Rīgā vēlas vairāk vietas gājējiem, velosipēdistiem un apstādījumiem 0
Aizvadītās nedēļas beigās Rīgas domē norisinājās intensīvās apmācības programmas “Radi Rīgu!” forums, kurā interesenti varēja uzzināt un diskutēt par piecu pilsētas apkaimju – Āgenskalna, Bolderājas, Daugavgrīvas, Čiekurkalna, Ziepniekkalna un Maskavas priekšpilsētas – attīstības vīzijām.
Zīmējumos, kartēs, shēmās un aprakstos ar šīm iecerēm un to autoriem līdz 1. aprīlim vēl var iepazīties domes vestibilā un internetā.
Daudz centru
Paši pēc savas iniciatīvas arhitekti un pilsētplānotāji apvienojās piecās komandās, lai aptuveni gadu, ieguldot savu brīvo laiku un līdzekļus, izstrādātu stratēģijas, kā varētu attīstīties ārējās telpas dažādās Rīgas vietās. Viņu vadmotīvs bija atziņa, ka teju visās Rīgas apkaimēs līdz šim par maz uzmanības veltīts iedzīvotāju dzīves kvalitātei, ko veido sakārtota un vizuāli pievilcīga publiskā telpa ar iespējām interesanti pavadīt brīvo laiku savu māju tuvumā. Ar autobusu izbraukājot visu pilsētu, no piecpadsmit apkaimēm dalībnieki izvēlējās piecas, kurām piedāvāt savus redzējumus vides pilnveidošanai.
Visu grupu kopējais mērķis bija attīstīt ideju par daudzcentru galvaspilsētu. Projektu veidotāji mēģina piedāvāt rīdziniekiem tādu dzīves vides modeli, kurš ļautu viņiem uz pilsētas centru vai, gluži pretēji, ārpus pilsētas, doties iespējami reti un lielāko brīvā laika daļu saturīgi pavadīt savu rajonu centros. Tālab viņi radījuši metus daudzveidīgām publiskajām telpām – parkiem, tirgus laukumiem, gājēju ielām, sporta laukumiem un pludmalēm.
Iedzīvotāju līdzdalība
Iecerētajām āra telpām jākalpo ne vien par atpūtas, bet arī satikšanās vietām apkaimju iedzīvotājiem, lai, iespējams, viņi saliedētos līdzīgās domubiedru grupās, kādas jau izveidojušās Pārdaugavā Kalnciema ielas kvartālā un Rīgas centrā Miera ielā.
“Ja cenšamies kaut ko radīt noteiktas vietas iemītniekiem, viņi šajā darbā ir jāiesaista, citādi viņi var nepieņemt pat vislabākās idejas. Turpretī, ja iesaistām ļaudis apkārtnes pilnveidošanā, viņi kā savus akceptē visdažādākos jauninājumus,” skaidro “Radi Rīgu!” koordinators, beļģu arhitekts un pilsētplānotājs Marks Geldofs.
Viņš stāsta, ka līdzīgi projekti jau veiksmīgi realizēti citur pasaulē, piemēram, Antverpenē, kur uz vairāku slēgtu dzelzceļa līniju atbrīvotās zemes izveidots parks, kura radīšanā sadarbojušies tuvējo apkaimju iedzīvotāji. Zīmīgi, ka tie bijuši imigranti no aptuveni 120 dažādām nācijām. Parka arhitekti strādājuši kā sociālie darbinieki, dodot milzīgu artavu arī sabiedrības integrācijā. Savukārt Starptautiskās arhitektu savienības ģenerālsekretārs, ainavu arhitekts Džordi Farando atgādina, ka vēl tikai pirms trīsdesmit gadiem Barselonas nemaz nav bijis Spānijas iedzīvotāju un tūristu domu kartē, bet pilsēta atdzimusi, tieši pateicoties mērķtiecīgai publiskās ārtelpas attīstīšanai.
Tomēr ne visu iedzīvotāji var izdarīt pašu spēkiem. Lai ikviens varētu justies ērti un droši pilsētas ārējā vidē, svarīgi ir, kā tajā organizēta satiksme. Visu piecu “Radi Rīgu!” projektu būtiska sastāvdaļa ir izmaiņas satiksmes plānojumā apkaimju centros un uz tiem. Turklāt visu projektu veidotāji daudz vairāk vietas nekā līdz šim galvaspilsētā vēlējušies atbrīvot gājēju, velosipēdistu kustībai un apstādījumu veidošanai, nevis automašīnām.
Viņi uzsver – lai pilsētas pastāvīgie iemītnieki justos labi, jāmazina tās tranzīta nozīme un jāveicina videi draudzīgas pārvietošanās tradīcijas pilsētā. Vienlaikus visu projektu būtiska sastāvdaļa ir arī piedāvājumi automašīnu stāvvietu trūkuma problēmas risināšanai.
Sola attīstīt visus
Katrs projekts tiecas savas apkaimes vaibstus galvaspilsētas veidolā iezīmēt ar kaut ko īpašu, tādu kā savas vietas zīmolu. Iedvesmu tiem arhitekti smēlušies jau esošajā. Piemēram, Ziepniekkalna darba grupa izsapņojusi līdzās savdabīgajam guļamrajona lepnumam – pilsētā garākajai dzīvojamajai mājai – veidot garāko pilsētas soliņu. Turpretī Bolderājas un Daugavgrīvas plānotāji iecerējuši sakopt ūdensmalas, uz palu laikā applūstošās pussalas ierīkojot daudzfunkcionālu “Līču loču parku”. Savukārt par Āgenskalna zīmīgāko vietu izvēlēts tirgus, kur atjaunot pagājušā gadsimta sākuma gaisotni ar laukumu un kafejnīcām, lai pilsētniekiem ir ērti tur satikties.
Neskatoties uz to, ka projekti ieceru vērienīguma ziņā ir ļoti atšķirīgi, Rīgas vicemērs Andris Ameriks atzinis, ka tie visi ir jāattīsta tālāk. Pilsētas stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs Guntars Ruskuls informē, ka visu piecu “Radi Rīgu!” darba grupu piedāvājumi iekļauti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai iesniegtajā prioritāšu sarakstā nākamajam Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma plānošanas periodam. Iedzīvotāji pašu spēkiem kādas no piedāvātajām iniciatīvām vara sākt īstenot jau tūlīt, bet pilsētas vadība šogad pilnveidos ieceres, lai tās varētu pretendēt uz pašvaldības vai ES finansējumu. Taču vairākumam ideju vēl trūkst, piemēram, tehnisko projektu. Tas nozīmē, ka vismaz līdz nākamajam gadam iedzīvotājiem acīmredzamus soļus projektu īstenošanā pilsēta vēl nespers.
