Rīgas 1. slimnīca – kā cienījama dāma pēc plastiskās operācijas 0
Rīgas 1. slimnīca ir krasi mainījusi iekštelpu izskatu, un līdz rudenim tiks pabeigta arī dažu korpusu ārskata uzlabošana. Rīgas dome savas slimnīcas atjaunošanā iegulda šajā gadsimtā lielākās investīcijas – gandrīz četrus miljonus latu, stāsta pašvaldības Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs. Pašvaldība vēlas, lai slimnīca ar vēsturi izskatītos kā cienījama dāma pēc plastiskās operācijas.
Slimniekiem vairs nebūs jādrūzmējas uzņemšanas nodaļā, jo tāpat kā bankā vai pastā katrs saņems numuru un gaidīs izsaukumu uzgaidāmajā telpā. Uzņemšanas nodaļa būs paredzēta plānveida pacientiem, un, kā sacīja slimnīcas valdes loceklis ķirurgs Juris Žarinovs, tur nebūšot jāgaida ilgāk par stundu. Arī agrāk, kad slimnīcā ieveda akūtos pacientus, viņiem nebija jāgaida piecas un sešas stundas, kamēr nokļūst nodaļā. Pat divas stundas bija pārāk ilgi, un mediķi atceras, ka slimnīcas ikdienas operatīvajās sapulcēs tika analizēts, kāpēc tas tā noticis.
Kur iepriekš atradās uzņemšanas nodaļas telpas, tagad ierīkotas ģimenes ārstu prakšu telpas, kas gaumīgi izremontētas. 17. korpusa iekšdarbi jau pabeigti, un sākušas strādāt acu un LOR nodaļas, kas agrāk atradās 1. korpusā pie slimnīcas ieejas vārtiem. Augstāk izvietotas divas sociālās aprūpes nodaļas, kur par Rīgas domes līdzekļiem vienlaikus var aprūpēt 60 rīdziniekus un kur strādā gan neirologs, gan terapeits. Pacienti tur drīkst uzturēties, ilgākais, divus mēnešus. J. Žarinovs gan sacīja, ka tur netiekot uzņemti cilvēki, no kuriem piederīgie grib tikt vaļā, kamēr paši, piemēram, dodas atvaļinājumā vai kur citur. Pārsvarā šajās nodaļās ārstējas slimnieki, kam ir hroniskas kaites vai kuriem glābta dzīvība kādā no lielajām Rīgas klīnikām un pēc tam viņi pārvesti šurp. Te nokļūst arī pacienti, kuriem veselības stāvoklis ir tik smags, ka jāpalīdz ar cieņu nomirt. Sociālās aprūpes nodaļās uzņem slimniekus no reģioniem, taču tad par katru dienu pašam jāmaksā 13 lati.
Nodaļās ir uzstādītas mūsdienīgas ventilācijas iekārtas. Šajā slimnīcas korpusā ir iekārtots arī lifts, kurā vajadzības gadījumā var iebraukt ar slimnieka gultu. Savukārt 1. korpusā, kur kādreiz bija acu un LOR nodaļas, patlaban notiek remontdarbi, jo tur trijos stāvos būs izvietota poliklīnika.
Uz Rīgas 1. slimnīcas dienas stacionāriem brauc pacienti no visas Latvijas. Slimnīcā ir dienas stacionārs gan vēdera ķirurģijā, gan uroloģijā un ginekoloģijā, kā arī traumatoloģijā. Tur strādā arī neiroķirurgi un darbojas terapeitiskais dienas stacionārs ar neiroloģisku un kardioloģisku profilu. “Mēs spējam sniegt daudzveidīgu medicīnisko palīdzību, jo ārstiem ir augsta kvalifikācija. Problēma tā, ka par dažām operācijām pacientam jāmaksā pilnībā no savas kabatas. Piemēram, ja ir jāoperē zarnas vai kuņģis vai arī nepieciešama muguras operācija. Parasti pēc ķirurģiskajām operācijām slimnieki paliek slimnīcā vismaz diennakti. Tas gan ir viesnīcas pakalpojums, par kuru jāmaksā 12 lati,” stāsta ārsts Žarinovs.
