Rīgā sākas Burova laiks 1
Jaunais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”), kuru ar 35 balsīm pirmdien vēlu vakarā ievēlēja amatā, plāno izvēlēties tādu vadības stilu, kur uzsvars ir likts nevis uz vienu līderi, bet uz komandas darbu.
Viņš noskaņots sadarboties arī ar opozīciju. Tikpat saliedēta jaunā koalīcija bija arī balsojumā par Rīgas mēra vietnieci, par kuru kļuva “Saskaņas” frakcijas vadītāja Anna Vladova, kā arī, Rīgas brīvostas valdē ievēlot O. Burovu un Sandri Bergmani (“Saskaņa”).
A. Vladovai viens no izaicinājumiem tagad būs darbs vienā komandā ar otru vicemēru Vadimu Baraņņiku, kurš kopā ar vēl trīs domniekiem tika izslēgts no “Saskaņas”. Abu pušu attiecības būs viens no pārbaudījumiem arī jaunajam domes priekšsēdim O. Burovam.
Par viņa ievēlēšanu amatā nobalsoja partijas biedri no “Gods kalpot Rīgai”, “Saskaņa”, četri neatkarīgie no šīs partijas ievēlētie deputāti, kā arī trīs neatkarīgie domnieki, kuri aizgājuši no “Latvijas attīstībai” un Jaunās konservatīvās partijas (JKP). Šī trijotne nav noslēgusi sadarbības līgumu ar O. Burovu.
Par otru mēra kandidātu Viesturu Zepu (“Latvijas attīstībai”) balsoja 12 domnieki no “Latvijas attīstībai” un Nacionālās apvienības, bet “Vienotība” un Jaunā konservatīvā partija, kas uzskata, ka tikai domes ārkārtas vēlēšanas var mainīt situāciju, balsojumā nepiedalījās.
Vienošanās par atbalstu O. Burovam vēl negarantē ilgstošu pamieru starp “Saskaņu” un četriem tās bijušajiem biedriem, kuri pirms vairākiem mēnešiem krita partijas līdera Nila Ušakova nežēlastībā, jo vilcinājās atbalstīt priekšsēža vietnieka amatā Sandri Bergmani. Viņa ievēlēšana šajā postenī ir atlikta līdz nākamā gada sākumam.
Frakcijas vadītāja A. Vladova toreiz ‘”četrinieka” rīcību nodēvēja par nodevību, kas neesot piedodama. To vicemēra kandidātes iztaujāšanas laikā atgādināja JKP frakcijas vadītājs Jānis Ozols, kurš vēlējās saprast, kādas ir A. Vladovas attiecības ar V. Baraņņiku, jo O. Burovs veidojot politisko komandu, kurā abi būs. A. Vladova aicināja saprast, ka arī viņa esot tikai cilvēks un varot būt emocionāla, bet rīdziniekus interesējot nevis emocijas, bet ar viņu dzīvi saistīti pašvaldības jautājumi. “Mums ir jādomā par sadarbību, kopīgu skatu uz problēmām un kopīgu vēlmi tās atrisināt,” sacīja A. Vladova.
Par “Saskaņas” un tās bijušo biedru turpmākās sadarbības noturību “Latvijas Avīze” vaicāja abu pušu pārstāvjiem. Aleksejs Rosļikovs no neatkarīgo deputātu frakcijas atzina, ka domē nav citu iespējamo politisko kombināciju.
“Tāpēc mēs esam spiesti konsolidēties, lai pieņemtu nākamā gada budžetu. Iet uz ārkārtas vēlēšanām būtu bezatbildīgi,” sacīja A. Rosļikovs, uzsverot, ka “četrinieks” nav solījis atbalstu S. Bergmaņa ievēlēšanai mēra vietnieka amatā un šo pozīciju nav mainījis. Taču, ja “Saskaņas” frakcija spēšot strādāt patstāvīgi, tad vieni un otri varot kopā nostrādāt arī līdz nākamajām vēlēšanām, pieļāva A. Rosļikovs.
