Krievi dzīro, latvieši tirgo ziedus un ēdienus. “LA” atskats par 9. maija pasākumiem 1
Devītā maija pasākumi Rīgā vakar noritēja pēc iepriekšējos gados atstrādātā scenārija. No rīta ziedus pie tā sauktā uzvaras pieminekļa nolika Rīgas mērs Nils Ušakovs, Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs un pārstāvji no Azerbaidžānas, Ķīnas, Kazahstānas un Baltkrievijas vēstniecībām. A. Vešņakovs ir neiztrūkstošs 9. maija pasākuma dalībnieks katru gadu, bet, piemēram, Latvijas neatkarības atgūšanas dienas oficiālajos pasākumos 4. maijā, kur sastopami daudzi diplomāti, viņu meklēt velti.
Pēc ziedu nolikšanas oficiālās personas devās prom, bet laukumā nemitīgā plūsmā sāka ierasties citi svinētāji, daudzi no tiem rotājušies ar tā sauktajām Georga lentītēm. Pie laukuma apmeklētājiem bez maksas tika dalīti sarkani karodziņi ar 9. maija svinību simboliku un laikraksts “Vesti Segodnja” ar Ušakova sveicienu. Dienas pirmajā pusē pie pieminekļa lielākoties nāca pensijas vecuma ļaudis un ģimenes ar maziem bērniem, tādēļ pasākums noritēja pavisam mierīgi. Nolikuši ziedus, svinētāji izklīda pa parka teritoriju, mielojās pie izbraukuma kafejnīcu teltīm vai rīkoja piknikus zālienā, kā arī klausījās koncertu, kur lielākoties tika dziedātas sarkanarmiešu dziesmas. Iepriekšējos gados organizatori bija centušies radīt ilūziju par to, ka šos svētkus svin arī latvieši, piesaistot latviešu mūziķus (Ainars Mielavs) un daļēji vadot pasākumu valsts valodā.
Šoreiz šīs mocības atmestas – gan uz skatuves, gan laukumā dominēja krievu valoda. Un ne tikai valoda, bet arī Krievijas Federācijas karogi, simbolika, krekli ar slavinošām Putina ģīmetnēm vai treniņtērpi ar uzrakstu “Rossija”. Toties svinētājus “apkalpojošais personāls”, piemēram, ziedu pārdevēji un ēdinātāji, lielākoties bija latviešu mazie uzņēmēji. “Šie gan nav mūsu svētki, bet mums piedāvāja šeit pastrādāt, un mēs to izmantojām. Kādēļ gan laist garām iespēju nopelnīt? Un vispār te iet diezgan jautri,” atzina kāds latviešu kafejnīcas īpašnieks, kurš nodrošināja ēdināšanu.
Vismaz dienas vidū gan ar biznesu vēl nevedās tik labi, kā cerēts, bet uzņēmējs nezaudēja optimismu, liekot cerības uz pēcpusdienu, kad pēc darba un mācību laika beigām laukumā parasti parādās jauniešu masas. Ziedu tirgotājiem Uzvaras bulvāra malās gan bija darba pilnas rokas visu dienu un īpaši nebija laika sarunām ar presi. Alkoholu nebija iespējams iegādāties ne pasākuma vietā, ne blakus esošajā DINAZ benzīntankā. Tomēr 9. maija svinētāji ar stāžu jau bija sagatavojušies šādam pavērsienam un ieradušies ar savu “munīciju”. Uzvaras parkā gan notiekošo rūpīgi uzraudzīja liels skaits policistu. Kā novēroju, pieķerot kādu svinību apmeklētāju ar grādīgo dziru, policisti tikai lika novākt pudeli un iztika ar brīdinājumu bez protokola stādīšanas. Vairāki svinētāji iestiprinājās Mārupītes krastos aiz sporta skolas “Arkādija” un citās vietās, kur viņus netraucēja policistu acis.
Vienīgais incidents izcēlās ap pusdienlaiku, kad parkā ieradās grupa jaunu puišu no Nacionālās apvienības jaunatnes nodaļas. Ģērbušies baltos T-kreklos ar pārsvītrotu Staļina portretu un uzrakstu “Kauns svinēt Latvijas okupāciju”, viņi skaidroja, ka esot atnākuši uz parku vingrot, bet apsardze lika viņiem pamest pasākuma vietu. Vēlāk sociālajos tīklos “viltus vingrotāji” apgalvoja, ka esot pauduši savu attieksmi un atgādinājuši, ka 9. maijs ir Latvijas okupācijas sākums. Diemžēl pasākuma dalībnieki šo domu neuztvēra. “Par kādu okupāciju jūs runājat, mēs šeit esam ieradušies svinēt uzvaru un atbrīvošanu no nacistiskās okupācijas,” man teica rīdzinieks Oļegs, kurš te nākot katru gadu. Vēlāk gan viņš atzina, ka ir dzirdējis par padomju laika represijām, bet viņa ieskatā tam neesot nekāda sakara ar 9. maiju: “Mēs godinām varoņus, kas cīnījās pret fašismu, nevis slavinām represijas. Un vispār krievi arī daudz cieta padomju laikā.”
Cilvēku, kas patiešām varētu būt Otrā pasaules kara veterāni, ar katru gadu pasākuma dalībnieku rindās kļūst mazāk. Šo iztrūkumu aizvieto dažāda ranga amatieraktieri un vēstures imitēšanas entuziasti, kas, saģērbušies sarkanarmiešu formās, pozēja fotogrāfijām kopā ar pasākuma apmeklētājiem. Tie, kam pietrūka aktiermeistarības, braukāja apkārt laukumam automašīnās ar krieviskiem uzrakstiem “Par uzvaru” vai kartona tanka torni uz jumta un, dārdot mūzikai, vicināja Krievijas karogus. Lielāku popularitāti šogad izpelnījās arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina pērn ieviestā un Maskavas propagandas aktīvi reklamētā akcija “Nemirstīgo pulks”. Ap 1000 cilvēku devās gājienā pa Slokas ielu, turot rokā attēlus ar karā kritušajiem vai vēlāk mirušiem veterāniem. Pasākuma doma ir šādā veidā izrādīt godu saviem tuviniekiem, kas piedalījušies Otrajā pasaules karā, taču arī tie, kuriem šādu radinieku nav, pie pasākuma organizatoriem varēja saņemt sarkanarmieša portretu glītā noformējumā.
Pasākuma kulminācija ir salūts, pirms kura uzrunu parasti saka N. Ušakovs. Šogad viņš vēloties uzsvērt, ka 9. maijs esot latviešu svētki. “Nevis padomju svētki, nevis krievu svētki, bet tieši latviešu svētki, jo tos svin simtiem tūkstošu Latvijas pilsoņu, savas valsts patriotu. Jā, Latvijas iedzīvotāju uzskati par daudz ko atšķiras, tostarp par vēstures jautājumiem. Tādēļ pats svarīgākais Latvijas tautai ir saglabāt cieņu vienam pret otru un cieņu pret cita atšķirīgajiem uzskatiem,” norādīja Ušakovs. Tāpat viņš paudīšot nožēlu par karu Ukrainā un atgādināšot, ka grūtos brīžos visiem jāturas kopā – arī lielvarām Eiropai, Amerikai un Krievijai.
