Rīgā sāksies politiskais tirgus. Jāņem vara tūlīt vai iet uz ārkārtas vēlēšanām? 0
Pēc “Gods kalpot Rīgai” nominētā domes priekšsēža kandidāta, tagadējā vicemēra Oļega Burova un viņu pavadošās sarunu grupas pirmā konsultāciju raunda ar domē pārstāvētajiem spēkiem tajā paredzams politiskais tirgus. Frakciju nosauktās prasības ir savstarpēji pretrunīgas.
“Saskaņa” vēlas turpināt sadarbību ar “GKR”, bet iebilst pret bijušo partijas biedru četrotnes vēlmi saglabāt vicemēra posteni Vadimam Baraņņikam.
Savukārt šo deputātu frakcija nevarot atbalstīt “Saskaņas” vicemēra kandidātu Sandri Bergmani.
“GKR” valdes loceklis, sarunu grupas pārstāvis Mareks Gailītis “Latvijas Avīzei” atzina, ka diskusija par vicemēru amatiem ir viena no problēmām, kas būs sarunu objekts otrajā konsultāciju raundā. “GKR” runās kā ar “Saskaņu”, tā ar četriem no tās ievēlētajiem deputātiem, kuri tagad izveidojuši savu frakciju – tajā ir V. Baraņņiks, Valērijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs un Vitālijs Dubovs.
“GKR” pārstāvis cer, ka vienošanos par kompromisiem ar līdzšinējiem partneriem no “Saskaņas” un “GKR” kopīgā saraksta izdosies panākt. Tādā gadījumā Rīgas mēra vēlēšanas varētu notikt 10. jūlijā, pretēji sarunas turpinātos un nākamais mēģinājums izraudzīties domes priekšsēdi notiktu augustā, jo daudziem deputātiem jūlija otrajā pusē saplānoti atvaļinājumi.
Ja O. Burovu atbalsta “Saskaņa” un četru deputātu frakcija, tad varētu nodrošināt vairākumu ar 32 balsīm.
Tas ir viens no O. Burova nosacījumiem, jo ar 31 balsi, kas ir minimālais vairākums, viņš iepriekš nebija gatavs startēt. M. Gailītis gan cer uz 35 balsīm.
Nesen domē tika izveidota vēl viena frakcija, kurā ir no “Latvijas attīstībai” ievēlētais Oskars Putniņš un bijušie Jaunās konservatīvās partijas (JKP) biedri Imants Keišs un Druvis Kleins. Taču viņi atteicās tikties ar O. Burovu, jo uzskata, ka opozīcijai ir jāvirza savs domes priekšsēža kandidāts. Šīm frakcijām – “Latvijas attīstībai”, JKP, Nacionālajai apvienībai un “Vienotībai” – kopā ir 25 balsis, bet divas frakcijas jau ir iebildušas pret mēģinājumu virzīt savu mēra kandidātu, uzskatot, ka situāciju var mainīt tikai Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas.
Savukārt “Latvijas attīstībai” un Nacionālā apvienība strādāšanu vairākumā un arī sadarbību ar “GKR” deputātiem ir pieļāvušas, bet ar nosacījumu, ka tādā gadījumā opozīcijā tiek atstāta “Saskaņa” un tās bijušie biedri.
Tā kā “GKR” un “Saskaņa” uzskata par iespējamu veidot koalīciju arī turpmāk, tad neviena no latviskajām partijām nav gatava balsot par O. Burovu, kurš tikās arī ar opozicionāriem.
“Latvijas attīstībai” frakcijas vadītājs Viesturs Zeps sacīja, ka, viņaprāt, labējās partijas nevarot tā mierīgi noskatīties, ka tiek ievēlēts O. Burovs, bet tām ir jāpiedāvā alternatīvs savs kandidāts, kas ar viņu konkurētu. V. Zeps cer, ka par to ar sabiedrotajiem izdošoties vienoties, jo pretējā gadījumā tikšot radīts iespaids, ka opozīcijas partijas negribot strādāt un uzņemties atbildību.
Teiktais saskanēja ar trīs deputātu bloka vadītāja O. Putniņa sacīto – viņa vadītā frakcija nav gājusi uz tikšanos ar O. Burovu, jo uzskata, ka “GKR” savu iespēju jau ir izmantojusi, tāpēc tagad mēra kandidāts esot jāvirza kādai no opozīcijas partijām, kuras visu laiku esot runājušas, cik Rīgā viss esot slikti – neaplietas puķes un nesakārtotas ielas.
Tikai tad, ja labējie spēki nespēšot mobilizēties, O. Putniņš ar domubiedriem esot gatavi izskatīt iespēju iesaistīties “varavīksnes koalīcijā”.
Uz vaicāto, kur ir cerības opozīcijai iegūt vairākumu, V. Zeps atbildēja, atgādinot, ka bijušo “Saskaņas” biedru četrotne, ar kuras palīdzību opozīcija nogāza D. Turlo, vēl esot ļoti svārstīga.
Pagaidām ir izskanējuši divu latvisko partiju mēra kandidātu vārdi – V. Zeps un Baiba Broka (NA). Ne viens, ne otrs nav nolieguši iespēju pretendēt uz amatu. Ja līdz 20. augustam dome nevarēs ievēlēt jaunu priekšsēdētāju, tad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs var rosināt valdībā Rīgas domes atlaišanu, par ko galīgais lēmums jāpieņem Saeimai. Tā arī nosaka, kad rīkojamas jaunas vēlēšanas.
