Plāno ražot zaļo ūdeņradi jeb Rīga uz energoneatkarības takas 26
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas pašvaldības iestādēs jau tagad ir ieviesti dažādi taupības pasākumi, kuru mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu. Energopārvaldība ieviesta 355 pašvaldības izglītības iestādēs, bet Rīgas enerģētikas aģentūra un “Rīgas gaisma” jau ir sagatavojusi arī turpmākās rīcības plānu 15% enerģijas patēriņa samazinājumam.
Par taupības pasākumiem galvaspilsētā, lielākā siltumapgādes uzņēmuma un namu apsaimniekotāja energoefektivitātes īstenotajiem pasākumiem un nākotnes plāniem, iedzīvotāji varēja uzzināt Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) rīkotajā konferencē “Rīga – energoneatkaRīga”, kas tika organizēta, lai vētītu izvirzīto klimata mērķu izpildi un definētu turpmākos soļus ceļā uz klimatneitrālu Rīgu.
Gadā plāno ietaupīt 10 miljonus eiro
Arī nākamgad taupīts tiks gan pašvaldības iestādēs, gan ielu apgaismošanā. Darba laikā telpās būs par vienu grādu zemāka temperatūra (20,5 oC), naktīs un brīvdienās – par 4 grādiem (16,5 oC), tāpat tiks samazināts karstā ūdens patēriņš, kontrolēta ventilācijas sistēmas darbība, līdz 25 oC ierobežota kondicionieru darbība, kā arī veikta Rīgas domes iestāžu apgaismojuma modernizācija, izmantojot LED spuldzes.
Darba dienās no plkst. 3 līdz 4 tiks izslēgts ielu apgaismojums, no plkst. 24 līdz 5 sporta laukumu un fasāžu dekoratīvais apgaismojums, kā arī līdz 33,3% samazināta lielo sporta laukumu apgaismojuma intensitāte visā diennakts garumā. No plkst. 24 līdz 4 noteiktām ielām, tiltiem u. c. objektiem apgaismojums tiks samazināts līdz 10%, bet no plkst. 23 līdz 24 un plkst. 4–5 – līdz 30%, pārējā laikā nodrošinot apgaismojuma intensitāti, ne augstāku par 50%. REA direktors Jānis Ikaunieks informē, ka šo aktivitāšu rezultātā gada laikā Rīgas pašvaldība spēs ietaupīt 10 miljonus eiro.
Lai veiktu 22 704 neefektīvo spuldžu nomaiņu pret LED gaismekļiem, no Rīgas budžeta ir atvēlēti 63 tūkstoši eiro. Tas samazinās elektroenerģijas patēriņu par 1041 megavatstundu (MWh) un ļaus gadā ieekonomēt 210 tūkstošus eiro. Turklāt tiek lēsts, ka šis ieguldījums atmaksāsies jau četru mēnešu laikā.
Plāno ražot zaļo ūdeņradi
Savukārt Rīgas siltumapgādē pilnā sparā notiek pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem. “Rīgas siltums” ir sācis jaunu biokatlumāju būvniecību un līdz 2027. gadam plāno palielināt biokurināmā izmantošanas īpatsvaru kopējā ražošanas bilancē līdz pat 90%. Tuvākajā laikā tiks pabeigta divu biokatlumāju būvniecība Bauskas ielā un Nautrēnu ielā.
“Tās ir kompaktas konteinera tipa katlumājas, kuras var uzbūvēt salīdzinoši ātri, taču to darbības efektivitāte ir par 15–20% zemāka, nekā ja šīs katlumājas būtu pamatīgas būves. Tuvākajā laikā tiks uzsākti būvdarbi Vecmīlgrāvī, kur būs augsti efektīvi katli, kā arī tiks uzstādīti granulu katli Berģu ielā,” klāsta “Rīgas siltuma” siltumavotu direktors Imants Urtāns.
Nākamajā gadā “Rīgas siltums” plāno uzbūvēt biokatlumāju arī ārpus Rīgas – Jaunmārupē, kuras jauda būs 6,3 megavati (MW), bet 2024. gadā Bolderājā (12 MW). Savukārt 2026. gadā tiks būvēta koģenerācijas stacija Imantā (50 MW), bet 2027. gadā Ziepniekkalnā (20 MW). Tāpat “Rīgas siltums” uz savu biroja ēku jumtiem Cēsu ielā un Pildas ielā ir uzstādījis saules paneļus ar 40,8 kW un 64,3 kW jaudu. Nākamajā gadā plānots uzstādīt saules paneļus siltumcentrālē “Daugavgrīva” (300 kW). “Esam līderi lielas jaudas siltumsūkņu uzstādīšanā. Siltumcentrālē “Imanta” ir divi siltumsūkņi ar kopējo jaudu 5,5 MW.
