Rīga veido infrastruktūru pārvietošanās paradumu maiņai 16
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Komisijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) Latvijas “aploksnes” plānā nepilni 300 miljoni paredzēti Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai jeb zaļināšanai. Par ANM fonda līdzekļiem Rīgas metropoles areālā (RMA) paredzēts uzlabot pārvietošanās ātrumu ar sabiedrisko transportu, integrēt dzelzceļu ar citiem transporta veidiem, iegādāties jaunus bezizmešu sabiedriskā transporta līdzekļus, kā arī uzlabot infrastruktūru braucējiem ar velosipēdu. Kāds ANM plāna izpildes progress RMA transporta sistēmas videi draudzīgu uzlabojumu sadaļās vērojams šobrīd?
Rīgas nauda priekšizpētei
Rīgas valstspilsētas attīstības plānus satiksmes infrastruktūrā un transportā pārrauga Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis. Viņa birojā “Latvijas Bizness” noskaidroja, ka šobrīd Rīgas domei un RMA esošajām pašvaldībām notiekot pārrunas ar Satiksmes ministriju par Ministru kabineta noteikumu izstrādi, kas regulētu ANM finansējuma izlietojumu (attiecināmās izmaksas, sasniedzamos mērķus konkrētām ANM investīcijām u. tml.).
Paredzēts, ka šos MK noteikumus apstiprinās vēl šogad, un tad uzreiz sākšoties ANM klimata pārmaiņu un ilgtspējas reformu investīciju plāna sadaļā “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” sagatavoto projektu iesniegšana Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā naudas saņemšanai.
Lai veicinātu savlaicīgu projektu gatavību, Rīgas dome 2021. gadā piešķīrusi 782 000 eiro projektu priekšizpētes veikšanai. Rezultātā jau ir izstrādāti projektu risinājumi, kas pielīdzināmi būvprojekta minimālā sastāva detalizācijai. Priekšizpētes laikā apkopoti tehniskie noteikumi, veikta teritoriju apsekošana, izstrādāta izdevumu ieguvumu analīze, aprēķinātas indikatīvās būvniecības izmaksas un apjomi, kā arī izstrādātas labiekārtojuma prasības risinājumu veiksmīgai integrēšanai esošajā pilsētvidē, kā arī identificēti skartie īpašumi.
Īpaša uzmanība projektu sagatavošanas laikā vērsta ieinteresēto pušu līdzdalībai, veicot sarunas ar fokusgrupām, kurās bijuši iesaistīti domes struktūru, “Latvijas dzelzceļa”, Autotransporta direkcijas, tirdzniecības centru “IKEA”, “SAGA”, “Minska”, Zemitānu TC teritoriju attīstītāji, kā arī Pierīgas pašvaldību (Ropažu, Ķekavas, Mārupes u. c.) un apkaimju pārstāvji (NVO).
Naudas mērķu sasniegšanai pietiks
“Ap 300 miljoniem eiro paredzētās ANM fonda investīcijas Rīgas un Pierīgas transporta sistēmas uzlabošanā varam sadalīt trīs blokos. Kā pirmais būs pasažieru vilcienu saslēgšana ar Rīgas sabiedrisko transportu, jo šobrīd vairākās pilsētas stacijās tie dzīvo katrs savu dzīvi. Piemēram, izkāpjot vilciena stacijā Čiekurkalnā, nevar saprast – esi pilsētā vai ārpus tās.
Tādēļ šīs vietas ir plānots pārveidot par mobilitātes punktiem, pie sešām dzelzceļa stacijām pievelkot sabiedriskā transporta līnijas, lai būtu ērta pārsēšanās un ērta abu transporta līdzekļu lietošana,” ar transporta infrastruktūras uzlabošanas projektiem, lai pilsētnieki un Rīgas viesi būtu ieinteresēti mainīt savus pārvietošanās paradumus un no privātā pārsēstos uz sabiedrisko transportu, iepazīstina Rīgas mēra vietnieks Vilnis Ķirsis.
“Otrs uzlabojumu bloks – Rīgā joprojām vairākos posmos nav izveidots sliežu transports. Tagad ar ANM fonda līdzekļiem ir iespēja atjaunot Bolderājas virzienu elektriskā un bateriju vilciena satiksmei. Uz šo bloku attiecināma arī metrobusa līnijas izveidošana Ulbrokas virzienā, kur atrodas “IKEA” un citi lieli iepirkšanās centri, jo šis virziens pagaidām nav nosegts ne ar vienu sliežu transportu. Metrobuss būtībā ir lētāks tramvaja paveids – trolejbuss, kas brauc tikai pa tam speciāli izbūvēta ceļa līniju.
