Rīgā vidējs pārtikas cenu līmenis, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm 0
Rīgā ir vidējs pārtikas cenu līmenis, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) apkopotā informācija.
Šogad jūnijā no 44 apskatītajiem pārtikas produktiem 11 produkti Rīgas lielveikalos bija dārgākie Baltijā, bet 13 produkti – lētākie. Viļņā bija nopērkami 14 dārgākie un 18 lētākie produkti, savukārt Tallinā bija 19 dārgākie un 13 lētākie produkti Baltijā.
Rīgā bija nopērkams Baltijā lētākais 82,5% sviests, “Edam/Gouda” tipa siers, liellopu fileja, kviešu milti, cukurs, importa tomāti, “Golden Delicious” āboli, apelsīni, vodka 40%, dzeramais ūdens, “Kelloggs Original” pārslas un “McDonald” “BigMac”, savukārt visdārgākie bija dabiskais jogurts, cūkgaļas fileja, kartupeļi, burkāni, kāposti, sīpoli, “Coca-Cola”, “Evian” minerālūdens, “Lipton Yellow Label” tēja, siers “Brie President”.
LTVC dati liecina, ka pārtikas produktu cenas Eiropas Savienības valstīs ir ļoti atšķirīgas. Piemēram, 3,5% litrs piena Tallinā maksā 0,90 eiro, Rīgā – 0,86, Viļņā – 0,85, Varšavā – 0,61, bet Berlīnē – 0,97 eiro, viens kilograms broilera Tallinā maksāja 2,62 eiro, Rīgā – 2,70, Viļņā – 2,85, Varšavā – 1,79, Amsterdamā – 5,00 eiro. Desmit lielās olas Tallinā maksāja 1,43 eiro, Rīgā – 1,55, Viļņā – 1,63, Prāgā – 1,38, Berlīnē – 2,49 eiro, “Kellogg’s Original” pārslas 375 grami Tallinā maksāja 2,18 eiro, Rīgā – 1,49, Viļņā – 1,82, Varšavā – 0,95, Berlīnē – 2,29 eiro, 0,5 litri “Coca-Cola” Tallinā maksāja 0,77 eiro, Rīgā – 0,78, Viļņā – 0,72, Varšavā – 0,63, Helsinkos – 1,82 eiro.
“Rīga jau labu laiku ir apmēram pa vidu pārtikas cenu līmenī Baltijas valstīs. Pagājušā gada pirmajā pusē bija cenu kāpums, kas vairākus produktus Rīgā padarīja par dārgākajiem Baltijā, bet tagad tas ir apstājies. Tradicionāli Rīgā ir lētākie miltu izstrādājumi un liellopu gaļa, bet dārgākā cūkgaļa, Lietuvā ir lētākie piena produkti un šokolādes izstrādājumi, bet Tallinā – gaļas izstrādājumi, kas saistīts ar katras valsts atsevišķu nozaru konkurētspēju,” paskaidroja LTVC vadītāja Ingūna Gulbe.
Viņa atzina, ka slikti ir tas, ka Tallinā ir lētāki dārzeņi nekā Rīgā. “Visu gadu Rīgā ir nopērkami Igaunijā audzēti svaigi salāti podiņos un svaiga burkānu sula, jo mums tomēr ir klimata priekšrocības. Izdarot spriedumus par pārtikas cenām, ir jāņem vērā arī ļoti atšķirīgās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pārtikas produktiem dažādās valstīs. Piemēram, Ungārijā vispārējā PVN likme ir 27%, bet piena produktiem un maizei tā ir 18%, bet Polijā PVN likme lielākajai daļai pārtikas produktu ir 5–8%, kas arī daļēji izskaidro pārtikas produktu zemās cenas Varšavas veikalos,” norādīja Gulbe.
LTVC ir izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Kopš 2004.gada 1.maija LTVC ir uzdots vākt, apkopot un sniegt Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem. Iegūtā informācija tiek izmantota lauksaimniecības politikas veidošanai ‒ lauksaimniecības produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtību noteikšanai.