Nākamajos gados plānojam uzstādīt trīs absorbcijas tipa siltumsūkņus biokurināmā siltumavotos ar kopējo jaudu 12,9 MW. 2023. gadā siltumcentrālē “Zasulauks” (4,7 MW), 2024. gadā siltumcentrālē “Ziepniekkalns” (4,7 MW) un 2026. gadā siltumcentrālē “Imanta” (3,5 MW),” informē I. Urtāns.
Uzņēmumam ir ambiciozi plāni nākotnē izmantot siltumsūkņus siltuma iegūšanai no Daugavas ūdens, kā arī kanalizācijas notekūdeņiem. “Vēl ambiciozāks projekts ir zaļā ūdeņraža ražošana, izmantojot biokurināmā koģenerācijas stacijas. Tas šobrīd ir sākuma stadijā. Esam organizējuši energokopienu, plānojam piesaistīt arī ES fondu līdzfinansējumu,” teic I. Urtāns.
Veiksmes stāsti ir, bet maz
Ne tik labi Rīgā sokas ar māju siltināšanu un renovāciju. “Pirmajā atbalsta periodā – no 2007. līdz 2013. gadam – tika nosiltinātas 64 ēkas, šobrīd “Altum” ir iesniegts 141 projekts, kas varētu tikt īstenots līdz nākamā gada beigām. Tad Rīgā būs kompleksi atjaunotas nedaudz vairāk kā 200 ēkas,” informē J. Ikaunieks, atzīstot, ka tas nav daudz.
Tiesa gan, Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns līdz 2030. gadam paredz atjaunot 2000 ēku. Tas nozīmē, ka astoņos gados jāatjauno 1800 ēkas. Kopumā Rīgā ir ap 11 000 daudzdzīvokļu māju, lielākoties tās ir jau 30 gadus vecas. J. Ikaunieks norāda, ka energoefektivitātes veicināšana daudzdzīvokļu mājās ir viena no pašvaldības šī brīža prioritātēm.
Ir izveidota vienas pieturas aģentūra, kurā iedzīvotāji var saņemt nepieciešamās konsultācijas, kā arī meklēts finansiāls atbalsts. Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja akceptējusi saistošos noteikumus par Rīgas pašvaldības atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskās dokumentācijas izstrādei energoefektivitātes pasākumu veikšanai. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energosertifikāta un tā pielikumu izstrādei pašvaldības līdzfinansējums veidos 70% no energosertifikāta izmaksām, bet ne vairāk kā 800 eiro. Savukārt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādei pašvaldība piešķirs līdz 1100 eiro.
Viens no lielākajiem Rīgas namu apsaimniekošanas uzņēmumiem “Rīgas namu pārvaldnieks” (“RNP”) nākamajā gadā plāno pilnībā renovēt 32 ēkas. Šobrīd dažādās stadijās ir vairāk nekā 70 projektu. Kā šī gada lielāko veiksmes stāstu “RNP” Attīstības pārvaldes mājokļu atjaunošanas nodaļas vadītājs Oskars Skrastiņš min mājas Dzelzavas ielā 90 renovāciju, kas tika pabeigta novembrī. Tiek plānots, ka veiktie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi gadā nodrošinās siltumenerģijas ietaupījumu 61,26 kWh uz vienu kvadrātmetru.
“Jau šobrīd šīs mājas iedzīvotājiem par apkuri ir 60% liels ietaupījums,” ir gandarīts O. Skrastiņš. Ēka Dzelzavas ielā ir padomju laika standarta sērijas “Lietuvietis” piecu stāvu projekts ar 45 dzīvokļiem, kas nodots ekspluatācijā 1979. gadā. Nama iedzīvotājiem bija iespēja saņemt finansējumu 303 tūkstošu eiro apjomā no “Altum”, jo par ēkas renovāciju nobalsoja 77% dzīvokļu īpašnieku. O. Skrastiņš atzīst, ka viena no lielākajām problēmām, ir namu iedzīvotāju nespēja vienoties par šādu projektu īstenošanu.
Arī “Altum” veiktā aptauja liecina, ka aptuveni 74% Latvijas iedzīvotāju labprāt investētu savas mājas un tās apkārtnes labiekārtošanā, ja vien izdotos vienoties ar kaimiņiem. Lai mainītu rīdzinieku attieksmi, Rīgas enerģētikas aģentūra organizē informatīvās kampaņas, tostarp arī sabiedriskajā transportā. O. Skrastiņš ir pārliecināts, ka neviena padomju laika daudzdzīvokļu sērijas ēka nav tik sliktā stāvoklī, lai to nevarētu renovēt.
