Rīga svētkus aizvada parkos, dārzos, galerijās, ūdeņos un gaisā 0
Nedēļas nogalē, 17. – 19.augustā, Rīga elpoja mūzikā, dziesmā, dejā, spēlēs un šovos, jauns un vecs izmēģināja roku visdažādāko seno un mūslaiku amatu darbnīcās, mielojās un līksmoja, ejot cauri gadsimtiem, un katrs šajos svētkos varēja izvēlēties ko savu.
Augustu Deglavu godinot
Godinot Augustu Deglavu 150. dzimšanas dienā un romāna ”Rīga” iznākšanas simto gadskārtu, pie divstāvu nama Augusta Deglava ielā 24, kur no 1912. līdz 1922. gadam dzīvoja rakstnieks, atklāja bronzas piemiņas plāksni. Sanācis krietns ļaužu pulciņš, ietve pašaura, ielas trokšņi – žēl, ka Rīgas vicemērs Andris Ameriks nebija parūpējies par mikrofonu. Cilvēki vismaz dzirdētu, ko pats un Eiženija Aldermane runāja.
Manu uzmanību saista jauna māmiņa ar meitiņu puķītēm rokās. Inga Linda dzīvojot tepat pāri ielai jau desmit gadu, bet to, ka šeit dzīvojis Augusts Deglavs, apjautusi tikai pirms pāris gadiem, sākot interesēties par apkārtni. Jauki, ka tagad sakopta arī ēka, kur kādreiz mitinājies rakstnieks, viņa saka.
Bet Augusta Deglava ielas 24. nama sētas mājā dzīvojošā 91 gadu slieksni pārkāpusī Laimdota Iesalniece ir vienīgā īrniece kopš tiem laikiem, kad šeit dzīvoja Augusta Deglava dzīvesbiedre Emma Deglava. Iesalnieces kundze pašu rakstnieku vaigā nav redzējusi, taču ar viņa sievu bijušas labās kaimiņu attiecībās. Sirmā kundze kā īpaši dārgu piemiņu glabā Emmas Deglavas dāvinātu grāmatu ar ierakstu – “Mīļajai Laimītei”… Lai arī namā nav visas mūsu laiku ērtības, Iesalnieces kundze ar meitu Daci Glāznieci šeit mitinās piemiņas dēļ. Jau daudzus gadus viņas bijušo kaimiņu attiecību vārdā kopj Augusta Deglava atdusas vietu II Meža kapos, kur netālu apglabāti arī viņu pašu tuvinieki.
Turpat pāri ielai – A. Deglava, Valmieras un Pērnavas ielas skvērā – atklāja Ģirta Burvja (attēlā) skulptūru ”Rīdzinieki”. To veido siluetu grupa, kuras virsmu klāj romāna ”Rīga” teksta fragmenti. Tie saistās ar katru no redzamajiem un atpazīstamajiem siluetiem, tos atdzīvinot mūsu iztēlē. Pirmais no kreisās atpazīstams pirmais Rīgas Latviešu biedrības priekšnieks Bernhards Dīriķis, blakus sabiedriskais darbinieks Rihards Tomsons un pats Augusts Deglavs. Skulptūra ir apļveida, un, tuvojoties tai no otras puses, sastopamies ar Jāņa Frīdriha Baumaņa skatienu. Kā teicis tēlnieks Ģirts Burvis, tā nav nejaušība: Baumanis kā jau arhitekts skatās tālumā uz savu atstāto mantojumu – jūgendstila Rīgu. Ir patiesi saistoši mēģināt skulptūrā atpazīt – kurš ir kurš no izcilajiem rīdziniekiem? Mazliet atstatu nostājies, uz dižajiem nolūkojas arī Deglava romāna ”Rīga” Krauklīšu Pētera prototips uzņēmējs Bergs.
Šis ir jau otrais Ģirta Burvja darinātais piemineklis Grīziņkalnā. Pirms pāris gadiem Latgales priekšpilsēta kļuva bagātāka ar Kārļa Sebra skulptūru Mūrnieka izskatā no filmas ”Pie bagātās kundzes”.
”Ir jauki uz mirkli pabūt aizgājušajā vēsturiskajā laikmetā,” sacīja aktrise Aīda Ozoliņa, kas bija iejutusies Emmas Deglavas pasaulē, bet pašu rakstnieku atveidoja Rūdolfs Plēpis. Krauklīšu Pētera ādā iejuties aktieris, patlaban režiju studējošais Jānis Mūrnieks neslēpa, ka būtu interesanti iestudēt visu Deglava romānu ”Rīga”.