O. Burovs pastāstīja, ka šogad tiks pabeigts tehniskais projekts operāciju bloka izstrādei. Tikšot izveidotas sešas moderni aprīkotas operāciju zāles.
Pirms neilga laika Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs aicināja atjaunot valsts finansējumu Rīgas 1. slimnīcai 24 stundu neatliekamās palīdzības sniegšanai, kā tas bija līdz 2010. gadam.
Sazinoties ar Veselības ministrijas valsts sekretāru Rinaldu Muciņu, noskaidroju, ka Rīgas vadības ideja ir diezgan utopiska, jo ministrijas plānos nav atjaunot 1. slimnīcā diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tikšot nostiprinātas jau pastāvošās neatliekamās palīdzības slimnīcas, īpaši Stradiņa slimnīca. Bet 1. slimnīcā ministrija plāno paplašināt sociālās aprūpes apjomu, kā arī dot iespēju iedzīvotājiem saņemt plašāku medicīniskās aprūpes klāstu steidzamās medicīniskās palīdzības punktā un uzlabot ambulatoro aprūpi. R. Muciņš neuzskata, ka 1. slimnīca varētu palīdzēt atrisināt Stradiņa slimnīcas uzņemšanas nodaļas problēmas – tai pašai būšot jātiek galā ar savām problēmām, protams, piepalīdzot ar finansējumu no ministrijas puses.
Taču liela daļa 1. slimnīcas mediķu ir jau pieraduši pie normāla darba režīma, un viņiem esot grūti iedomāties, ka atkal vajadzēs dežurēt pa naktīm. Patlaban dienas stacionārs strādā līdz pulksten 19, poliklīnika un steidzamās palīdzības punkts – līdz pulksten 20. Kaut gan 1. slimnīcā ir augstas kvalifikācijas ārsti, tomēr ar viņiem vien nepietiktu, ja atjaunotu darbu 24 stundu režīmā.
Stradiņa slimnīcas valdes pārstāvis Guntis Bahs pirms kāda laika man sacīja, ka uz 1. slimnīcu varētu pārvietot arī daļu no slimajiem bezpajumtniekiem un alkoholiķiem, tādējādi atslogojot Stradiņa slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Tomēr ne pilsētas pašvaldības, ne 1. slimnīcas vadība nepiekrīt šādam risinājumam. Ja jau Stradiņi, pirms likvidēja 1. slimnīcu, solīja, ka varēšot uzņemt visus, kam nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, tad lai paši vien tiekot galā. Arī 1. slimnīcas mediķi kādreiz snieguši medicīnisko palīdzību gan bomžiem, gan alkoholiķiem, tikuši galā. J. Žarinovs aicina Veselības ministriju apzināt, cik daudz šādu cilvēku tiek ievests slimnīcās, jo tikai tad varēs saprast, cik liela ir šī problēma valstī.
Uzziņa Rīgas 1. slimnīcai 2012. gadā no valsts budžeta piešķirti 2 588 000 latu. Tomēr iestādes vadība uzskata, ka dienas stacionāriem vajadzētu lielākas valsts kvotas, jo slimnīcas iespējas ir lielākas, nekā to ļauj piešķirtais finansējums. 2011. gadā Rīgas 1. slimnīcas dienas stacionāros ārstējās 12 842 pacienti, poliklīniku apmeklēja 46 400 slimnieki. Pērn slimnīcā izdarīti 295 000 izmeklējumu; iestāde ir iegādājusies modernu angiogrāfu, kas atradīsies terapijas dienas stacionārā. Dārgos magnētiskās rezonanses izmeklējumus veic privāta medicīniska firma turpat slimnīcas teritorijā. |
