Koalīcija sašķēlusies – Rīga šonedēļ var palikt bez vadības 0
Rīgas dome šonedēļ var palikt bez vadības, ja deputātu vairākums izsaka neuzticību arī Rīgas mēram Oļegam Burovam (“GKR”). Pagājušajā nedēļā pēc opozīcijas ierosinājuma no amata tika atbrīvoti priekšsēža vietnieki Anna Vladova (“Saskaņa”) un Druvis Kleins no deputātu bloka “Rīgai”.
Šis balsojums bija kā tests koalīcijas vienotībai. Par to radās šaubas pēc “Saskaņas” un deputātu bloka “Rīgai” paziņojuma par neuzticības izteikšanu O. Burovam viņa vadības stila dēļ. A. Vladova īsi pirms viņas noņemšanas no amata par to deva mājienus arī debatēs: “Ir divu veidu politiķi. Ir tie, kuriem ir svarīga komanda, un tādi, kas izmanto komandu pašreklāmai un tad sajūtas kā Rīgas karalis.” D. Kleins pieļāva, ka viņa kļūda, iespējams, bija tā, ka “es aiztiku ļaudis, kurus nedrīkstēja aiztikt”.
Pirms nepilnām divām nedēļām “Saskaņa” un bloks “Rīgai” savāca parakstus par O. Burova atbrīvošanu. Šis iesniegums sēdē jāizskata līdz 22. janvārim. “Gods kalpot Rīgai” deputāti līdz pēdējam brīdim gaidīja, kad “Saskaņa” parakstus atsauks, bet, to nesagaidījuši, balsojumā par vicemēru noņemšanu sašķēlās.
“GKR” frakcijas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko debatēs sacīja, ka pašvaldības budžets esot ļoti labs, tāpēc galvenais ir saglabāt koalīciju, lai jau 31. janvārī var pieņemt Rīgas budžetu.
Viņš aicināja atbalstīt vicemēru palikšanu amatos. Savukārt O. Burovs un vēl trīs deputāti no “GKR” bija par priekšsēža vietnieku atbrīvošanu, bet daļa frakcijas – atturējās. Līdz ar to vairākums, kas desmit gadus valdīja Rīgā, ir beidzis pastāvēt.
Kā var noprast no deputātu teiktā, tad pēc Nila Ušakova (“Saskaņa”) un Andra Amerika (“GKR”) ievēlēšanas Eiropas Parlamentā ne vienai, ne otrai partijai vairs nebija tik spēcīgu līderu, kas var saliedēt domes vairākumu. Jāatgādina, ka līdz brīdim, kad 2018. gada nogalē par Rīgas domes darbības likumību ieinteresējās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, vadība motivēja ierindas deputātus ievērot disciplīnu arī ar dažādām iespējām, piemēram, konsultantu vietām.
O. Burovs šādus paņēmienus vairs nevarēja izmantot. Pagājušās nedēļas sākumā pirms balsojuma O. Burovs sacīja: “Esmu gatavs uz kompromisiem, bet uz tādiem, kurus var publiski pateikt bez slepeniem protokoliem, lai jebkurš lēmums sabiedrībai ir redzams.”
Pēc sēdes O. Burovs Latvijas Televīzijas ziņu raidījumā teica, ka pats nedomā atkāpties. Viņš plānoja uzsākt sarunas ar visām frakcijām, lai līdz iespējamai domes atlaišanai tā varētu strādāt un pieņemt budžetu. Dainis Locis (Nacionālā apvienība) sēdē sacīja, ka šī Rīgas dome vairs nespēj strādāt, tāpēc “Oļegam Burovam būtu jāizdara izvēle un pašam jāatkāpjas”.
To labējās opozīcijas partijas plāno piedāvāt arī sarunās ar mēru.
Ja viņš uz mudinājumu neatsauksies, opozīcija, neraugoties uz to, ka tā neatbalsta “Saskaņas” iniciatīvas, šoreiz, iespējams, varētu arī nobalsot par O. Burova atbrīvošanu.
“Vienotības” frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis “Latvijas Avīzei” sacīja: “Es aicināšu kolēģus balsot par Burova noņemšanu, jo uzskatu, ka šī dome vairs nevar pieņemt budžetu, jo deputāti par tā īstenošanu nevar uzņemties atbildību un pēdējā brīdī var sastrādāt muļķības.” Labējā opozīcija cer, ka Rīgas domes atlaišana vairs esot tikai laika jautājums. Ja tas notiks, tad līdz ārkārtas vēlēšanām strādās pagaidu administrācija. Pēc sākotnējās ieceres vēlēšanas bija plānotas aprīļa pēdējā sestdienā, un vairākas partijas tām jau sākušas gatavoties.
Saeimā gan Rīgas domes atlaišanas likuma izskatīšana vairs nenorit tik raiti, kā bija plānots, jo juristi prasa nopietnāk sagatavot pamatojumu. Taču likums paredz vairākus gadījumus, kad var ierosināt vietējās domes atlaišanu – to var izdarīt arī tad, ja tā trīs sēdes pēc kārtas nevar nodrošināt kvorumu vai divu mēnešu laikā ievēlēt vadību.
Pašvaldību likumā ir arī noteikts, kā rīkoties, ja dome ir bez vadības. Likumā teikts: “Ja domes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks ir aizkavēti pildīt savus pienākumus un nepieciešams nodrošināt pašvaldības darba nepārtrauktību, vismaz viena trešdaļa domes deputātu var ierosināt sasaukt ārkārtas sēdi. Šādu ārkārtas sēdi sasauc deputāts, kurš pirmais parakstījis iesniegumu par sēdes sasaukšanu, viņš arī vada šo sēdi.”
