārzos.
Atbildīgās amatpersonas arī atzina: neraugoties uz bērnudārzu trūkumu, nākamā mācību gada sākumā vietu skaits pirmsskolās netiks palielināts. Lielākais pieprasījums pēc vietām dārziņos ir Rīgas centrā, kur pašvaldībai nav zemes jaunu bērnudārzu būvniecībai. Kur iespējams, tur jau uzbūvētas piebūves. Viena jauna bērnudārza būvniecība centrā gan plānota, taču celtniecība sāksies tikai 2020. gadā. Pateicoties šim un citiem projektiem, nākamajos gados Rīgas bērnudārzos tomēr vajadzētu būt par 700 vietām vairāk nekā pašreiz.
Taču, ja būs vairāk bērnudārza grupu, pašvaldība vēl vairāk izjutīs pedagogu trūkumu. Lai vismaz daļēji risinātu šo problēmu, Rīgā sākts ieviest sistēmu, ka grupā uz maiņām strādā nevis divi pedagogi, bet tikai viens pedagogs ar diviem pedagoga palīgiem. Tādā gadījumā pedagoga slodze ir 40 stundas nedēļā un alga ir 964 eiro, kamēr citiem bērnudārza audzinātājiem Rīgā alga ir 760 eiro.
Iepriekš atbildīgais departaments apgalvoja, ka neuzskaita, cik daudz bērnu gaida rindā uz latviešu bērnudārziem vai grupām un cik – uz krievu. Tagad, pēc deputātu pieprasījuma, dati tomēr bija apkopoti un secināts, ka 65 procenti bērnu pieteikti uz latviešu bērnudārziem un tikai 35 procenti uz mazākumtautību dārziņiem. No oktobrī rindā fiksētajiem mazuļiem 736 bija pieteikti pirmsskolas izglītībai latviešu valodā, bet 397 izvēlējušies mazākumtautību bērnudārzu.
Tā kā Rīgā šobrīd darbojas 794 latviešu bērnudārza grupas un 564 – mazākumtautību, skaidrs, ka rindas uz latviešu dārziņiem ir garākas. U. Rotbergs pat aplēsis: ja ģimene izvēlējusies latviešu bērnudārzu, vidēji rindā jāgaida vienu gadu ilgāk nekā tad, ja izvēlēts būtu krievu dārziņš. Taisnojoties par radušos situāciju, I. Balamovskis norādīja, ka vecākiem ir tiesības bērnam izvēlēties arī mazākumtautību bērnudārzus, tāpēc šāda iespēja jāpiedāvā.
U. Rotbergs gan pauda viedokli, ka pašvaldībai aktīvāk jārīkojas, lai mainītu latviešu un mazākumtautību grupu proporciju atbilstoši pieprasījumam. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis skaidroja, ka aktīvāk mainīt šo proporciju liedz pedagogu trūkums. Ne vienmēr mazākumtautību programmā strādājošs pedagogs spēj strādāt arī latviešu grupā.
“Pat ja pedagogs latviešu valodu zina labi, tāpat ir akcents un vecāki nav apmierināti, ja audzinātāja saka “kakis”, jo bērni šajā vecumā atdarina pieaugušo runu,” piebilda departamenta pirmsskolu nodaļas vadītāja Iveta Nagla. Lai uzlabotu valsts valodas zināšanas, daudzi mazākumtautību skolotāji sestdienās mācoties.
Rīgas domes amatpersonas arī uzskata: valstij pilnībā jāmaksā algas pirmsskolu pedagogiem (šobrīd valsts maksā tikai tiem bērnudārzu skolotājiem, kuri sagatavo skolai piecgadīgos un sešgadīgos bērnus). Tad pašvaldība savu finansējumu varētu izlietot, maksājot pedagogiem, piemēram, piemaksas, lai bērnudārzu audzinātāju darbs būtu finansiāli pievilcīgāks.
Rīgas domes vicemērs Oļegs Burovs vakar komitejas sēdē atzina, ka pirms pieciem gadiem pieļauta kļūda, atsakoties no idejas būvēt bērnudārzu Tallinas ielā. Tolaik Rīgas dome plānoja par sešiem miljoniem eiro, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, uz pašvaldībai piederošas zemes celt modernu bērnudārzu. Bija jau izstrādāts arī tā projekts, taču augsto izmaksu dēļ pašvaldība no ieceres atteicās un zemesgabalu apmainīja pret zemi, uz kuras atrodas Rīgas 21. vidusskola.