S. Bergmanis atzina, ka viņam bija no frakcijas vairākuma atšķirīgs viedoklis – ja ne agrākajai koalīcijai, ne opozīcijai bez neatkarīgajiem deputātiem nav vairākuma, tad, viņaprāt, bija jāiet uz ārkārtas domes vēlēšanām, “lai paprasītu padomu vēlētājiem”. Taču kā komandas cilvēks viņš respektējot frakcijas lēmumu.
S. Bergmanis neraujoties uz vicemēra amatu. Priekšsēža vietnieka pienākums ir atvieglot mēra darbu, sadalot atbildību par pašvaldības uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldību. Taču, no 1. janvāra kapitālsabiedrību pārvaldība būs domes izpilddirektora Jura Radzeviča (“GKR”) kompetencē. Līdz ar to esot jautājums, vai ir nepieciešams vēl viens vietnieka postenis. Ja S. Bergmanis neredzēšot šādu nepieciešamību, viņš atteikšoties no pretendēšanas.
Domes priekšsēža vietnieka vēlēšanās tika pieteikta ne tikai A. Vladova, bet arī “Vienotības” frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis, kuru nominēja neatkarīgais deputāts Oskars Putniņš. V. Ķirsis no piedāvājuma atteicās, jo O. Putniņš “jau trīs reizes ir savu kažociņu apmetis uz otru pusi”.
Savukārt O. Putniņš “LA” sacīja, ka būtu tikai pareizi, ja V. Ķirsis ne tikai gudri runātu, bet arī būtu gatavs uzņemties atbildību. V. Ķirsis savukārt atkārtoja jau vairākkārt teikto, ka ir solījis vēlētājiem nesadarboties ar deputātiem, kas ievēlēti no “Saskaņas” un “GKR”. V. Ķirsi nepārliecina argumenti, ka ārkārtas vēlēšanas nevarēja pieļaut budžeta dēļ, jo arī šā gada budžets esot pieņemts pavasarī.
V. Zeps zaudējumu mēra vēlēšanās uztvēra mierīgi, bet atzina, ka ir vīlies opozīcijas kolēģos. “Ne paši ir gatavi darīt, ne atbalstīt citu iniciatīvas,” žurnālistiem teica V. Zeps. Lūgts prognozēt, cik ilgi O. Burovs būs amatā, V. Zeps atbildēja – pieļaujot, ka līdz kārtējām vēlēšanām, jo “neredzu, kas viņu varētu gāzt un ko piedāvāt vietā”. V. Zepam šķiet, ka O. Burovs arī spēs samierināt dažādas grupas, jo viņš mākot manevrēt.
A. Vladova vairāku stundu ilgajā iztaujāšanā uz visiem jautājumiem nevarēja atbildēt, atzīstot, ka viens cilvēks visu nevarot zināt. Taču viņa esot gatava mācīties un ir radusi to darīt ātri. A. Vladova ir Rīgas 80. vidusskolas direktore, kura ieguvusi angļu filoloģes izglītību.
Atbildot Nacionālās apvienības frakcijas vadītājam Dainim Locim, viņa atzina, ka algu skolā turpmāk nevarēšot saņemt, taču plāno konsultēties ar juristiem, vai būšot iespējams saglabāt direktores amatu. Domē viņas atbildībā būs Satiksmes departaments un Labklājības departaments, kā arī vairākas kapitālsabiedrības.
Olafs Pulks (“Vienotība”) interesējās, kas notiks ar diviem kaķiem, kuri gadiem ilgi uzturējušies domes priekšsēža kabinetā, vai tie spēs sadzīvot ar trešo kaķi, kas mīt “Saskaņas” frakcijā, uz kuru paredzēts pārvietot arī divus mājdzīvniekus no mēra kabineta. A. Vladova apsolīja “atrisināt jautājumu ar visiem kaķiem”.
O. Pulks “LA” paskaidroja, ka šis jautājums neesot tik smieklīgs, kā daudzi to uztverot. Viņš varot saprast O. Burovu, kurš nevēlas, lai viņa kabinetā ir mājdzīvnieki, kurus mēra priekšgājējs izmantojis arī tēla spodrināšanai, uz ko O. Burovs neesot vērsts. Taču kādam ir jāuzņemas atbildība par kaķiem, kuri palikuši bez saimnieka, uzskata O. Pulks.