Svētkos uzstādītā skulptūra “Rīdzinieki” paliks kā atgādinājums par izcilajiem rīdziniekiem, Rīgas Latviešu biedrības vīriem, vieniem no pirmajiem tautas pašlepnuma cēlējiem.
Alberta ielā…
… gandrīz kā pirms simts gadiem. Avīžpuika sauc: “Rīgas avīzes!”, skan senas un tautā iemīļotas ziņģes, var laisties senā rīdzinieku dejā, nobaudīt Albertīnes bufetes kārumus, Skrīveru saldējumu, malciņu no ”Hanzas vīnu” krājumiem. Arhitekta Eižena Upmaņa vadībā pilsētbūvniecības darbnīcā ar zīmuļiem uz papīra lapām bērni turpina profesionālu arhitektu iesāktās Rīgas namu skices un aizkrāso jūgendstila rozes. Tās ir šo svētku moto un latviskā nacionālā jūgendstila simbols. Tieši te, Alberta ielā, gandrīz vai katras ēkas kāpņutelpu rotāja flīzītes ar ūdensrozēm.
Piekrišana ir arī letei, kur izlikta kaudzīte grāmatu ”Es kāpšu augstāk” ar 32 visai neparastām pasakām — apaļpasaku, anonīmu vēstuli mammai, garo pasaku… Filozofe, šo pārdomām līdzīgo pasaku autore Sniedze Lore mīl paskatīties uz visām lietām dzīvē no nepareizās puses.
Rīga soļos un kanālos
Tautas fotostudija “Vidze” par godu Rīgas svētkiem sarīkojusi divas izstādes. Kara muzejā aplūkojama fotogrāfes, studijas vadītājas Gunas Oškalnas-Vējiņas un studijas dalībnieka Vladimira Gāgas izstāde “Rīgas soļi”. Saistošs ir divu fotogrāfu kopīgs ceļojums – soļojums pa Rīgas ielām. G. Oškalna-Vējņa saka: “Mēs esam staigājuši gan Rīgas centrā, gan nomalē, dažādos svētkos, kā arī valstiski svarīgos pasākumos – kopā ar rīdziniekiem un Rīgas ciemiņiem, zemessargu līdzdalību, ministru un prezidentiem – vienā solī.”
Savukārt studijas “Ritums” telpās atklāta un līdz 17. septembrim būs aplūkojama izstāde “Rīgas kanāli”, kurā redzamas desmit studijas dalībnieku versijas par Rīgas kanāliem dažādos gadalaikos, ikdienā un arī svētku reizēs – pat putna lidojumā.
Ielūkojies debesīs
Varēja gan Rīgas mērs Nils Ušakovs iedomāties, ka vienīgais no centra lidostas “Spilve” virzienā braucošais 3. autobuss cilvēku vēlmes redzēt solīto aviošovu dēļ būs pārpildīts tā, ka vai elpu pasažieriem ņēma ciet. Kāpēc neienāca prātā autobusu pa šo maršrutu palaist biežāk?
Topošā aviācijas muzeja hallē nevarēja paiet garām – un apstāties patiesi bija vērts! – unikālai lidmašīnai. To pēc francūža Anrī Farmana 1910. gadā Latvijā radītās lidmašīnas oriģināliem rasējumiem nesen uzbūvējis topošā aviācijas muzeja direktora vietnieks Aivars Grapoļskis. Pasaulē unikālā lidmašīna te novietota kopš šā gada aprīļa, bet nākamgad pilots Grapoļskis iecerējis ar to pacelties gaisā un piedalīties Rīgas svētkos.
Lidlaukā helikopteri demonstrēja, kā ugunsgrēku dzēšanai paceļas gaisā ar trīs tonnu smagiem baloniem. kapteinis Kaspars Kalniņš saistoši palepojās, ka mūsējie ugunsgrēkus dzēsuši gan Kuršu kāpās, gan pie Peipusa ezera, Lietuvā no gaisa izšļāktas 78 tonnas vietā, kur latvieši parasti brauc skatīties delfīnus. Valsts robežapsardzes aviācija visnotaļ uzskatāmi demonstrēja, kā desantnieki veiksmīgi noķer tos, kas pāri Latvijas robežai grib pārnest, piemēram, cigaretes neatļautos daudzumos.
Bet vislielāko interesi izraisīja pasaulē pazīstamu ārzemju pilotu meistarības demonstrējumi. Lai tos sagaidītu, te bija jāuzkavējas līdz krietnai pēcpusdienai. Bet Rīgā vēl tik daudz ko redzēt…
