Rīgā tirgošanās vēl turpinās 0
“Partiju ambīcijas ir samazinājušās un cilvēki sāk noņemt sarkanās līnijas,” pirms došanās desmit dienu ilgā atvaļinājumā “Latvijas Avīzei” sacīja Rīgas mēra pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”). Par savām izredzēm saņemt deputātu vairākuma atbalstu 19. augustā paredzētajās domes priekšsēdētāja vēlēšanās viņš bija visai cerīgs.
Taču arī otrs amata pretendents – Viesturs Zeps (“Latvijas attīstībai”) – no domas kļūt par pašvaldības vadītāju vēl nav atteicies.
Kā viena, tā otra kandidāta izredzes ir no “Saskaņas” izslēgto četru deputātu rokās.
Neatkarīgo deputātu frakcija būtu gatava noslēgt sadarbības līgumu ar “Gods kalpot Rīgai” frakciju, aģentūrai LETA ir apstiprinājis tās vadītājs Valērijs Petrovs. Taču abu frakciju sarunas vēl esot “tikai diskusiju stadijā”.
Viens no bijušajiem saskaņiešiem ir vicemērs Vadims Baraņņiks, kura palikšana amatā ir neatkarīgo deputātu prasība. Savukārt “GKR” tuvākajam sabiedrotajam “Saskaņai”, kura ar saviem bijušajiem biedriem nekomunicē, pret to pagaidām vēl ir iebildumi.
Ja šīs pretrunas neizdosies pārvarēt, tad četri deputāti var arī nevienoties ar “GKR”, uz ko cer V. Zeps. Viņam šis atbalsts gan noderētu tikai tad, ja izdotos vienot visas labējās frakcijas un vēl trīs no tām aizgājušos deputātus, kuriem arī tagad ir sava frakcija.
Kurš būtu labāks Rīgas mērs?
V. Baraņņiks pārstāv Rīgas domi arī Rīgas brīvostas valdē. Tajā pašvaldība ir palikusi mazākumā, jo Eiropas Parlamenta deputāti Nils Ušakovs (“Saskaņa”) un Andris Ameriks (“GKR”) beidza pildīt ostas valdes locekļu pienākumus. Līdz ar to valde ir arī bez vadības.
Neoficiāli minēts, ka uz valdes priekšsēža vietnieka amatu pretendē arī V. Zeps, kurš ostā pārstāv nevis domi, bet valdību – viņu deleģēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. “Ir tāda bauma,” V. Zeps atbildēja uz “LA” jautājumu, vai viņš vēlētos ieņemt amatu arī brīvostā. Tās valdes priekšsēdētājs tradicionāli ir pašvaldības priekšsēdis vai viņa vietnieks.
Rīgas vicemērs O. Burovs, kas pilda arī domes vadītāja pienākumus, šonedēļ būs atvaļinājumā. Viņš pastāstīja, ka domes sēde ir plānota 19. augustā. Tajā paredzētas domes priekšsēža un arī viņa vietnieka vēlēšanas. O. Burovs apstiprināja, ka V. Baraņņiks varētu palikt vicemērs, bet otra vietnieka amatā būtu “Saskaņas” pārstāvis. Tāpat šajā sēdē plānots lemt par diviem pašvaldības pārstāvjiem Rīgas brīvostas valdē.
Kad 12. augustā O. Burovs atgriezīsies no atvaļinājuma, partiju sarunas atsāksies. “GKR” un “Saskaņas” koalīcijas līgums jau ir sagatavots, bet tas dod iespēju “GKR” slēgt atsevišķus sadarbības līgumus arī ar citām frakcijām. “Man ir svarīgi, lai izveidotā koalīcija var arī strādāt,” uzsvēra O. Burovs.
Otrs domes priekšsēža amata kandidāts V. Zeps uzskata, ka līdz 19. augustam būs “gan dažādi paziņojumi, gan spekulācijas, jo abās pusēs notiek balsu vākšana, bet izšķirošais brīdis būs balsojums”. V. Zeps paredz, ka pēc mēra ievēlēšanas, ja tas notiks, “cietas koalīcijas robežas vienalga nepastāvēs un sadarbības modelis katrā jautājumā var būt atšķirīgs”.
Viņš cer uz visu labējo partiju balsīm un arī abu mazo frakciju atbalstu. “Saskaņas” frakcijas vadītāja vietnieks Mihails Kameņeckis “LA” atzina, ka viņš personīgi nebūtu gatavs “tādiem kompromisiem”, ar ko domāta V. Baraņņika palikšana domes vadībā.
Taču “Saskaņas” frakcijā esot dažādi viedokļi, tāpēc viņš nevarot komentēt tās iespējamo lēmumu. Līdz šim Jaunā konservatīvā partija (JKP) un “Vienotība” teikušas, ka ir nepieciešamas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, un nav solījušas atbalstu V. Zepam.
Olafs Pulks (“Vienotība”) “LA” sacīja: “Mums ir lēmums, ka ir jāiet uz ārkārtas vēlēšanām. Mums bija tikšanās ar Viesturu Zepu, bet tagad nevaram pateikt, vai “Vienotības” lēmums varētu mainīties.” Viņaprāt, šobrīd situācija ir neskaidra, jo ir jautājums, vai “Saskaņai” būs pieņemama tā vienošanās, ko O. Burovs panāks ar tās bijušajiem partijas biedriem.
Neoficiāli domes kuluāros tiek apspriesti vēl dažādi modeļi. Piemēram, ir dzirdēta versija, ka V. Zeps varētu vienoties par sadarbību arī ar “GKR”, ja tai neizdodas savākt vairākumu, pret ko iepriekš nav iebildusi arī Nacionālā apvienība.
Tādā gadījumā opozīcijā būtu gan “Saskaņa”, gan no tās izslēgtais četrinieks. Vairāki domnieki prognozē, ka līdz ārkārtas vēlēšanām tomēr Rīga nenonākšot, jo tās daudzus biedējot – visvairāk jau no savām frakcijām aizgājušos deputātus, kuriem tagad nav savas partijas.
Taču laikā, kad domes deputātiem būs jāpanāk vienošanās par nākamā gada budžetu, uz kuru atsauksies arī situācija “Rīgas satiksmē”, kad varbūt nāksies sabiedriskajā transportā atcelt atlaides vairākām personu grupām, jaunajam mēram netiek solītas vieglas dienas.
Ja domē nebūs iezīmētas stingras jaunās koalīcijas aprises un arī augustā ievēlētais priekšsēdis nevarēs nostrādāt līdz pilnvaru beigām, tad rīdziniekus gaida ne vairs jaunas vēlēšanas, bet gan VARAM iecelta administrācija.
Ja līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 2021. gada jūnijā, ir palicis mazāk nekā 15 mēneši, tad jaunas vēlēšanas vairs netiek rīkotas. Domes priekšsēdis pēc Daiņa Turlā (“GKR”) atbrīvošanas no šī amata domniekiem ir jāievēl līdz 20. augustam, kas ir pēdējais termiņš, lai izvairītos no ārkārtas vēlēšanām.