Savukārt trešais bloks ir veloceliņu tālāka pilnveidošana un jaunu joslu izbūve. Plānojam, ka ar ANM izveidosim apmēram 35 km jaunas velojoslas, savienojot Rīgu un Pierīgas apkaimes. Kad veicām projektu priekšizpēti un plānojām to realizācijas izmaksas, tāmju aprēķinā tālredzīgi paredzējām finanšu rezerves 20% apmērā, kas tiktu izmantotas gadījumos, ja projektu realizācijas izmaksas būtiski sadārdzinātos.
Daudziem plāna izpildes projektiem jau uzsāktas iepirkumu procedūras vai notiek aktīva sekošana situācijai tirgū, un no visa tā redzam – šobrīd nav tādu indikāciju, ka plānotās summas ar 20% rezervēm neatbilstu esošajai situācijai.
Piemēram, “Rīgas satiksmes” rīkotajā elektrobusu iepirkumā iesniegtie piedāvājumi liecina, ka iekļaujamies noteikumos paredzētajā summā. Vienlaikus apzināmies, ka līdz faktiskās piegādes brīdim pastāv risks cenu pieaugumam. Lai nodrošinātu busu piegādi arī šādā situācijā, līguma projektā ir atrunāta rīcība cenu izmaiņu gadījumā – iesniedzams cenu izmaiņu pamatojums, kā arī ir noteikts maksimāli iespējamais cenu pieauguma slieksnis. Riski attiecināmo izmaksu pieaugumam, protams, pastāv arī citos ieplānotajos projektos, taču mūsu speciālisti aktīvi seko situācijai un īsteno pasākumus finanšu riska mazināšanai,” vērtē Ķirsis.
Konkrētās darbības šogad
Četru zemās grīdas tramvaju un 17 bateriju elektrobusu iegāde, septiņu elektrobusu bateriju uzlādes staciju uzbūvēšana: paredzētā summa 24,2 milj. eiro. Progress: “Rīgas satiksme” uzsākusi iepirkuma procedūras, lai 2023. gadā varētu uzsākt ritošā sastāva iegādi.
Neatkarīgas sabiedriskā transporta līnijas un ar to saistītas veloinfrastruktūras izbūve Dzelzavas ielas posmā no J. Zemitāna tilta līdz Juglas ielai (5,3 km). Tam iezīmētā summa ir 40,2 milj. eiro. Pašreizējais progress: 2022. gada jūnijā izstrādāti tehniskie risinājumi, tajā skaitā ģenerālpiedāvājuma skices, uz kuru bāzes sagatavota projektēšanas iepirkuma dokumentācija. Iepirkumu par projektēšanu plānots izsludināt oktobrī, projektēšana varētu sākties 2023. gada sākumā. Lai nodrošinātu ātrāku projekta realizāciju, 2022. gada sākumā jau ir uzsākts zemes īpašumu atsavināšanas process.
Paredzēti arī pilsētas sabiedriskā transporta savienojuma punkti ar dzelzceļa stacijām (pilsētas zaļā infrastruktūra). Konkrēti runa ir par sešiem punktiem Rīgā (Zemitāni, Sarkandaugava, Dauderi, Ziemeļblāzma, Šķirotava, Bolderāja) un 7. tramvaja līnijas maršruta pagarinājumu Maskavas ielā no pieturas “Eglaines iela/Dole” līdz Višķu/Maskavas ielas krustojumam 2 km garumā. Šai daļai iezīmētā summa ir 45,7 miljoni eiro. Pašreizējais progress: noslēgusies priekšizpēte, sagatavota dokumentācija projektēšanas iepirkuma izsludināšanai, kas plānota 2023. gada sākumā. Risinājumi konceptuāli saskaņoti ar VAS “Latvijas dzelzceļš” pārstāvjiem, jo tie ir ciešā mērā saistīti ar “LDz” peronu modernizācijas projektiem, kas noslēgsies nākamgad.
Visbeidzot paredzēta arī reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras izveide Rīgā un Pierīgā trīs jaunos maršrutos: Rīga–Ulbroka (~5,4 km); Rīga–Ķekava (~4,1 km); Rīga–Babīte–Piņķi (~7,2 km). Tam iezīmētais finansējums ir 21,2 milj. eiro. Pašreizējais progress: pabeigta priekšizpēte un sagatavota projektēšanas iepirkuma dokumentācija. Iepirkumu par projektēšanu plānots izsludināt šī gada novembrī, lai projektēšana varētu sākties 2023. gada sākumā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
