Rīgā uzlabo ūdenssaimniecības pārvaldību 0
Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas ūdens” par saviem naudas līdzekļiem pabeigusi ĢIS pirmās kārtas izveidi, kas uzņēmuma pārvaldīšanu ceļ kvalitatīvi augstākā līmenī un dod iespēju taupīt laiku lēmumu pieņemšanā. Ieguvēji noteikti ir arī visi rīdzinieki, kas izmanto Baltijas valstīs vislielākā ūdenssaimniecības uzņēmuma pakalpojumus.
Pasaulē plaši izmantotā ĢIS ļauj datorā tiešsaistē redzēt, kas notiek uzņēmuma pārvaldītajā saimniecībā. “ĢIS ir datu bāze, kas balstīta uz ģeogrāfiskajiem datiem. Mūsu gadījumā tā ir visa mūsu ūdens saimniecība – ūdensvadi, sūkņu stacijas un visi citi pieslēgumi,” teic uzņēmuma informācijas tehnoloģiju (IT) daļas vadītājs Raimonds Arājs.
Kā rīkoties ar ĢIS informāciju? Patlaban “Rīgas ūdens” ir izveidojis sistēmu, kas datorā tiešsaistē uzņēmuma darbiniekiem ļauj novērtēt interesējošo objektu. Tas Rīgā var būt jebkurš no simtiem tūkstošu ar ūdens padevi vai kanalizācijas sistēmu saistīto objektu. Piemēram, jaunā digitālā datu bāze ļauj redzēt, kur atrodas ūdensvadi un kanalizācijas vadi, to pieslēgumi, kādas ir adreses. Tāpat ir redzams, kas pēdējais ir aktualizējis informāciju par veiktajiem remontdarbiem, kādi diametri ir caurulēm un aizbīdņiem. Datorā redzami arī tā saucamie meta dati – tās ir ziņas par datiem un ļauj uzzināt, kad, piemēram, izveidoja pieslēgumu caurulēm, kā arī redzēt visus ar objektu saistītos dokumentus. Īsi sakot – “Rīgas ūdens” rīcībā esošie dokumenti un informācija, kas agrāk bija uz papīra, patlaban pēc pusotra gada ilga darba ir ievadīta digitālajā datu bāzē un ir izmantojama daudz efektīvāk nekā agrāk. Avāriju un arī citos gadījumos tas ir ļoti svarīgi.
Datorprogramma arī uzrāda, kuras mājas ūdensvada plīsuma gadījumā pēc konkrēta sūkņa darbības pārtraukšanas paliek bez ūdens, kurās ēkās būs samazināts ūdens spiediens. Agrāk šā darba veikšanai bija jāpēta papīra kartes.
R. Arājs piebilst – kad klients zvana no konkrētās adreses, operators saņemto informāciju ievada datorā un redz, kad un kādi remontdarbi veikti, kad māja apsekota, kad slēgts līgums. Tātad datu bāzē ir pilna informācija, tostarp arī sarakste. Ievadīšanai datorā bijis ļoti daudz dokumentu, tomēr patlaban, kad klients zvana, viņam uzreiz var dot atbildi. “Tas rada arī iespaidu par uzņēmumu,” tā R. Arājs.
Viņš vērš uzmanību uz ĢIS svarīgumu avārijas situācijās. Patlaban avārijas brigādes notikuma vietā var datorā uzzināt vajadzīgo informāciju. Ar ĢIS izmantošanu noteikti ātrāk nekā agrāk notiek lēmumu pieņemšana, līdz ar to arī īsāks ir laiks līdz bojājumu novēršanai, mazāki ūdens zudumi. “Ja ir skaidra pārliecība, kas pieder, kas atrodas glabātavā, kur kādi sūkņi un aizbīdņi ir aprakti, kāda diametra caurules atrodas, tad var agrāk sagatavoties bojājuma novēršanai,” teic R. Arājs.
ĢIS ir arī ļoti liels palīgs risku analizē, palīdz veikt preventīvās darbības. Piemēram, nodrošināt ūdens padevi pa apkārtceļu.
Ar ĢIS izveidi “Rīgas ūdens” tuvojas līmenim, kāds ir pasaules ekonomiski attīstītajās valstīs. Protams, līdz Zviedrijas līmenim, kur visas pazemes un virszemes komunikācijas ir vērojamas trīs dimensiju vidē, vēl tālu. R. Arājs teic, ka izveidotajai sistēmai ir iecerēts piesaistīt arī globālās pozicionēšanas sistēmu. Tas ļaus redzēt tehnikas vienību atrašanās vietu un avārijas brigāžu pārvietošanos.
“Mēs ar programmu esam iecerējuši papildus nodrošināt uzskaiti pār jaunu materiālu izlietojumu. Piemēram, no glabātavas kāds paņem skaitītāju, to uzstāda un uzreiz sistēmā atzīmē, kur uzstāda, kas skaitītāju uzstādīja un laiku, kad tas uzstādīts. Vai, piemēram, ja ir nepieciešams slēgt kāda ūdensvada pieslēgumu. Meistars aizbrauc, slēdz to, kartē atzīmē un ieraksta iemeslu, kāpēc slēdza to, kas to izdarīja un kad izdarīja, lai dati būtu aktuāli. Turklāt ceram arī nodrošināt to datu uzskaiti, kas nāk no automātiskajām sistēmām. Konkrēti no sūkņu stacijām vai kanalizācijas stacijām padotā ūdens daudzumu,” par nākotnes iecerēm stāsta “Rīgas ūdens” IT daļas vadītājs. Viņš piebilst:
“ĢIS tāpat kā Rīga nekad nebūs pabeigta tāpēc, ka datus visu laiku aktualizē. Resursu taupīšanai, lai visi nedarītu vienu un to pašu darbu, svarīgi būtu izveidot vienotu sistēmu ar “Latvenergo”, “‘Latvijas gāzi” un “Rīgas siltumu”. Galvaspilsētas vadība patlaban šajā virzienā darbojas.”
Svarīgi, ka ĢIS izveide ceļ darba efektivitāti un sistēmas uzturēšanas izmaksas neliek celt maksu par ūdens piegādi un kanalizācijas pakalpojumiem galvaspilsētā.
Pašvaldības SIA “Rīgas ūdens”
ar dzeramā ūdens piegādi centralizēti apkalpo 90% galvaspilsētas cilvēku,
viena virszemes un septiņas pazemes ūdensgūtves,
kopējais ūdensvada tīkla garums ir 1392 km, bet kanalizācijas tīkla kopgarums ir 1078 km,
centralizētos kanalizācijas pakalpojumus izmanto aptuveni 81% Rīgas cilvēku,
bezmaksas tālrunis uzziņām 80002122
Publikācija tapusi sadarbībā ar SIA “Rīgas ūdens”
