Rīgā trūkst īres dzīvokļu vietējiem iedzīvotājiem 2
Vasaras vidus ir pēdējais brīdis, kad topošajiem pašmāju studentiem un darbā no laukiem iebraukušajiem Rīgā būtu jāsāk īres dzīvokļa meklējumi.
Uzņēmuma “Rent In Rīga” vadītājs Jānis Lipša stāsta – jo zemāka īres maksa, jo pieprasījums pēc dzīvokļiem lielāks.
Visbiežāk Rīgā tiek meklēti nelielu platību dzīvokļi, kuru cena nepārsniedz 400 eiro mēnesī, neskaitot maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem.
Tos izķer pāris dienās. Savukārt dārgākajiem īres dzīvokļiem īrnieki piesakās pāris nedēļu laikā.
Arī uzņēmuma “Arco Real Estate” īres nodaļas vadītājs Dzintars Bērziņš atzīst, ka pašlaik īres tirgū visvairāk trūkst dzīvokļu vietējiem iedzīvotājiem – atbilstoši viņu rocībai un spējai maksāt. Lielākoties tie ir nesen izremontēti, nelielu platību divu trīs istabu mēbelēti dzīvokļi cenu robežās līdz 600 eiro mēnesī.
Kā viņš skaidro, izīrējot dzīvokli, īrniekiem jārēķinās ar papildu maksājumiem:
-par apsaimniekošanu – no 0,40 līdz 2 eiro par kvadrātmetru;
-par apkuri – atkarībā no laika apstākļiem no 0,50 līdz 2 eiro par kvadrātmetru;
-par elektrību dzīvoklī un koplietošanas telpās;
-par dabas gāzi, ūdeni, internetu un televīziju;
– par nekustamā īpašuma nodokli, ja vien nav panākta vienošanās, ka to maksā izīrētājs.
Tāpat pirms ievākšanās īres dzīvoklī jārēķinās ar tā dēvēto drošības naudu, kas parasti ir izīrētāja pieprasītās viena mēneša īres maksas apmērā.
Dzintars Bērziņš piebilst, ka esot grūti precīzi pateikt, kādi būs papildu izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem. Piemēram, par labiekārtotu divu istabu dzīvokli 50 kvadrātmetru platībā pērn šie izdevumi svārstījās no 1,50 eiro vasarā līdz 4 eiro par kvadrātmetru ziemā.
Cenu noteic labiekārtojums
Uzņēmuma “Rent In Rīga” vadītājs Jānis Lipša atzīst, ka dzīvokļa atrašanās vieta īres cenu ietekmē pat mazāk. Visvairāk tā atkarīga no tā, kādā stāvoklī ir piedāvātais dzīvoklis un kāds ir labiekārtojums. Tāpat esot svarīgi, kāda ir pati ēka, kurā atrodas dzīvoklis, un tuvākā apkārtne. Izīrēšanai paredzētajiem dzīvokļiem jābūt aprīkotiem ar iebūvētu virtuvi, sadzīves tehniku, sanitārajiem mezgliem. Savukārt mēbeles sadārdzina īres maksu par aptuveni 15–20%.
Jānis Lipša teic, ka cenas mēdz būt arī augstākas, ja piedāvājumā pēkšņi parādās jauns vai pilnīgi atjaunots īres nams. Tādam īrnieki atrodas pāris mēnešu laikā, kaut arī par īri jāmaksā 600 līdz 1200 eiro mēnesī.
Pēc Dzintara Bērziņa teiktā, pērn Rīgas mikrorajonos īres tirgū bijis divu veidu piedāvājums.
Pirmkārt, dzīvokļi jaunajos projektos, kur ļoti labu dzīvokļu īre svārstījās no 400 līdz 700 eiro mēnesī, neskaitot komunālos pakalpojumus.
Otrkārt, 90. gados remontēti dzīvokļi, kur īres maksa svārstījās no 180 līdz 250 eiro mēnesī. Toties par dzīvokļiem, kuri remontēti pēdējo desmit gadu laikā, – no 200 līdz 350 eiro mēnesī.
Īres cenrāžos “klusā sezona”
“Arco Real Estate” pārstāvis gan stāsta, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu aizvadītajos šī gada mēnešos īres cenrāžos pārāk liela kāpuma pagaidām neesot. Visbiežāk pieprasītajiem mazajiem un nosacīti lētajiem dzīvokļiem cenas cēlušās vidēji par 8 līdz 10 procentiem. Savukārt dārgajiem īres dzīvokļiem tādā pašā apmērā samazinājušās.
Pēc viņa domām, šogad īres cenas nav pārlieku cēlušās tāpēc, ka ārvalstu vēstniecībās un uzņēmumos vēl nav nomainījušies darbinieki, kuru īpatsvars ir pats lielākais Rīgas centrā un kuri parasti mēdz īrēt dzīvokļus uz 3–5 gadiem. Bet jau augustā vai septembrī pieprasījums varētu palielināties, tam līdzi raujot īres cenas.
Piedāvājumu kavē novecojušais likums
Dzintars Bērziņš uzskata, ka pašlaik lielāku īres dzīvokļu piedāvājumu aizkavē novecojušais īres likums, kas īrnieku aizstāv vairāk nekā izīrētāju, sevišķi tajos namos, kuros mīt īrnieki ar padomju laiku īres līgumiem. Tomēr viņš šaubās, vai cits īres likums varētu veicināt jaunu īres namu celtniecību. Tā kā būvniecības izdevumi aug straujāk un ir lielāki nekā cenas, ko izīrētājs varētu prasīt par īri, tā dēvētajiem attīstītājiem neatmaksājas pievērsties jaunu īres namu būvniecībai.
