Ņiluškam nervi netur noraudzīties, kā grūst un brūk kaķuvīra uzceltā “tūkstošgadīgā valsts valstī”. Egila Līcīša feļetons 11
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ieceļotāju publikas gaumei ilgus gadus atbilstošam Ņiluškam, protams, pašreizējā brīdī labāk atrasties 1000 kilometrus tālu no Rīgas.
Šī domes surogātpriekšsēdētāja Nila Vaļerjeviča vadībā tika izstrādāta savējo brangas ēdināšanas sistēma un amatu sadales tīkls, kurš palīdzēja apsaimniekot Latvijas Republikas galvaspilsētu kā savu kabatu. Podlaižas Centrāltirgū, krējumlaižas “Rīgas satiksmē”, bļodlaižas “Rīgas namu pārvaldniekā” un daudzās citās vietās bij tik labi un trekni ēduši, par goddevīgu klausīšanu pelnīdami pa 50–70 un līdz pat 100 000 eiro gadā, ka šmakstināja vien! Viņi vēl nav atēdušies.
Šiem slīpētiem cilvēkiem pietiek nekaunības, lai kandidētu atkārtoti kā “Saskaņas”, tā raskoļņiku un atlūzu listēs un aiz priekšgalā izbīdīta nevainīga puisēna muguras turpinātu izlikties par darbaļaužu īstenajiem draugiem un viņu interešu aizstāvjiem!
Nu pagaidiet, visam ir robežas. Sociāldemokrāti gandrīz visos laikos Latvijā ir vajāti, un pilsētnieki, pacietuši desmit gadus ilgušo kreiso varas slogu, beidzot pieprasa korumpētiem sociķu mūdžiem atmaksu.
Pat Rumānijā ekspremjers par divu fiktīvu darba vietu organizēšanu pietuvinātām personām dabūja trīs gadus aiz restēm. Francijā ekspremjeru grib bargi sodīt par sievas “nodarbināšanu” uz nodokļu maksātāju rēķina. Bet Rīgā tā tika mielota puspartija!
Ja Latvijā joprojām valda likums, kārtība, policija un tiesas, “Saskaņas” sociķiem patiesībā būtu jābēguļo un jāatgriežas pie funkcionēšanas pagrīdes organizācijā, nevis jāprovē vēlreiz tikt klāt pie atlikušajiem Rīgas desu un cauraudža krājumiem.
Bet atstāsim Nilu Ušakovu pagaidām Briselē, strīdoties ar sociālistu grupas kolēgām par kādu vietu Kārļa Kautska rakstos, jo sestdien rīdzinieki nodos Rīgas atslēgas paturēt citās rokās. Kādās – par to labi pateicis vecais skolmeistars Jānis Greste: amati un vietas jādod cilvēkiem, kuru rokas un sirdis ir šķīstas un tīras.
Saskaņiešiem no uztraukuma šodien šaudās aste, ir grūti slēpt no zābaka ārā lienošu āža kāju un to, ka viens rags jau nolauzts, otrs vēl knapi turas. Tāpēc:
– Mīļais latvieti, neķer kreņķi, ka reitingi nav godīgi un nav piešķīruši tavai partijai godpilno pirmo vietu vai pietiekami daudz atbalsta punktu!
– Patriot, nesapsihojies, ka nav izdevies izveidot vienotu nacionālo spēku listi!
– Mīļo cilvēk, nesāpinies velti, ka politiskās reklāmas ir ar gaužām vāju izdomu!
– Mīļais draugs, nepinkšķi, ka tava balss neko nenozīmē!
– Jaunais cilvēk, nečīksti un negruzījies kā veca sieva, ka nav pieejams e-balsojums, pacel vienreiz savu pēcpusi no izsēdētā dīvāniņa datora priekšā – tas prasīs tikai vienu procentu no tavas dienā tērētās enerģijas un pusstundiņu no 24 h laika, lai nahrenizētu un patriektu izkurtējušo Rīgas pilsētas pārvaldi!
– Mīļais rīdziniek, nešņāc, ka te nekādas pārmaiņas nav iespējamas – pārmaiņas ir nepieciešamas, tas visiem ir acīmredzami, paver ceļu jaunajiem!
Dārgie pilsētas iedzīvotāji – lai atsvabinātu Rīgu no slāviskās varas ar aziātiskām pārvaldes metodēm, lai Latvijas galvaspilsēta atkal pievienotos valsts dzīves ritējumam, EJIET UN NOBALSOJIET!
Citādi, galu galā, ko par mums teiks Eiropā? Ka mūsu galvaspilsēta izskatās pēc Krievijas provinces un ka mēs tā necienām savu valsti, ka tās galveno pilsētu gadiem ilgi atstājam sīku zaglēnu branžas varā.
Citādi – kā atkal nopūtīsies Latvijas lauku cilvēki – ja Rīgu vēl uz pieciem gadiem nodod saskaņiešiem, tad to mūžam no krieviem neatgūsim?
Par laimi Latvijai, par mierinājumu lauciniekiem var droši teikt – tā nenotiks!