Liāna Langa: Rīgā ar steigu būtu atjaunojam galvenā mākslinieka amats 8
Liāna Langa, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Šogad valsts patriotu nedēļu nedaudz pabojāja skandāls, kas izcēlās ap Rīgas domes publiskajā telpā izvietoto svētku sveiciena dizainu.
Šur tur pilsētā izvietotie tablo ar gaismas burtiem rakstītām dainu rindām priecēja, savukārt uz tumšā fona redzamās mākslinieka Paula Liepas dizainētās dinamiski skrejošās oranžās līnijas daudziem asociējās ar Georga lentēm, izraisot plašas diskusijas soctīklos. Kā allaž, publika sadalījās divās daļās – Paula Liepas līdzjutēji stāstīja par mākslinieka īpašo Latvijas 103. dzimšanas dienai veltīto iedvesmošanos no kāda latvju arheoloģiskā tautas tērpa, savukārt kritiķi apcerēja savas drīzāk negatīvās un neizpratnes ēnotās impresijas, ko šie grafiskie dizaini izsauca.
Katrā ziņā tie nepacilāja mūsu valsts lielākajiem ikgadējiem svētkiem – Lāčplēša dienai un Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai.
Galu galā lieli tumši laukumi uz afišu stabiem un lielajiem dēļiem tumšajā novembrī ir vienkārši grūti saskatāmi, tādēļ diez vai funkcionāli.
Savukārt pilsētas vadības apsveikumam plašām ļaužu masām būtu jābūt saprotamam un nepārprotamam. Tas nav laikmetīgās mākslas darbs izstāžu zālē ar vairāku kuratoru skaidrojumiem. No otras puses, centieni darīt pilsētvidi laikmetīgu ir tikai apsveicami, tomēr tie vēlami daudz veiksmīgākā un pārdomātākā izpildījumā. Nez, kurš Rīgas domē tos profesionāli izvērtēja un akceptēja?
Apsveikumi krievu valodā no Rīgas domes mājas lapas tika ar steigu izvākti, pateicoties dažu domnieku iebildumiem. Ātri vien arī noskaidrojās, ka ārkārtīgi līdzīgi veidots Paula Liepas darbs ar nosaukumu “XXX” kopš 2019. gada atrodas Latvija Mākslinieku savienības kolekcijā, līdz ar to diez vai iedvesma no tautas tērpa gūta tieši šiem valsts svētkiem.
Varbūt tomēr nevajadzētu blefot? Kā arī orientēties sociālpolitiskajā kontekstā un sabiedrības noskaņojumā pēc Krimas pussalas okupācijas un kara uzsākšanas Austrumukrainā, kurā Georga lentes kā agresijas simbols tika plaši izmantotas? Latvijā nav vajadzīgas šādas asociācijas, vēl jo vairāk valsts svētkos.
Šogad Rīgas dome nez kādēļ bija izlēmusi atteikties no Latvijas valsts simbolu izmantošanas savā apsveikumā rīdziniekiem, un atkal jau – šai iecerei tika izvēlēts gauži nepareizs gads.
Varbūt Rīgas domē un sabiedriskajos medijos kādam tomēr būtu bijis jāzina, ka tieši 2021. gadā Latvijas Republikas proklamēšanas diena ir īpaši nozīmīga, jo mūsu valsts simboli – karogs un ģerbonis – svin savu simtgadi. 1921. gada 15. jūnijā tie tika apstiprināti Satversmes sapulcē. Savukārt pirms 30 gadiem, 16. janvārī, tika atjaunots Latvijas Republikas valsts karoga statuss. Tādēļ atteikšanās no tiem šķiet nevis laikmetīga, bet gan diemžēl – drīzāk nezināšanas diktēta.
Man nav zināms, kādā veidā notiek lēmumu pieņemšana Rīgas domē, tomēr bēdīgi slavenais murālis uz skolas sienas un tā nesaskaņošana ar pašu skolu, nozīmīgāko valsts svētku problemātiskais dizains bez valsts simboliem apliecina, ka visdrīzāk iztrūkst kāda būtiska posma kvalitātes nodrošināšanai un garantijai.
Rīgā ir pilsētas galvenais arhitekts, šķiet, ar steigu būtu atjaunojams galvenā mākslinieka amats. Tam būtu jābūt pieredzējušam profesionālim ar attīstītu laikmetīguma un stila izjūtu, kuram uzticētos gan Rīgas dome, gan rīdzinieki. Tas nebūtu nekas jauns, neparasts un nebijis – viss reiz jau bijis. Un viņam, protams, nebūtu jāpilda cenzora loma, bet gan jārūpējas, lai Rīgā publiskajā telpā parādītos tikai nepārprotami augstas kvalitātes darbi.
