Rīgā vajadzētu vēl vismaz 4-5 publiskos peldbaseinus 2
Lai apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu pēc iespējām peldēt un apgūt drošu peldētprasmi, Rīgā būtu nepieciešami vēl vismaz. 4-5 lielas kapacitātes peldbaseini, norāda biedrības Peldēt droši vadītāja Zane Gemze. Turklāt peldēšanas iemaņu apguve veicinātu dramatiskās noslīkušo statistikas samazināšanos, kur Latvija joprojām ir pirmajā vietā Eiropā.
Ik gadu Latvijā noslīkst vidēji 136 cilvēki un tikai aptuveni 30% no tiem ir saistīti ar alkohola lietošanu vai pārgalvīgu rīcību reibumā. Pat, ja no statistikas izņemtu šos gadījumus, vienalga Latvija būtu līdere noslīkušo ziņā.
Tādēļ ir īpaši svarīgi nodrošināt iespējas cilvēkiem apgūt drošu peldētprasmi slēgtos baseinos, kā arī iespējas regulāri peldēt. Turklāt peldēšana ir ļoti veselīga un veicina ķermeņa fizisko sagatavotību.
Šobrīd visi Rīgas peldbaseini ir pārslogoti. Turklāt problēmas ar baseinu nepietiekamo skaitu ir visā Latvijā. Viņai piekrīt arī peldbaseina Ķīpsala vadītājs Aivars Platonovs. Visuzskatāmāk to var redzēt rudenī, kad sākas sezona un vecāki steidz pieteikt savus bērnus peldēšanas apmācībām. “Ažiotāža ir milzīga un visiem vietas nepietiek,” atzīst Platonovs.
Pēc viņa teiktā, uz katriem simts tūkstošiem iedzīvotāju būtu nepieciešams viens peldēšanas celiņš, taču pašreiz uz Rīgas gandrīz miljons iedzīvotājiem brīvi pieejami ir tikai septiņi līdz astoņi, jo reāli peldēšanai publiski pieejami ir tikai divi lielie baseini – Ķīpsalā un Rimi olimpiskajā centrā, kura arī aptuveni puse celiņu ir noslogoti ar treniņiem, iedzīvotājiem atstājot vien dažus.
Pēc viņa ieskatiem, vēl viens baseins situāciju padarītu mazliet labāku, taču, lai apmierinātu visu peldētgribētāju prasības, būtu nepieciešami vēl kādi 4-5.
Baseins ir viena no visdārgākajām sporta infrastruktūrām, taču ieguvumu ziņā neatsverama. Viena peldbaseina izveide, protams, neatrisinātu problēmu, taču aptuveni 30 tūkstošu iedzīvotāju pieprasījumu nodrošinātu, norāda Gemze, piebilstot, ka viens ir labāk nekā neviens.
