Rīgas Austrumu slimnīcā onkoloģiskajai pacientei veikta Latvijā unikāla operācija 0
Lai uzlabotu turpmākās dzīves kvalitāti, atveseļojoties pēc smagas onkoloģiskas slimības, šī gada februārī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā kādai 36 gadus jaunai pacientei tika veikta Latvijā unikāla un sarežģīta operācija – rokā esošo limfvadu piešūšana vēnām, aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Ilga Namniece.
“Ārvalstīs šādas operācijas tiek veiktas jau 15 gadus. Latvijā šādu operāciju Austrumu slimnīcā veicām nupat – februārī,” atzīmē slimnīcas Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas ārsts-mikroķirurgs Jānis Zariņš.
Pēc kombinētas krūts vēža terapijas pacientei rokā attīstījās limfātiskā tūska, kuras ietekmē tika traucēta limfas attece. Pēcoperācijas periodā vairākkārt attīstījās mīksto audu infekcijas. Tāpat pacientei bija palielinājies rokas apjoms, kas neļāva veikt ierastās ikdienas aktivitātes un radīja dažādas neērtības.
Kā skaidro Zariņš, limfostāzes gadījumā tiek izmainīta audu fizioloģija, pasliktinās dzīšana un ātrāk veidojas iekaisuma procesi. Baktērijas, kas ierastos apstākļos atrodas uz ādas, minētajos gadījumos spēj ierosināt mīksto audu iekaisumus.
Tādējādi pacientiem bieži ir apgrūtinātas kustības un parādās arī jušanas traucējumi. Komplicētākos gadījumos nākas atteikties no ikdienas darbiem, hobijiem vai fiziskām aktivitātēm. Diemžēl tiek būtiski ietekmēta šo cilvēku dzīves kvalitāte. “Tas bija izaicinājums – izdomāt un rast risinājumu – kā varētu palīdzēt šiem pacientiem,” stāsta Zariņš.
Slimnīcas pārstāve skaidro, ka pirms operācijas bija nepieciešama rūpīga sagatavošanās, kas nebūtu iespējama bez pacientes ikdienas procesu izpratnes, sadarbības un iesaistes. Pacientei pirms operācijas bija jāveic limfodrenāžas masāžas, fizioterapijas vingrojumus, tāpat bija jāiegādājas kompresijas apģērbs un jānēsā tas ik dienas.
Rīgas Austrumu slimnīcas piektā gada ķirurģijas rezidents Jānis Pāvulāns atzīmē, ka ideja par limfvadu izgaismošanu ar kontrastvielu radās mikroķirurgam Zariņam, vērojot mūsu darbu blakus operāciju zālē. Operējot žultsakmeņus, tiek veikta fluorescenta žults vadu izgaismošana, kas ļauj ieraudzīt žultsvadus pat situācijās, kad tos klāj ievērojams apkārtējo audu daudzums vai ir attīstījies smags iekaisums.
Parastos apstākļos, pēc Pāvulāna paustā, neizmantojot fluorescences efektu, žults vadus ieraudzīt nav iespējams, un tas palielina iespēju tos operācijas laikā traumēt. Tādējādi šī metode ievērojami uzlabo pacientu drošību. Tā arī radās ierosme – izmantot minēto iekārtu arī faktiski “neredzamo” limfvadu izgaismošanai un atrašanai, skaidro mediķis.
“Veicām limfvadu izgaismošanu, izmantojot infrasarkanās gaismas kameru un indocianīna zaļo kontrastvielu. Ļoti būtiski bija atrast funkcionējošus limfvadus, ko varētu savienot ar vēnu. Cilvēkam ir ļoti daudz limfvadu. Vienā rokā to var būt pat 100 un vairāk, un izmēra ziņā tie ir 0,2 līdz 0,5 milimetri. Tā ir supermikroķirurģija,” skaidro Zariņš.
Operācija izdevusies tostarp pateicoties Rīgas Austrumu slimnīcā pieejamajai aparatūrai un kolēģu iesaistei. Lai varētu veikt šo sarežģīto operāciju, pēc Zariņa paustā, ar ķirurģijas galveno speciālistu Haraldu Plaudi un ķirurģijas rezidentu Jāni Pāvulānu tika panākta vienošanās par “Karl Storz D-Light P” sistēmas izmantošanu.
Operācija kopumā ilga trīs stundas, un tās laikā pacientei rokā tika veikti divi nelieli iegriezumi aptuveni 2,5 centimetru garumā, caur kuriem tika veikta limfvadu un vēnu sašūšana. Kopā tika veiktas trīs limfovenozas anastamozes, savukārt funkcionējošie limfvadi tika izvēlēti pēc lokalizācijas, tādējādi panākot iespējami labāko rezultātu limfas atteces uzlabošanā un tūskas samazināšanā pacientei.
Operācija noritēja veiksmīgi, un šobrīd pēcoperācijas periodā paciente turpina rehabilitāciju, apmeklē fizioterapeitu, kā arī nēsā kompresijas apģērbu.
Zariņš atzīmē, ka limfostāze izveidojas onkoloģiskajiem pacientiem pēc kombinētas ārstēšanas terapijas, visbiežāk – ja tiek diagnosticēts krūts vēzis, ginekoloģiskas saslimšanas un melanoma.
Operāciju veica multidisciplināra Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas mediķu komanda, kuras sastāvā bija mikroķirugs Zariņš, plastiskās ķirurģijas rezidents Kristaps Blūms, plastiskās ķirurģijas rezidents Vadims Ņefjodovs, plastiskās ķirurģijas rezidents Kirils Jurševičs un anesteziologs Arkādijs Aļbovs.
Tāpat komandas sastāvā bija stacionāra “Gaiļezers” mediķi – Anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsa Irina Oļehnoviča, Operāciju bloka operāciju māsa Jūlija Mirošņičenko un Kristīna Zolmane un Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas virsmāsa Ieva Bernarde.
Operācija noritējusi veiksmīgi arī pateicoties ķirurģijas rezidentam Jānim Pāvulānam, stacionāra “Gaiļezers” Operāciju bloka virsmāsai Līgai Skujai-Petruševičai un ķirurģijas galvenajam speciālistam Plaudim.
Rīgas Austrumu slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde valstī. Katru gadu slimnīcas stacionāros ārstējas aptuveni 70 000 pacientu, dienas stacionārā vairāk nekā 20 000 pacientu, bet ambulatori veselības aprūpes pakalpojumus šeit saņem vairāk nekā 760 000 pacientu.
