VIDEO. Rīgai draud būtisks kapa vietu trūkums: Bolderājas un Jaunciema kapos vietas pietikšot vien pāris gadiem 35
“Agri vai vēlu Rīgā sāks pietrūkt kapa vietu, tā ir jebkuras lielas pilsētas problēma,” TV24 raidījumā “Uz līnijas” zina teikt Rīgas kapsētu pārvaldes priekšnieka p.i. Gints Zēla. Bolderājas un Jaunciema kapos vietas pietikšot vien 7-20 gadiem, tāpēc jādomā, kā izmantot un paplašināt esošās kapsētas un kā racionāli izmantot nekoptās kapu vietas. Patlaban Rīgā top arī jauna kolumbārija projekts, kuru iecerēts realizēt nākamgad.
Rīgā viens kolumbārijs jeb būve, kur pēc kremācijas glabā urnas ar mirušā pelniem, atrodas 2. Meža kapos, taču diemžēl tas jau ir aizpildīts. Otrs kolumbārijs, kā stāsta Gints Zēla, esot projektēšanas beigu stadijā un nākamgad, ja viss ritēs pēc plāna, tiks izsludināts iepirkums uz būvniecību un sāksies celtniecība.
“Jaunais kolumbārijs atradīsies 1. Meža kapos. Maksimāli īsā laikā centīsimies visu pabeigt, lai cilvēki vai iegādāties urnām vietu,” tā Gints Zēla. Tiesa, ar to apbedījuma vietu problēma atrisināta nebūs, jo esošajās kapsētās vietu kļūst arvien mazāk. “Patlaban atvērtās kapsētas Rīgā ir Bolderājā un Jaunciemā. Bolderājā vietas pietiks vēl kādiem septiņiem gadiem, Jaunciemā teritorija ir plašāka – tur varētu būt kādi 15, ja ne visi 20 gadi.”
Gints Zēla arī cer, ka topošais Kapsētu likums sakārtos vairākus neskaidrus jautājumus. “Šobrīd valstī nav vienotas kārtības, kādā ir piešķiramas kapa vietas, kā arī nav arī vienota regulējuma par to zaudēšanu, ja kapa vieta netiek kopta – Rīgā, piemēram, tie ir trīs gadi, bet ārpus Rīgas vienā pašvaldībā tie ir pieci gadi, citā mazāk, īsāk sakot, katrā vietā savādāk. Savukārt par urnām ir noteikts, ka tā jāierok vismaz 70 centimetru dziļumā un vienā kapa vietā var ievietot 50 urnas. Būtībā ar vienu kapa vietu var pietikt ļoti lielai ģimenei. Savukārt, kur un kaisīt pelnus – jūrā vai mājās pie mīļās ābeles – neviens normatīvais akts neaizliedz darīt. Viss atkarīgs no cilvēka izpratnes par kapu kultūru.”
